Puisis jauns, bet jau ar erekcijas problēmām... Dakter, kā palīdzēt!?

Manam 24 gadus vecajam draugam ir erekcijas problēmas. Ko darīt? 

"Pāris mēnešus atpakaļ iepazinos ar kādu jaunieti, soli pa solim draudzība kļuva ciešāka un intīmāka, un nonācām līdz gultai. Viss noritēja gludi līdz brīdim, kad beidzot "jāķeras pie lietas", bet draugam pēkšņi vairs nestāv. Pirmajā reizē neņēmu to ļoti vērā, domāju, ka nogurums, vai kaut kādas svarīgākas lietas prātā. Nākamajā reizē, kad viss atkārtojas pēc tāda paša scenārija, jautāju, kas par lietu. Draugs izstāstīja, ka pēdējā reize ar sievieti gultā esot bijusi gadus divus atpakaļ un toreiz viss noticis tāpat, tikko jāķeras pie lietas vairs nestāv. Līdz ar to viņš nepārtraukti uztraucas, vai stāvēs vai nē un jo lielākas bažas, jo ātrāk viss noiet greizi un draugs arvien vairāk to pārdzīvo. Es cenšos atbalstīt kā vien varu un esmu saprotoša. Mums abiem ir 24 gadi, apreibinošas vielas netiek lietotas pirms mēģinājumiem mīlēties. Esmu mazliet izmisusi, jo gribu draugam palīdzēt un negrasos padoties. Iesakiet, lūdzu, kādu padomu, kā risināt drauga lielās bailes no neizdošanās gultā?," tā mammamuntetiem.lv raksta kāda lasītāja.

Par to, ko iesākt šādās situācijās, padomus sniedza Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģiskās klīnikas urologs Linards Rēdmanis.

Bez urologa neiztikt 

Pirmais un galvenais solis šādās situācijās ir urologa apmeklējums. Kā mēs nemēģinām labot mašīnu, tā arī nemēģinām sevi ārstēt. Mēs ieklausāmies sevī un mēģinām atrast kādus iemeslus, kāpēc kaut kas notiek, norāda L.Rēdmanis. Arī internetā šobrīd var atrast daudzus avotus, tikai pastāv jautājums par informācijas avota kvalitāti. Tāpēc ikvienam ir jāizvērtē, vai tā ir kādas klīnikas ievietota informācija pacientiem, jo portālos bieži vien sastopama informācija, kas neatbilst patiesībai. Ja problēmas iepriekš nav parādījušās un pēkšņi tās ir, skaidrs, ka jābūt kādam iemeslam, jo tāpat nekas nenotiek. Ja mēs runājam par vecuma grupu no 20 līdz 30 gadiem, tad teorētiski kādiem 85% vīriešu ir psiholoģiskas dabas traucējumi, bet pārējiem 15% veselības funkciju, organisma darbības traucējumi. Ņemot vērā šo attiecību, varētu teikt, ka tiem 85% jāiet pie psihologa, bet pārējiem pie urologa, bet, ja psihologs būs pat ar medicīnas specialitāti, viņš nespēs atšķirt tos 85% no 15%, uzskata L.Rēdmanis. Urologs šīs problēmas vislabāk varētu izzināt. Sākotnēji ir pacienta apskate, viņa dzīvesstāsta noklausīšanās, slimību vēstures izpēte un veicamas pāris analīzes, kas ļauj pacientu iedalīt, kurā grupā viņš iederas. Ne visiem tiem kungiem uzreiz būtu jādodas pie psihologa, jo lielai daļai mēs paši arī varam palīdzēt, apgalvo dakteris.

Jaunās attiecībās valda nedrošība

Uzsākot jaunas attiecības, tostarp seksuālas, ir zināma nedrošība, kautrīgums, jo nāk līdzi pozitīva vai negatīva pieredze. Ir cerības, ko vēlas sagaidīt no šī procesa. Stress, nedrošība, negatīva pieredze vai būt par iemeslu, ka nestrādā reflekss, kas dod signālu, ka dzimumloceklim ir jāpiebriest, skaidro L.Rēdmanis. Tā rezultātā tas var nepiebriest, vai piebriest, bet pēc mirkļa piebriedums atkal pazūd. Tādā veidā iegūta negatīva pieredze, kas nākamajā reizē vēl var pasliktināties. Tas ir ļoti izplatīts stāsts - pārtrūkušas iepriekšējās attiecības, sākušās jaunas, un tas ir laiks, kad vīrieši nāk ar sūdzībām pie urologa, jo parasti jau tās iepriekšējās attiecības nebeidzas tā ļoti saulaini. Reti, kad abi sabučojas un nolemj - viss, mums vairs nebūs seksuālu attiecību. Urologs atzīst, ka šķiršanās periods nav patīkams un jaunu attiecību sākumā vēl velkas aste līdzi no negatīvajām attiecībām, lai gan jaunās dod cerību. Ja raugās no medicīnas un psiholoģijas punkta, kaut kādu piebrieduma problēmu gadījumā pirmkārt, nevajadzētu izteikt nievas, ka lūk, kāds ir bijis sniegums, otrs – droši vien viss ir kārtībā, bet jāaiziet pie ārsta tās lietas izrunāt, jo attiecību sākumposmā ir tas nedrošums. Ne visi cilvēki izprot tos fizioloģiskos mehānismus, kas nodrošina piebriedumu. Tie mehānismi ir diezgan smalki. Nevar gaidīt, ka jebkurā situācijā, pie jebkāda fona fizioloģiskie mehānismi nostrādās, un piebriedums iestāsies.

Sievietēm ir cita veida problēmas – retāk ir spēja gūt orgasmu, varbūt vēl kādas lubrikācijas problēmas, bet viņām nav jāpanāk nekādas pakāpes erekcija.

 

”Pret vīrieti vardarbīgākais emocionālākais ierocis ir – re, tev nestāv. Ja tas vēl tiek pavadīts ar kaut kādu aizvainojumu, ka nav noticis kā cerēts, uz vīriešiem, tiesa, ļoti individuāli, tas atstāj lielu ietekmi. Jautājums, kā nu kurš spēj sadzīvot ar šo neveiksmi, negatīvu vērtējumu par to, kā viss ir noticis.”

Erekciju var ietekmēt asinsvadu pataloģijas

Ja pacients ietilpst šajos 15%, jānoskaidro, kas ir par problēmu. Varbūt, ka galvenie iemesli ir asinsvadu pataloģija, biežāk tā ir asinsvadu pārkaļķošanās, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde dzimumloceklim. Tas var būt arī kāds nerva bojājums pie kādas traumas – tā var būt muguras trauma, varbūt kāda trauma mazajā iegurnī. Ja rodas aizdomas par kādu asinsvadu nepietiekamu darbību, tad retos gadījumos vajag kaut kādas sonogrāfiskas metodes, lai izvērtētu, kāda ir dzimumlocekļa apasiņošana. Sarežģītāki izmeklējumi ir nepieciešami ļoti nelielai pacientu daļai. Rēdmanis atzīst, ka visbiežāk pietiek ar sarunu, analīzēm un, ja rodas aizdomas par kādām neiroloģiskām problēmām, tad tiek pieaicināts arī neirologs kā konsultants. Mēs nemēģinām būt gudrāki par viņiem, saka urologs. Ja konstatējam, ka pacients ietilpst šajos15%, tad pētām, kāda rakstura – reti šādā vecuma grupā varētu būt testosterona deficīts, kas varētu ietekmēt erekcijas kvalitāti.

Libido visbiežāk saistīts ar novecošanās problēmu, var būt arī kādu faktoru dēļ jaunam vīrietim, tādēļ ir nepieciešams izvērtēt ārējās pazīmes, kā ir attīstīts dzimumloceklis. Runa varbūt nav par to, cik garš, bet, vai nav kādas deformācijas, kas ir iedzimts vai iegūts.

 

Tajā pašā laikā jāizpēta pārējie dzimumorgāni – sēklinieki, kas dod netiešu informāciju, vai vīrietis ir normāli attīstījies. Pacientam nosacīti vieglāk ir pieņemt, ka kaut kas nav kārtībā ar viņa veselību kā tādu, viņam nezināmu vai neizprotamu veselības traucējumu, kas rada šo problēmu nekā ar to, ka viņam ir kāda psiholoģiska rakstura problēma. Ja mēs ar pacientu tā aprunājamies, "ejam no apakšas" - konstatējam, ka izmaiņu nav, nervi nav traumatizēti, nav saņemtas kādas agresīvas ārstēšanas metodes ar agresīvām zālēm, beigās mēs kāpjot no lejas, nonākam pie galvas. Tad mērķis ir noskaidrot, vai tās ir psiholoģiskas dabas vai fiziskas dabas problēmas. Psiholoģiskajās urologs kā atbalsta persona var līdzēt, pacientam norādot, ka "tev viss ir kārtībā", bet problēmas rada tieši jaunās attiecībās. Ārsts var nozīmēt īslaicīgu erekcijas stimulējošu terapiju, kas neļauj tiem negatīvajiem mehānismiem pārtraukt uzbudinājumu. Tajā brīdī, kad pacients kopā ar ārstu panāk kaut kādu pozitīvo pieredzi, jau tad ir iegūta kaut neliela, bet pozitīva pieredze. Bieži vien ar šo pozitīvo pieredzi arī pietiek, lai atsāktu normālu dzimumdzīvi, skaidro Rēdmanis. Bet, ja pacients ir ļoti sarežģīts un ar daudzām citām problēmām, ja redz, ka visas lietas nav izrunājamas pie urologa, kas privātpraksē ir pusstunda, bet valsts finansētā medicīnas iestādē - 15 minūtes,  kad visas problēmas nevar izrunāt, skaidrs, ka šādos gadījumos mēs nemēģināsim atņemt darbu psihologiem.

Arī depresija var būt erekcijas traucējumu iemesls, un antidepresantu lietošana arī var izraisīt erekcijas dabas problēmas.

 

Tas dispečers, kas dod signālus, vai nu vīrietis ārstējams pie urologa vai psihologa, vai psihoterapeita, ir urologs, jo no vienas puses tas ir šajā sfērā visvairāk izglītots. Sarežģītam cilvēkam ārstēšana varētu būt kombinēta - jauniem cilvēkiem šīs problēmas atrisinās relatīvi ātri.

Ja gribam uzzīmēt vidējo urologa pacientu, tad viņš ir tāds, kuram ir psiholoģiskas dabas problēmas, tiek konstatēts, ka ir vai nav kāda uroloģiskas dabas problēma, visbiežāk problēma ir ātri risināma un otrreiz pie ārsta viņš neatgriežas.