Kā iemācīties piedot nodarīto

Sievietes jautājums:

"Šis ir laiks, kad ļoti cīnos ar sevi. Jo apzinos, ka tā dzīvot ir grūti. Stāsts tāds: kad satiku savu vīrieti, viņš nevarēja īsti izbeigt nenopietnas attiecības, kādus 2 mēnešus te ar vienu, te ar otru. Kad satikāmies, meloja, ka jau sen viss cauri. Apstākļi un liktenis iegrozījās tā, ka sākām dzīvot kopā. Bet viss sākums mums bija tik grūts, dēļ sīkiem, nevajadzīgiem meliem. Viņš bija šķirtenis jau pāris gadu, un satiku viņu ''dauzīšanās'' laikā, kad pasaule šķiet tik plaša, un visas sievietes tik skaistas, un tik daudz kā neizbaudīta...

Es apbrīnoju savu pacietību, spēku, kā es spēju uzņemties šīs attiecības, jo par spīti ikdienā tās bija saulainas, ģimeniskas. Tik daudz labu sajūtu un siltuma ieguldījām viens otrā.

Bet tik daudz asarām pieraudātu spilvenu un sāpju tajā pašā laikā.

Tagad mūsu attiecības beidzot ir ''uzņēmušas'' pareizo kursu. Es jūtu, ka cilvēks ir nolaidies uz zemes, atkal spējīgs uzņemties atbildību par otru, mācīties iemīlēt no jauna.

Un redzu, ka otrs cenšas.

Bet... man ir grūti piedot viņam to, ko viņš man nodarījis. Iekšā viss satinies lielā kamolā un nedomā izgaist. Kā lai aizmirst visu, ko esmu redzējusi, piedzīvojusi..? Viss tik ļoti nomāc mani ik dienas... Es brīžiem nespēju. Un tik ļoti grūti uzticēties. Liekas, ka katra dīvainā rīcība liecina par kaut ko nelāgu, ka atkārtosies tas, kas sākumā. Es zinu, ka tā nav, bet tā ir kā slimība.

Kā lai piedod un aizmirst? Kā lai atšķir jaunu lapu savā dzīvē, pamosties ar labu garastāvokli, smaidīt, uzticēties un no sirds mīlēt?

Kā lai aizmirst visu, ko esmu redzējusi, piedzīvojusi..? Es brīžiem nespēju. Un tik ļoti grūti uzticēties. Liekas, ka katra dīvainā rīcība liecina par kaut ko nelāgu, ka atkārtosies tas, kas sākumā.

Atbild Sarmīte Šmite, personīgās izaugsmes trenere:

Piedošana... Par to tik daudz runāts un sarakstīts milzum daudz grāmatu. Un tomēr reālajā dzīvē piedot nemaz tik viegli neizdodas. Ja atmiņā uzpeld izdarītais un iztēlē atnāk iedomu tēli, kā un kas varētu notikt, tas vēl un vēlreiz ieved šajos „valgos”, no kuriem ir grūti izpīties ārā. Tad notiek tā: to, kam domās pievēršam uzmanību, mūsu dzīvē ir iespēja materializēties. Reizēm domas risinās neapzināti, pat ieraduma pēc... 

Reizēm var rasties sajūta: jā, ir piedots, bet nākamais brīdis parāda pavisam ko citu. Viens ir piedot ar prātu, bet otrs - ar sirdi.

Saprotu, ka piedošana nepieciešama tieši Jums. Izskatās, ka tas varētu būt viens no Visuma eksāmeniem vai karmiskajiem uzdevumiem. Tikt pāri vīrieša nodevībai, meliem. Ja mēs šo uzdevumu neapgūstam, nākamajās attiecībās var atgadīties tieši tas pats. Ja eksāmens tiks nolikts, tātad piedots, tad nākamās attiecības būs patiešām gaišas un saulainas, vismaz šajā nozīmē. Arī šīs attiecības var apbrīnojamā kārtā sakārtoties. Tieši attiecībās mēs liekam Visuma eksāmenus. Mūsu tuvinieki spēlē lomu, kura viņiem piešķirta. Gadās, ka tā ir pavisam neganta...:) 

Varbūt pateikties par šo doto mācībstundu? Atceros kāda autora vārdus: Piedošana - tā ir dāvana sev pašai!

Pajautā sev, vai patiešām vēlies sev sniegt šo dāvanu?

Ar nodarītā aizmiršanu būs tā pagrūti. Bet vislabākais būtu mainīt attieksmi pret notiekošo. Varētu pieņemt, saprast, ka cilvēki reizēm tā mēdz darīt. Ka pasaule un mēs paši nu neesam perfekti. Jā, Kristus ir teicis, lai met akmeni tas, kas bez grēka... 

 

Ja cilvēks sācis attiecības ar meliem un tas ik pa brīdim atkārtojas - vai šis cilvēks būs citāds? Varbūt viņš tiešām vēlas gaišas un tīras attiecības, bet reizēm paslīd kāja... nu tā neapzināti.

Paskatīsimies no cita skatu punkta.

Ja cilvēks sācis attiecības ar meliem un tas ik pa brīdim atkārtojas - vai šis cilvēks būs citāds? Vai tas, kas pašreiz notiek, ir viņa īstā seja? Varbūt viņš tiešām vēlas gaišas un tīras attiecības, bet reizēm paslīd kāja... nu tā neapzināti. Pieaugušam cilvēkam ir grūti mainīties. 

Varētu uzzināt, kāpēc izjukušas iepriekšējās nopietnās attiecības. Kāds tam bijis iemesls? Ja tas ir tāds pats, kā tagad, tad... es ieteiktu padomāt... 

Lai uzzinātu vairāk par cilvēka rīcību, ir jāiepazīst viņš ilgākā laika periodā. Reizēm cilvēki nodzīvo visu mūžu un nepazīst viens otru. Jautājums ir par sevi - ir pagājis laiciņš un viss taču ir kārtībā un tomēr domas ik pa laikam atnāk.

Lai piedotu, ir jāgrib to darīt! Pacietība un sievietes dzīves gudrība varētu novest pie risinājuma. 

Vispirms šo cilvēku enerģētiski atlaist. Atrast sev aizraujošas nodarbošanās, kas domas virzītu pozitīvā gultnē. Domās vai uz papīra rakstiet pateicības šim cilvēkam, par visu ko, arī par šo mācībstundu. 

Lūdziet Visumam vai Dievam padomu un palīdzību. Ielieciet Viņa rokās šo būtībā Jūsu problēmu. Dariet visu ar mīlestību. Kā piedot...., tas katram varētu būt kā iekšējās izaugsmes ceļš. 

Ja galvā iešaujas nepatīkamās domas, uzreiz tās piefiksējiet un sakiet sev „STOP”! Tad sevī izsakiet teikumu, kas apstiprina jūsu jauno, laimīgo, mīlestības pilno sievietes pasauli! 

Rītu sākt ar domu: Manā pasaulē viss ir harmonijā!

Lai Jums izdodas!

Savu jautājumu Tu vari uzdot sadaļā Jautā speciālistam.