Labklājības ministre I.Viņķele atbild mammam.lv/tetiem.lv lasītājiem

Sarunas laikā ar mammam.lv/tetiem.lv labklājības ministre Ilze Viņķele, kas atstāj visnotaļ apņēmīgas sievietes iespaidu un kura Latvijas situāciju vērtē reālistiski un bez rožainām brillēm, vairākas reizes ietur smaga klusuma pauzi. Vai nopūšas. Labklājības ministres amatā viņa ir pavadījusi četrus mēnešus, un atstātais iepriekšējo ministru pūrs nebūt nav viegls... „Pat, ja pieņemam ideālo variantu, ka šai valdībai izdodas nostrādāt trīs gadus, pēc optimistiskākā scenārija, kad varēs baudīt reālos darba augļus – trešā darbības gada beigās. Tas ir, 2014. gada beigās,” teic I.Viņķele. 

Ministres atbildes publicēsim pamazām – jautājumus grupējot tematiskos blokos. Pirmais temats ir visvairāk apspriestais gan portāla forumā, gan mammu un tētu sarunās – ģimenes vērtība, ģimenes pabalsti un atbalsts daudzbērnu ģimenēm.

Kāda ir jūsu sajūta kā mammai, kā ģimenes cilvēkam par to, kā šodien jūtas ģimene ar bērniem Latvijā? Cik tai ir viegli, grūti?

Domāju, ka tāpat kā daudzās lietās Latvijā, arī ģimeņu sajūtās ir ļoti neviendabīga situācija. Atšķirības starp labumu sadali sabiedrībā ir neizmērojamas. Arī sajūtas, manuprāt, ir variablas – no absolūta bezcerīguma līdz spējai normāli funkcionēt kā ģimenei. Ja runāju par savu pieredzi – es jūtos pietiekami stabili, vienlaikus arī apzinos, ka diemžēl tās nav vairākuma sajūtas Latvijā. Ja skatāmies uz statistikas datiem, kas ir vienīgais reprezentatīvais avots, pēc kā izdarāmi secinājumi, tad redzam, ka ģimenes ar bērniem ir grupa, kas pakļauta augstam nabadzības riskam, atstumtībai un dažādiem citiem riskiem. 

Kāds ir jūsu rīcības plāns tuvākajiem gadiem - vienkāršiem vārdiem? 

Man ļoti bieži ir vaicājuši – kāda ir jūsu programma demogrāfijas situācijas uzlabošanai? Šim jautājumam man ir viena atslēga – nodarbinātība. Tas ir sākums un gals. Mēs varam runāt par pabalstu sistēmām, dāsnām un mazāk dāsnām, taču tas ir tikai papildinošs elements. Visas veiksmes pamatā ir nodarbinātība. 

Protams, labklājības ministrija (LM) nav tā vieta, kas fiziski rada darba vietas. Bet labklājības ministrija pilnīgi noteikti var kļūt par koordinatoru un virzošo spēku trijjūgā izglītības ministrija, ekonomikas ministrija un labklājības ministrija, kas pietiekami profesionāli un niansēti spēj šīs tendences darba tirgū novērtēt, analizēt un prognozēt. Un tieši caur šo prizmu – vērtējot situāciju ar mērķi mazināt nabadzības risku, vērtēt, kā viena vai otra politikas iniciatīva ietekmē ģimenes. Tāda ir mūsu loma. Lai gan iepriekš labklājības ministrija ir strādājusi tikai ar bezdarbniekiem... 

Lai būtu iespējams izkustināt problēmu ilgtermiņā, manuprāt, minētajām trīs ministrijām ir aktīvi jāsadarbojas. Lēmumus pieņemsim pie viena galda, nevis kā līdz šim – ar lēmumu pieņemšanu spēlēja futbolu no vienas ministrijas uz otru. Es ceru, ka mums izdosies. 

Saka – Latvijā ir atkarība no pabalstiem. Cilvēks šodien rēķina, un, ja pabalstos var saņemt 10 latu vairāk, tad, jā – paliek "sēžam" uz pabalstiem. Alga lokālajā veikalā pie pieaugošiem ražošanas izdevumiem sanāk maza – kamēr aizved bērnu uz skolu, kamēr nokļūsti darbā, iztērēts ir daudz un uz rokas paliek maz. Mēs darbojamies uz to, lai šo zemā segmenta atalgojumu celtu. 

Reizēm izskan versijas, ka vajag pacelt minimālo darba algu. Bet tas ir plakans risinājums. Lielbritānijā valsts pie neliela ienākuma no darba kaut ko piemaksā, lai cilvēks paliktu darba tirgū, nevis nīktu mājās bezcerībā. Mēs pētām dažādu valstu pieredzi.

„Kad ģimenes vērtība būs augstāka? Ko jūs solāt darīt mūsu labā?” jautā mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja Eva Bleiferte.

Viens no Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam uzsvariem ir vērsts uz to, lai sabiedrībā atjaunotu ģimenes vērtības. Tādēļ lielākais uzsvars tiek likts tieši uz jauniešu izglītošanas pasākumiem pamatskolu vecāko klašu un vidusskolas jauniešu vidū, jo viņi ir nākamie ģimenes veidotāji un sabiedrības daļa. Ministrijai jau patlaban arvien vairāk vērš uzmanību gan valsts institūciju (nozaru ministriju, padotības iestāžu), gan pašvaldību uzmanību uz ģimenes vērtību un nozīmīgumu. Kā viens no labiem piemēriem ir Demogrāfisko lietu padomes izveide Ministru prezidenta vadībā, kā rezultātā pašreizējā Ministru kabineta valdības rīcības plānā demogrāfiskās situācijas uzlabošana un ģimeņu labklājības veicināšana ir kļuvusi par galveno prioritāti. 

2012.gadā ģimenes valsts pabalsts tiks saglabāts pašreiz spēkā esošajā apmēra (8 Ls apmērā mēnesī par katru bērnu ģimenē), kā arī netiks mainīta pabalsta piešķiršanas kārtība. 

Iesūtīti ļoti daudz jautājumu par ģimenes valsts pabalstiem. Kādi tie būs šogad? Kā ar šādu naudu var izdzīvot? Vai ir iespēja tos paaugstināt? 

2012.gadā ģimenes valsts pabalsts tiks saglabāts pašreiz spēkā esošajā apmēra (8 Ls apmērā mēnesī par katru bērnu ģimenē), kā arī netiks mainīta pabalsta piešķiršanas kārtība. Savukārt turpmākās ģimenes valsts pabalsta sistēmas izmaiņas tiks izvērtētas “Koncepcijas par ģimenes valsts pabalsta sistēmas reformu” izstrādāšanas procesā, kuras ietvaros tiks izvērtēti dažādi pabalsta reformas risinājuma varianti un pabalsta piešķiršanas kritēriji, kas varētu tikt piemēroti ģimenes valsts pabalsta turpmākai izmaksai. Ģimenes valsts pabalsta reformas optimālākais risinājums tiks izraudzīts pēc risinājumu variantu apspriešanas ar sabiedrību un konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām.

Ņemot vērā valsts pamatbudžeta ierobežotās iespējas, paaugstināt ģimenes valsts pabalsta apmēru turpmākajos gados būs problemātiski. Viens no pabalsta apmēra paaugstināšanas iespējamiem variantiem varētu būt saistīts ar nosacījumu, ka tiks pārstrukturēta pabalsta mērķauditorija, t.sk., pabalsts kļūs mērķētāks un tiks piešķirts, piemērām, tikai daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm ar diviem un vairākiem bērniem u.c. Jebkurā gadījumā optimālākajam risinājumam jābalstās uz sociāli taisnīgiem nosacījumiem, un atbalstāms būtu tāds risinājuma variants, kuros ģimenes valsts pabalsts arī turpmāk kalpotu kā viens no valsts universālā atbalsta pasākumiem kopējā ģimenes atbalsta sistēmā, vienlaikus motivējot ģimeni izšķirties par otrā un trešā bērna radīšanu.

„Esmu vecmāmiņa, kura pati uzaudzinājusi 5 bērnus. Manas meitas ģimenē aug 6 bērni. Diemžēl viņas ģimene, tāpat kā daudzas citas daudzbērnu ģimenes Latvijā, ir spiesta dzīvot trūkumā, nemitīgi rēķinot budžetu un skaitot santīmus, kuru bieži vien pietrūkst.

Ja valstsvīri runā, ka ir jāsekmē demogrāfiskā situācija, tad tieši daudzbērnu ģimenēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību. Tā misija, ko ir uzņēmušies šie vecāki, prasa milzīgu darbu, pacietību, enerģiju, nervus utt., un to gan vajadzētu novērtēt ne tikai vārdos, bet arī darbos - likumos un lēmumos!” teic Ingrida Krāmiņa, mammam.lv/tetiem.lv registrēta vecmāmiņa.

Arī LM uzskata, ka daudzbērnu ģimenes ir nepieciešams īpaši aizsargāt, kā to paredz “Bērnu tiesību aizsardzības likuma” 26.panta pirmā daļa. Šajā likuma pantā minēts, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību. Tieši tādēļ LM izstrādātajās “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017.gadam” ir uzsvērts, ka  nepieciešams valstī veicināt atbalsta politiku tieši daudzbērnu ģimenēm, īpašu uzmanību vēršot uz pašvaldībām, kuras ir tuvākā institūcija šīm ģimenēm. Tomēr galvenais uzsvars netiek prioritāri likts uz dažāda veida pabalstu saņemšanas iespējām, bet gan daudzbērnu ģimenei nepieciešamo pakalpojumu pieejamību. Tādēļ LM atbalsta pakalpojumu izveidošanu, nevis jaunu pabalstu ieviešanu, jo mums nav jāveicina no pabalstiem atkarīgas sabiedrības veidošanās, bet gan jāpalīdz daudzbērnu ģimenēm audzināt bērnus, nodrošinot tām nepieciešamo pakalpojumu pieejamību. Šāda veida pieeja būtībā arī var tikt uzskatīta par finansiālo atbalstu sniegšanu tikai nevis naudas izteiksmē, bet pieejamo pakalpojumu nodrošināšanā. 

LM šobrīd piedalās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajās diskusijās plānošanas reģioniem, kurās piedalās pašvaldību pārstāvji, un aicina pašvaldības savās plānošanas programmās arī iekļaut sadaļu par atbalsta sniegšanu daudzbērnu ģimenēm.

Labklājības ministre Ilze Viņķele teic, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir mazināt nabadzības risku, kuram pakļautas Latvijas ģimenes. 

„Man arī gribētos zināt, kad Latvijā tiks pievērsta uzmanība daudzbērnu ģimenēm? Kādus atbalsta pasākumus jūs plānojat veikt?” jautā Inta Suharževska, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma.

Kā vienu no galvenajiem atbalsta veidiem daudzbērnu ģimenēm LM virza ideju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošajiem bērniem. Pašlaik ar Finanšu ministriju ir panākta vienošanās par koncepcijas izstrādi, lai varētu ieviestu atvieglojuma paaugstināšanu līdz 50 % no minimālās darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tomēr LM uzskata, ka ir nepieciešams izskatīt arī iespēju ieviest diferencētu IIN atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem ieviešanu, paredzot, ka atvieglojumu apmērs paaugstinās par katru nākamo bērnu (šādu ideju pagaidām neatbalsta FM, kā argumentu minot salīdzinoši dārgo administrēšanu). Šis pasākums šobrīd ir galvenais, kas tiek virzīts valsts līmenī. Tomēr LM aicina pašvaldības rast iespēju savās administratīvajās teritorijās paredzēt īpašus atbalsta pasākumus tieši daudzbērnu ģimenēm, apzinot sabiedrības pieprasījumu un savu budžetu līdzekļu iespējas. 

Viens no galvenajiem atbalsta veidiem valstiskā līmenī daudzbērnu ģimenēm ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma likme par apgādībā esošām personām. Pašlaik valstī noteiktā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme par apgādībā esošām personām ir noteikta 26% no jebkādiem ienākumiem, kas noteikti normatīvajā aktā. Lai veicinātu dzimstību un atbalstītu ekonomiski aktīvas daudzbērnu ģimenes, ministrija ir nosūtījusi atzinumu Finanšu ministrijai, kurā lūdz izvērtēt iespēju ieviest diferencētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem, paredzot par katru nākamo bērnu lielākus atvieglojumus, kā rezultātā būtisku ieguvumu iegūtu tieši daudzbērnu ģimenes. 

Viens no galvenajiem atbalsta veidiem valstiskā līmenī daudzbērnu ģimenēm ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma likme par apgādībā esošām personām.

Vienlaikus arī Darba likuma 151.panta pirmās daļas pirmajā punktā teikts, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam un kopumā tiek piešķirtas trīs darba dienas. Savukārt likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, vienlaikus paredzot atrunu, ka šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. 

Tāpat pašlaik Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” (ar pilnu tekstu varat iepazīties bezmaksas portālā www.likumi.lv) apakšnodaļas „5.1 1. Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā” 135.53.apakšpunkts nosaka, ka tiesības saņemt apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu atmaksu pilnā apmērā, bet nepārsniedzot šo noteikumu 135.13punktā noteikto apmācību kupona pilno vērtību, ir personai, kurai ir divi vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem. Tas nozīmē, ka attiecībā uz daudzbērnu ģimeņu vecāku tālāk izglītību valsts pilnībā apmaksā apmācību izmaksas, kas tādā veidā neietekmē ģimenes budžetu, un ļauj personai saņemt apmācību, kas nodrošina iespēju ātrāk atgriezties darba tirgū.

Arī  “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017.gadam” daudzbērnu ģimenes ir noteiktas kā viena no prioritātēm attiecībā uz ģimenei draudzīgas vides veidošanu valstī.  Pamatnostādnēs ir likts akcents uz daudzbērnu ģimeņu politiku un piedāvāti vairāki atbalsta pasākumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa diferencēšana, piedāvājot saistību ar konkrētajā mājoklī dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, jo daudzbērnu (un arī paplašināto) ģimeņu gadījumā lielāka dzīvojamā platība ir objektīva nepieciešamība, nevis greznība. 

Tāpat arī rēķinot ikgadējo transportlīdzekļa nodevu, nodokļa lielums tiek rēķināts, ņemot vērā automobiļa pilno masu, tomēr daudzbērnu ģimeņu gadījumā lielāks un smagāks automobilis nav greznība u.c. 

Pēc daudzbērnu ģimenes definīcijas ieviešanas “Bērnu tiesību aizsardzības likumā” daudzas pašvaldības savos iekšējos normatīvajos aktos ir paredzējušas dažāda veida atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, Rīgā, kur pēc Valsts sociālās apdrošināšanas datiem 2009.gada augustā daudzbērnu ģimenēs tiek audzināti 9    662 bērni, sabiedriskajā transportā viens no daudzbērnu ģimenes vecākiem drīkst braukt bez maksas. Turklāt jāatzīmē, ka ne tikai valstij un pašvaldībām būtu jāsniedz atbalsts daudzbērnu ģimenēm, bet tas būtu jādara arī visai sabiedrībai kopumā, kā arī darba devējiem un komersantiem. 

„Gribu ieteikt veidot kompleksu atbalsta programmu ģimenām ar bērniem, kurā paredzēt gan bezmaksas mājokļa piešķiršanu ģimenēm, kurās aug divi un vairāk bērni, vai arī mājokļa kredītprocentu dzēšanu. Bērnu pieskatīšanas programmu - gan bērnudārzu, gan bērnu pieskatīšanas centru pieejamību. Bērnu veselības aprūpes pieejamību, lai uz valsts apmaksātajām lietām nebūtu jāstāv garās rindās. Vecākiem - lielākas nodokļu atlaides,” ierosina Valda Smirnova (Malnača), mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja. 

Daudzbērnu ģimene saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto definīciju ir ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus. Tādejādi, runājot par atbalsta pasākumiem daudzbērnu ģimenēm, runāts tiek par ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. 

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu ieviešanu daudzbērnu ģimenēm, informējam, ka šādu priekšlikumu 2011.gada 11.augusta Demogrāfisko lietu padomes sēdē izteica Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kas guva padomes locekļu atbalstu un nākošajā padomes sēdē Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību ir jāizstrādā priekšlikumi minētā pasākuma ieviešanai. 

Minētie priekšlikumi ir iekļauti Rīcības plānā pamatnostādņu „ Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017.gadam” īstenošanai 2011. – 2013gadam un šobrīd ir saskaņošanas procesā. Vienlaikus LM šobrīd piedalās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajās diskusijās plānošanas reģioniem, kurās piedalās pašvaldību pārstāvji, un aicina pašvaldības savās plānošanas programmās arī iekļaut sadalu par atbalsta sniegšanu daudzbērnu ģimenēm.

„Pirms trīs gadiem nomira mans vīrs, paliku viena ar 3 nepilngadīgiem bērniem. Nokārtoju dokumentus par vīra atstāto mantojumu – 1/2 mājas un zemi. Nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par katru nepilngadīgo bērnu 5 Ls, kā noteikts valsts likuma minimālajā summā. Kāpēc valsts neatbalsta mani kā daudzbērnu māmiņu, bet aprēķināto aptuveni 10 Ls vietā man ir jāmaksā 20 Ls?  Kaimiņam šī summa ir daudz mazāka (par tādu pašu zemes gabalu un 1/2 mājas), jo viņš ir viens. Sajūta, ka valsts mani soda, vismaz ar šo nodokli, par to, ka esmu atļāvusies būt daudzbēnu māmiņa. Kā jūs palīdzēsiet atrisināt radušos situāciju?” vaicā Rita Lipāne, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā daudzbērnu māmiņa.

Varam piekrist, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas (aprēķināšanas) kārtībai būtu jābūt taisnīgākai attiecīgā uz daudzbērnu ģimenēm. Labklājības ministrija, plānojot atbalsta politiku ģimenēm, ir definējusi, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli ir jāpanāk taisnīgāks risinājums. Diemžēl Jūsu ģimenei labvēlīgākas nekustamā īpašuma nodokļa politikas ieviešana prasa ilgāku laiku – gan tādēļ, ka tas ir saistīts ar valsts budžetā pieejamajiem finanšu līdzekļiem, gan ar finanšu ministrijas, kura ir atbildīgā ministrija nodokļu politikas jautājumos, pozīciju šajā jautājumā. 

Ministru kabinets 2011. gada 8.novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas virzīto priekšlikumu dot lielākas tiesības pašvaldībām piemērot nekustamā īpašuma nodokli, kas nozīmē, ka šogad  pašvaldības varēs pašas izlemt par 25% nodokļa pieauguma griestu piemērošanu, bet nākamgad vietējās varas konkrēta koridora ietvaros noteikt pat tā likmes. Tādejādi šogad netiks saglabāts esošo 25% nodokļa pieauguma ierobežojums, tomēr ļaus pašvaldībām pašām lemt, vai saglabāt šos nodokļu pieauguma griestus vai nē. Vienlaikus tiks ļauts pašvaldībām lemt par dzīvojamo māju palīgēku neaplikšanu ar NĪN. Izņēmums ir garāžas, tai skaitā kooperatīvo sabiedrību garāžu īpašnieku garāžas un garāžu īpašnieku biedrību garāžas, kas, sākot ar 2012.gadu, neatkarīgi no to platības būtu jāapliek ar nodokli, piemērojot tām tādas pašas likmes kā dzīvojamām mājām.

Drīzumā lasi labklājības ministres atbildes uz jautājumiem, kas skar skolēnus un brīvpusdienas, pensijas, bērnus invalīdus, adopciju, mākslīgo apaugļošanu u.c. Latvijas ģimenēm svarīgas jomas.