Vīrs jau 3 gadus ārzemēs, es Latvijā pieskatu bērnus...
Daudzās ģimenēs ir radusies situācija, kad viens no pāra (visbiežāk vīrietis) ir devies uz ārzemēm pelnīt iztiku, bet sieviete palikusi Latvijā, lai audzinātu bērnus. Tomēr sadzīves problēmu dēļ novārtā paliek pašu attiecības.
Kādas mammas stāsts:
"Nu jau 3 gadus dzīvojam atsevišķi – vīrs strādā ārzemēs, bet es
Latvijā pieskatu bērnus. Pēdējā laikā mani moka, pat nezinu, kā to
nosaukt, neziņa, histērija.
Tracina fakts, ka nevaram dzīvot kopā. Vīrs atzina, ka viņam trūkst
uzņēmības, lai to nokārtotu. Tad nu laiku pa laikam iet spalvas pa
gaisu. Mani kaitina, ka viņš var aizbraukt makšķerēt vai līdzīgās
izklaidēs, bet, ja es kur gribu, tad man jāiet ar bērniem, jo
atstāt nav kur. Jāpiebilst, ka dzīvoju lauku pensionāru pilsētiņā,
tā kā draudzeņu arī šeit nav. Varbūt ir kādas zāles, ar kurām
novērst šo emocionālo stāvokli?"
Pārdomās dalās personīgās meistarības trenere, un NLP
meistare Sarmīte Šmite:
"Zāles jau varētu atrast vienmēr. Bet vai tas mainīs radušos
situāciju? Vai tiks raksta kāda izeja, vai vismaz ideja ,ko tagad
darīt lietas labā.
... Un kā jau visās gudrās grāmatās rakstīts, tad varētu sākt ar
sevi pašu.
Var saprast, ka gribas dusmoties, mest visu pa gaisu... bet
ko tas dos? Jo vairāk pārmetam, jo mazāk ir vēlmes ar tādu cilvēku
satikties un kontaktēties. Protams, ka vīram, dzīvojot bez bērniem,
ir daudz vieglāk, atsūta naudu un viss, bet kur paliek intīmās
attiecības?
Un tomēr sieviete ir tā, kas rada labu gaisotni savās mājās...
Varbūt atnāk doma, ko darīt, lai vīram rastos vēlme dzīvot atkal
kopā.
Pirms sarunas ar vīru izdomājiet, par ko būs runa. Kāds varētu būt sarunas mērķis. Kādu rezultātu vēlaties sasniegt. Ieklausieties pašā vīrā, sadzirdiet viņa vērtības, tad sapratīsiet kā tieši uzrunāt viņu, lai sadzird jūsu sacīto.
Ir jau arī tajā visā kas ir pašreiz, savi labumi. Vīrs tomēr
materiāli rūpējas par jums un bērniem. Jūs varat nestrādāt un daudz
laika veltīt viņiem un sev. Kamēr bērni ir mazi, viņiem visvairāk
vajadzīga mamma. Mammas iekšējā drošības sajūta ir svarīga, lai
bērni savā dzīvē būtu laimīgi.
(Izmatojiet brīdi, kad varat būt viena un uzrakstiet, cik daudz
laba ir tajā, ka jums pašreiz ir šāda situācija. To var rakstīt
pateicības formā. Tad izdariet secinājumu no uzrakstītā...)
Šajā brīdī dusmojoties visu savu enerģiju atdodiet visam sliktajam,
kas jūsuprāt jūsu dzīvē ir... Un tad vairs nav spēka nekam... Pazūd
mīlestība... Un ko tālāk? Paliek dusmās izrunātie vārdi un
pārmetumi... Un tā mēs ar savām domām veidojam savu pasauli. Viss
taču materializējas.
Ir jau arī tajā visā kas ir pašreiz, savi labumi. Vīrs tomēr materiāli rūpējas par jums un bērniem. Jūs varat nestrādāt un daudz laika veltīt viņiem un sev.
Jums tagad ir laiks saviem vaļaspriekiem. Varbūt padomāt, ko
kādreiz vēlējāties darīt un ķeraties tik klāt. Tad izgaisīs liekās
domas un galvā radīsies idejas. Un par to pašai būs prieks. Jo
vairāk dusmosieties uz kaut ko, jo vairāk to sev dabūsiet. Kā
apburtajā lokā. No šī loka ir jāiziet ārā. To var izdarīt citādi
rīkojoties, vai attiecoties pret radušos situāciju.
Pašreiz izskatās, ka vīrs viens pats ir pie kaut kā vainīgs... Bet
vai ir vainīgs??? Un ko tas vispār nozīmē? Vainu cilvēki meklē, ja
nevēlas par kaut ko uzņemties atbildību.
Ja jūs dzīvojat lauku pilsētiņā, tad noteikti atradīsies arī kāds
vecāks – pazīstams cilvēks, kas šad tad varētu izpalīdzēt ar bērnu
pieskatīšanu. Jo katram cilvēkam ir vajadzīgs kāds draugs, ar kuru
varētu parunāties, jo cik saprotu, tad ar vīru tas diez cik labi
nesanāk, vismaz pašreiz. Un sieviete ir emocionāls cilvēks, tātad
viņai vajag savas emocijas kādam izpaust. Labi, ja ir kāda laba
draudzene. Un atpūta no bērniem ir vajadzīga arī mammai. Sarunājiet
ar vīru, ka nepieciešama mazliet nauda cilvēkam, kas šad tad varētu
pieskatīt bērnus.
Pirms sarunas ar vīru izdomājiet, par ko būs runa. Kāds varētu būt
sarunas mērķis. Kādu rezultātu vēlaties sasniegt. Ieklausieties
pašā vīrā, sadzirdiet viņa vērtības, tad sapratīsiet kā tieši
uzrunāt viņu, lai sadzird jūsu sacīto. Protams bez pārmetumiem, bet
konstruktīvi. Var jau tā dzīvot emocijās, bet tad caur emociju
prizmu īsti nekas netiek saredzēts. Ja emociju filtrs ir tīrs
un caurspīdīgs, vai ja no situācijas izejam ārā, it kā no sevis
paša....
... Tad var ieraudzīt kas notiek. Jūs varēsiet pati sev ieteikt
kādus ieteikumus. Jo visu ko rakstu ir pārdomas par tēmu...
Ieklausieties sevī pašā... Izejot ārā no situācijas varbūt
ieraudzīsiet kādu risinājumu uz kuru ir jāiet. Sastādiet plānu ko
darīsiet. Atrodiet ar ko sākt, kas būtu vissvarīgākais tieši
šobrīd.
Lai jums izdodas!
Ir tāds labs teiciens. Mēs bieži vēlamies tik daudz ko, bet
neredzam, kas mums jau pieder!"