Cik daudz olu drīkst apēst Lieldienās?
Lieldienas tuvojas, un, neskatoties uz svētku noskaņām un tradīcijām, dažs labs noteikti iegrimst pārdomas par produktu, bez kura šie svētki nav iespējami – olām. Tas nav pārsteidzoši, jo ar šo produktu saista tik briesmīgu vārdu kā „holesterīns” un aicina stingri ierobežot olu daudzumu. Kā tad īstenība ir? Piedāvāju jums objektīvu skatījumu uz olām un to labajām īpašībām.
Ola ir vērtīgs dzīvnieku izcelsmes produkts. Viena vidējā izmēra ola satur aptuveni 80 kilokalorijas un ievērojamu daudzumu nātrija, kalcija, fosfora, ka arī A, E un B grupas vitamīnu. Olas baltums ir augstvērtīgs proteīna avots un lieliski iederas jebkurā diētā ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu. Daudz negāciju izraisa olas dzeltenums dēļ augsta holesterīna satura tajā, taču netiek ņemts vērā būtisks fakts – holesterīns ir absolūti nepieciešams normālai organisma funkcionēšanai, jo piedalās žultsskābju, dzimumhormonu un citu hormonu sintēzē. Problēmas ar sirds – asinsvadu sistēmas veselību rodas tikai tad, ja holesterīns tiek uzņems par daudz – bet tas nenozīmē, ka olas dēļ augsta holesterīna satura tajos vajag aizliegt. Viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā ola tiek pagatavota un ar kādiem produktiem kopā tiek uzņemta. Omlete, cepta taukos ar šķiņķi, desu, treknu sieru, kas arī ir ar holesterīnu bagāti produkti, ir īstā „holesterīna bumba”. Arī vārītā ola ar majonēzi neatstāj labu ietekmi uz veselību. Savukārt mīksti vai cieti vārītā ola vai omlete, ceptā nelielā augu eļļas daudzumā, kurai kā piedevas tiek izmantoti dārzeņi un zaļumi, neveicinās holesterīna daudzumu palielināšanos asinīs. Turklāt, olas dzeltenums satur vēl vienu vielu – lecitīnu, kas ir holesterīna „ienaidnieks” un izvada to no organisma. Lecitīna saturs olā ir piecreiz lielāks par holesterīna saturu – ola, pēc būtības, ir produkts, kas pats regulē holesterīna daudzumu, ko mēs no tās uzņemam.
Savukārt mīksti vai cieti vārītā ola vai omlete, ceptā nelielā augu eļļas daudzumā, kurai kā piedevas tiek izmantoti dārzeņi un zaļumi, neveicinās holesterīna daudzumu palielināšanos asinīs.
Gatavojot olas, ir svarīgi atcerēties, ka tām ir jābūt cieti
vārītām vai labi izceptām – lietojot svaigas vai mīksti vārītās
olas, ir risks saslimt ar salmonelozi. Ja gribas apēst svaigu olu –
tad drošāk ir ēst lauku olas no savas saimniecības, ja tā ir vistas
ola, vai paipalu olas – risks būs ievērojami mazāks.
Nevajag bojāt svētkus noskaņu un prātot par olu bioloģisko vērtību.
Ēdiet veseli, bet ar vienu nosacījumi – ar mēru. 5 olas dienā – tas
būtu svētku maksimums. Un jāatceras arī, ka cilvēkiem, kuri grib
tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, labāk ir ēst olas bez sāls un
majonēzes.
Autore: uztura speciāliste Ksenija Andrijanova