"Gribu bērnu, draugs negrib. Vai tā ir bezatbildība", jautā sieviete

Sievietes vēstule: "Ar draugu esmu kopā nepilnu gadu. Attiecības stabilas un labas. Bet viņam vēl ir nešķirta laulība. Tas ir finanšu dēļ, jo laulības šķiršanai naudu, bet viņš šobrīd ir bezdarbnieks. Un otra puse (viņa sieva) nav ieinteresēta šajā jautājumā. Viņam arī ir divi bērni, par kuriem jāmaksā alimenti. Kamēr saņēma bezdarbnieka pabalstu, visa nauda tika atdota alimentiem, kā arī nopirkts viss viņiem – siltās jakas, zābaki. Bet tagad tas ir beidzies, un arī alimentiem nesanāk. Bērni viņam ir dieva vietā. Viņš tos ļoti mīl un ir ļoti sarūgtināts, kad sieva viņam neļauj ar viņiem tikties. Pati uzskatu, ka kādu laiku ar vīrieti ir jāpadzīvo kopā un tad tikai var domāt par bērnu. Bet mani arvien vairāk pārņem doma, ka mājās ir tāds tukšums, gribu bērnu. Ar katru mēnesi man bija arvien grūtāk uzsākt dzert tabletes. It kā likās nevajag, jo es taču gribu bērnu. Līdz sākās jau tas, ka ik pa laikam izlaidu pa tabletītei. Varbūt iekrītu. Līdz vienam brīdim sapratu, ka tas ir stulbi, un pārtraucu dzert vispār.

Mana vīrieša nostāja ir tāda, ka šobrīd viņš nevar atļauties bērnu, jo ir bez darba. Bet, ja tomēr būtu, tad grib puiku, jo divas meitas viņam ir. Viņam ir tikai 25. Divi viņam jau ir. Un vēl daudz laika domāt par trešo. Bet man tas būs pirmais un nav tik daudz tā laika, jo esmu sieviete. Par finansēm esmu paskaidrojusi, ka galā mēs tiksim, jo ir taču māmiņalga. Man viss ir izrēķināts. Neko īpašu jau man nevajag. Un no pabalstu sanāks. Arī drēbītes nevajadzēs pirmajā gadā, jo atdos. Sliktākajā gadījumā varu braukt pie mammas uz laukiem, kur man joprojām ir vieta. Tur dzīvošana tomēr ir lētāka. Vai arī es atgrieztos darbā, lai manējais sēž pie bērna.

Viņam ir tikai 25. Divi viņam jau ir. Un vēl daudz laika domāt par trešo. Bet man tas būs pirmais un nav tik daudz tā laika, jo esmu sieviete.

Ir jau iespēja, ka gada laikā viņš tomēr atrod darbu. Nav jau tā, ka visu laiku būs bez darba. Un ir jau arī savs pluss, ja viņš ir bez darba, mēs abi varēsim daudz vairāk veltīt laika mūsu bērnam. Nevēlos gaidīt vēl piecus gadus, kad situācija valsti nostabilizēsies. Es gribu šobrīd. Un es esmu gatava tieši tagad! Kā Jūs domājat, vai tā tomēr ir bezatbildība vai tomēr ne?"

Atbild psiholoģe Laila Kalniņa: "Vēstulē vairākas reizes esiet minējusi, ka vēlieties bērnu tieši tagad. Šīs lēmums pārsvarā, parasti tiek balstīts uz emocionālajām izjūtām, īpašajām sajūtām par mātes lomu. Tāpat lēmuma pieņemšanā nav mazsvarīgs ekonomiskais aspekts, kādas ir un būs iztikšanas iespējas, ienākumi, izdevumi, utt. Tomēr arī visrūpīgākā rēķināšana nepasargā no neparedzētiem izdevumiem, nenodrošina šobrīd esošās naudas plūsmas konstantumu.

Tāpēc vissvarīgāk būtu tikt skaidrībā ar emocionālo pusi. Bērna radīšanā nepieciešami divi cilvēki, kuri, izšķiroties par šādu soli, zināmā mēra ļoti daudz ko pasaka par savām kā pāra attiecībām. 

Ja tikai viens no pāra vēlas bērnu, tad jautājums, kas notiek ar šīm attiecībām, kādas būs tālākās perspektīvas? 

Jūs minējāt, ka draugs šobrīd tā īsti bērnu nevar atļauties, kas būtu finansiāli pamatots apsvērums, tajā pašā laikā kā vēlamais bērna dzimums tiek minēts puika, it kā to varētu izvēlēties un tam būtu kāda papildus nozīme šajās konkrētajās attiecībās. Vēl Jūs minējāt, ka vēlieties bērnu, jo mājās jūtiet tukšumu. Arī to ir svarīgi saprast, kādu tukšumu varētu aizpildīt bērns un vai šīs sajūtas rada vai nerada esošās attiecības vai vēl kaut kas pavisam cits. Vēstulē minētais liek domāt, ka Jūs šajā dzīves posmā jūtieties emocionāli nepiepildīta – kaut kas trūkst, ir kādas vēlēšanās, iespējams, šo tukšumu varētu aizpildīt bērns… Jā, tās ir emocionālas lietas, kuras racionālā veidā tiek apspēlētas, it kā meklējot atbildi un pamatojumu.

Ir tikai apsveicami, ka, domājot par bērnu, tiek apsvērta arī dzīves finansiālā puse, kas, īpaši jau mūsdienās, nav mazsvarīga, tomēr kopumā bērna ienākšanai dzīvē nevajadzētu pārvērsties tikai par aprēķina pasākumu.

Pamatojums tiek meklēts un atrasts skaitļos, kas arvien tālāk attālina no patiesajām emocionālajām vajadzībām. Rezultātā sanāk – „… bērns, kurš pirmajā gadā nemaz tik dārgi neizmaksās.” Tātad, apkopojot iepriekš minēto. Bērniņa radīšanai vajadzētu būt abpusējam lēmumam, kas izgaismo arī svarīgus jautājumus par pāra attiecībām. Protams, dzīvē iespējamas arī tādas situācijas, kad pāra domas šajā jautājumā atšķiras, bet tas vēl vairāk uzsver nepieciešamību tikt skaidrībā ar attiecību jautājumiem. Un racionālās lietas. 

Ir tikai apsveicami, ka domājot par bērnu, tiek apsvērta arī dzīves finansiālā puse, kas, īpaši jau mūsdienās, nav mazsvarīga, tomēr kopumā bērna ienākšanai dzīvē nevajadzētu pārvērsties tikai par aprēķina pasākumu. Plānojot savu nākotni būs jāpieņem lēmums vai pat vairāki, pamatojoties uz to, ko Jūs patiesi vēlaties un kas ir reāli iespējams. Visticamāk, ka ir grūti šos daudzos jautājumus nodalīt, lai saprastu būtiskāko, tāpēc ieteiktu apmeklēt kāda speciālista konsultāciju. Lai veicas!"