3 likumi māmiņām, kam grūtniecība norit rudenī un ziemā

1. Pēc iespējas vairāk svaigā gaisā! Topošās māmiņas, kas mazuļus gaida gada siltajos gada mēnešos, labprāt uzturas svaigā gaisā. Arī, ja grūtniecība norit gada tumšajā periodā — rudenī un ziemā —, rūpīgi jāseko līdzi, cik daudz laika tiek pavadīts ārpus telpām.

„Rudens un ziema Latvijā ir arī ikgadējais vīrusu saslimšanas laiks. Nereti tieši šī iemesla dēļ  grūtnieces vairās uzturēties ārpus telpām, baidoties saaukstēties un saķert kādu vīrusu. Lai arī grūtniecības laikā  imunitāte ir pazemināta, šāda rīcība ir nepareiza. Tāpēc, neskatoties uz to līst  ārā  vai snieg — vismaz trīsdesmit minūtēs ik dienu ir jāpavada svaigā gaisā. Pastaigas saglabā organismu tonusā, kā arī bērns saņem nepieciešamo skābekļa daudzumu. Tāpat pastaigas dod nepieciešamo slodzi kājām un atrisina dažādas vēnu problēmas, kas aktuālas grūtniecēm,”  skaidro Premium Medical ginekoloģe un dzemdību speciāliste Elīna Bērziņa.

2. Uzturā jāiekļauj daudz dārzeņu.

Ja grūtniecība norit rudens un ziemas periodā, uzturam jāpievērš īpaša uzmanība. Sevišķi grūtniecības sākumā ir svarīgi uzņemt vismaz 400 mikrogrami folijskābes dienā. Folijskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko satur — salāti, pētersīļi, dilles, spināti, bietes, kāposti u.c., tā nodrošina pareizu mazuļa smadzeņu attīstību. Tāpat uzturā jāiekļauj produkti, kas satur C grupas vitamīnus — dzērvenes, ābolus, kāpostus, granātābolus, apelsīnus, hurmas, kivi. Lai uzlabotu zarnu trakta darbību, grūtniecēm ēdienkarte jāpapildina ar šķiedrvielām, ko satur rudzu un graudaugu maize, pākšaugi — pupiņas, zirņi, brūnie rīsi, rieksti, dažādas sēkliņas, augļi un dārzeņi.

E. Bērziņa: „Papildus vitamīniem, ko iespējams uzņemt ar uzturu, protams, konsultējoties ar ārstu, var lietot speciāli grūtniecēm paredzētos uztura bagātinātājus, īpaši tām sievietēm, kuru uzturs ne vienmēr ir labi sabalansēts. Ņemot vērā H1N1 gripas   pandēmiju pirms 2 gadiem un augsto mirstību tieši grūtnieču vidū, t.sk. arī Latvijā, pēc pasaules rekomendācijām, es iesaku rudenī apsvērt iespēju vakcinēties pret gripu. Vakcinācija ir iespējama jebkurā grūtniecības trimestrī.” Izlasi arī rakstu Grūtniece un gripa. 

3. Jākustās, jāsporto!

Lai uzlabotu pašsajūtu, ginekoloģe topošajām māmiņām iesaka nodarboties arī ar gadalaikam un veselības stāvoklim atbilstošām fiziskajām aktivitātēm — tās gan iepriekš saskaņojot ar savu ārstu. Grūtniecēm rudens periodā būs piemērota nūjošana, kas ne tikai uzlabo noskaņojumu, bet  veicina veselīgu sirds un asinsrites sistēmas darbību, tāpat plašās roku kustības izkustina saspringušos plecus un sprandu. Nūjošana patērētu kaloriju ziņā līdzinās skriešanai, bet ir daudz saudzīgāka ceļiem. Savukārt ziemā nūjošanu var nomainīt ar  distanču slēpošanu. 

„Ja sieviete pirms grūtniecības ir bijusi aktīva, viņa var turpināt darīt to, kas sagādā prieku — citai tā ir skriešana, kādai — peldēšana. Nodarbības svaigā gaisā var papildināt ar nodarbībām telpās. Pieaugot grūtniecībai un vēderam, parasti sievietes sāk izmantot speciālo grūtnieču vingrošanu vai grūtnieču ūdens aerobiku. Tikai jāatceras pēc nodarbībām ūdenī kārtīgi izžāvēt matus. Savukārt, ja māmiņa nav radusi pie fiziskas slodzes, no aktīvas vingrošanas jāizvairās pirmās divpadsmit grūtniecības nedēļas, jo tas ir stabilizācijas laiks, kad jāievēro īpaša piesardzība. Visoptimālākais rādītājs, vai sievietei minētās nodarbības ir vēlamas ir pašas sievietes pašsajūta, fiziskām aktivitātēm grūtniecības laikā ir jāsagādā prieks,” uzsver E. Bērziņa. 

Informāciju sagatavoja Una Ahuna-Ozola, www.premiummedical.lv