Kad jāziņo darba devējam, ka esmu stāvoklī?

„Esmu septītajā grūtniecības nedēļā. Kad man būtu pienākums ziņot darba devējam par grūtniecību un, kad man ir tiesības doties bērnu kopšanas atvaļinājumā?,” jautā portālā mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja. Atbild valsts darba inspekcijas juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune.

Kad jāziņo darba devējam, ka esmu stāvoklī?

FOTO: Shutterstock.com

Darba likumā nav atrunāti gadījumi, kad grūtniecei ir obligāts pienākums ziņot darba devējam par grūtniecību. Līdz ar to par šo faktu var neziņot vispār. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad paziņošana par grūtniecību var būt pašas grūtnieces interesēs. Tā, piemēram, gadījumos, kad darba devējs dod grūtniecei uzteikumu, tā var paziņot par grūtniecību, jo grūtniecēm darba līgumu uzteikt aizliegts (izņemot gadījumus, kad grūtniece izdarījusi pārkāpumu).

Tāpat paziņošana par grūtniecību grūtnieces interesēs var būt šādos gadījumos:
1. Darba likuma 99.panta gadījumā (99.p.: Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja šādu pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa).

2. Darba likuma 147.panta pirmās daļas gadījumā (147.p. 1.d.: Darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika).

3. Darba likuma 53.panta trešās daļas gadījumā (53.p. 3.d.: Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, tikai tad, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu).

4. Darba likuma 136.panta septītās daļas gadījumā (136.p.7.d.: Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā var nodarbināt virsstundu darbā tikai tad, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu).

5. Darba likuma 138.panta sestās daļas gadījumā (136.p. 6.d.: Aizliegts nodarbināt nakts laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai).

6. Darba likuma 143.panta piektās daļas gadījumā (aizliegts iesaistīt grūtnieces darbā nedēļas atpūtas laikā).

7. Darba likuma 149.panta ceturtās daļas gadījumā (kārtējā gadā grūtniecēm jāpiešķir atvaļinājums pilnā apmērā, aizliegts atvaļinājuma daļu pārcelt uz nākošo gadu).

8. Darba likuma 150.panta ceturtās daļas gadījumā (Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja).

9. 154.panta pirmās daļas gadījumā (Grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām).

Reklāma
Reklāma