Ko pārdzīvo bērns, kad šķiras vecāki

Šķiršanās laikā nozīmīgas attiecības tiek izjauktas un drošības izjūta iedragāta. Uz sev svarīga cilvēka aiziešanu bērns var reaģēt ar protestu vai nespēju samierināties ar notikušo, bērns var izrādīt dusmas, agresiju. Ja šis cilvēks neatgriežas, tad visbiežāk dusmas nomaina bēdas, bērns kļūst raudulīgs un nomākts. Un tas ir normāli, jo bērns ilgojas. Svarīgi Jums kā mammai ir uz šīm bērna reakcijām raudzīties ar izpratni, jo šādā veidā bērns samierinās un tiek galā ar vecāku šķiršanos. Piemēram, var būt arī tā, ka bērns izrāda dusmas un kļūst agresīvāks, kad atgriežas pie Jums pēc tikšanās ar tēvu, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņš mīl abus savus vecākus un dusmas ir veids, kā viņš parāda, ka nav apmierināts ar situāciju.

Svarīgi ir, lai Jūs bērna klātbūtnē neteiktu sliktu par viņas tēti un arī otrādi — tētis nerunātu sliktu par Jums, kad līdzās ir meita.

Kā bērnam palīdzēt, kad vecāki šķiras? Būtiskākais ir dot bērnam drošības izjūtu, un to var izdarīt, esot atklātai. Stāstiet meitiņai, ka Jūsu ģimenē būs tā, ka tētis dzīvos citā mājā, bet viņa varēs tēti apciemot, ka tētis vienmēr būs viņas tētis. Mazie bērni labi izprot šādas nopietnas lietas caur spēlēm un rotaļām. Centieties vienmēr izpildīt dotos solījumus, stāstiet, ka abi vecāki joprojām mīl savu meitiņu. Svarīgi ir, lai Jūs bērna klātbūtnē neteiktu sliktu par viņas tēti un arī otrādi — tētis nerunātu sliktu par Jums, kad līdzās ir meita. Tas vairos bērnā pārliecību, ka viss būs kārtībā. Ļaujiet bērnam izpaust jūtas saistībā ar notiekošo, izrādiet sapratni, un svarīgi ir runāt arī par Jūsu izjūtām, tās izrādīt.

Reizēm, kad īsti nezināt, ko atbildēt, var pajautāt: „Kā tu pati domā?”

Es īsti neizprotu Jūsu teikto, ka bērns ir redzējis tēti guļam ar citu sievieti. Ko viņa īsti ir redzējusi, un ko par to Jums jautājusi? Būtu labi, ja varētu no šādām situācijām izvairīties, bet, ja tā ir noticis, tad var paskaidrot, ka šī sieviete ir tēta draudzene un tētis dzīvos ar viņu kopā, bet viņa nebūs meitenītes mamma. Var stāstīt, ka tad, kad cilvēki draudzējas, viņi samīļojas un sabučojas. Svarīgi ir bērnam paskaidrot, kāpēc ir tā, kā ir, bet īsi un vienkāršā valodā, tā, lai bērns saprot. Trīs gadu vecums ir arī tā sauktais „kāpēcīšu” periods, tāpēc ir svarīgi uz katru bērna jautājumu sniegt atbildi. Reizēm, kad īsti nezināt, ko atbildēt, var pajautāt: „Kā tu pati domā?” Bieži vien bērnam ir pašam savs domu gājiens par lietām un notikumiem, tad atliek tikai tam piekrist vai dot savu atbildi. Jums noteikti izdosies, uzticieties sev!