Vīrietis skatās pornofilmas. Vai tas ko tas liecina par attiecībām?

Ar ko beidzas romantisko filmu vakars? 
Man ļoti patīk romantiskas filmas. Aizplīvurota erotika, maigums, skūpsti mēnesnīcas pielietā dārzā un attiecības – kā zemenes šokolādē. Skaisti līdz asarām. 
Bet reizēm manī pamostas zvērs un pieprasa pusjēlu steiku ar pipariem. Arī attiecībās. Arī seksā. Tāpēc man patīk pornofilmas. Ne vienmēr. Bet reizēm tās atmodina manī to libido daļu, par kuras esamību neesmu pat nojautusi. 

Mēs zinām, ka ”Džeimss Bonds” ir mākslas darbs un Čeburaška pa ielām nestaigā, jo ir multfilmas varonis. Tas pats attiecas uz pornofilmām. Vīrieši ļoti labi saprot, ka sievietes filmā ir fikcija. 

Sekss vienmēr ir jautājums par mūsu atļaušanās robežām. Cik tālu esam gatavas iet, kādas robežas pārkāpt, cik tālu ļaut otram ienākt savā teritorijā. Šķiet, pornofilmas, tajās izspēlētās fantāzijas un seksa modeļi ir veids, kā savas robežas paplašināt. 
Vai iespējams novilkt robežu, kur beidzas erotika un sākas porno?! Vai sievietei vispār ir normāli, piedienīgi, dabiski gribēt kaut ko no tās tumšās seksa daļas, kas šķietami pienākas tikai vīriešiem un uzbudina tikai viņus?! 
Es saku – jā! Man tas patīk, un tās ir manas tiesības. Tāpat kā tev ir tiesības teikt: „Nē!”, ja tev tas nepatīk. Šajā spēlē galvenais ir nemelot sev. Bet nav vērts aizliegt sev kaut ko tikai tāpēc, ka sievietes „tā nedara”. 
Tātad porno seksuālajās attiecībās – jā vai nē? 
 

Atbilde Nr. 1: „Nē – tas nav normāli!” 
Tu saki: 
„Var jau izdabāt vīrietim un tēlot nezin ko, bet es neticu, ka ir kāda sieviete, kurai tiešām patīk pornofilmas un pornogrāfija kā tāda. Tas vienkārši ir modē – izlikties brīvai, un tā tālāk... Aiz bailēm pazaudēt vīrieti var darīt visu ko! Un sievietes to dara. Bet uzskatu, ka pornogrāfija nav sievietei dabiska, un neviens man neiestāstīs, ka tas ir normāli. Nu ir tomēr dzīvē sadalītas lomas, un es nekaunos no tā, ka esmu sieviete, un man patīk romantiskas filmas ar laimīgām beigām, nevis tās, kur sievietes izmanto kā gaļas gabalus. Pieņemu, ka vīrietim tas šķiet uzbudinoši, bet sievietei kaut ko tādu skatīties ir perversi. Mēs nekad tādas filmas mājās neesam skatījušies, un varu teikt, ka mūsu guļamistabā arī bez tā viss notiek!” 

 

Atbilde Nr. 2: „Jā! Esmu pornozvaigzne!” 
Tu saki: 
„Savam vīrietim esmu kā pornozvaigzne. Kur to iemācījos? Man ir talants – ha, ha, ha! Bet, ja nopietni, man to iemācīja viņš. 
Pirmajā reizē, kad viņš piedāvāja paskatīties pornofilmu kopā, man bija šoks. Piekritu, bet neteiktu, ka patika. Nebija tā, ka mūsu seksa dzīve būtu garlaicīga, bet nekādā ziņā tik vētraina kā tajā filmā. Patiesībā bija tā, ka vairāk skatījos uz viņu – kā viņš skatās filmu... 
Sāku skatīties pornofilmas un arī gultā vairāk atraisīties tāpēc, ka sapratu: viņam to vajag. Būtībā – lai izpatiktu viņam. Neuzskatu, ka ir pazemojoši izpatikt mīļotajam vīrietim. Bet tad atklāju, ka man pašai patīk daudz kas tāds, ko agrāk nebiju pat iedomājusies...” 

Atbilde Nr. 3: „Nezinu. Esmu apjukusi...” 
Tu saki: 
„Kad pieķēru vīru skatāmies porno, sākumā biju apvainojusies uz viņu. Zinu, ka vīrieši skatās „porņukus”, bet biju domājusi, ka tikai tie, kam nav seksa. Man un vīram ar to lietu viss ir kārtībā, tāpēc nesaprotu, kāpēc viņam kā tīnim jāslēpj pornofilmu diski atvilktnē. Vispār kopš reizes, kad viņu pieķēru, man ir kompleksi. Es taču nevaru sacensties ar tām filmām! Biju pat nolēmusi nopirkt kādu maucīgu apakšveļu – nevis erotisku, bet tieši maucīgu – zeķturus un tamlīdzīgi. Bet vēl neesmu saņēmusies. Man šķiet, vīrs, tādā veļā mani ieraudzījis, sāks smieties... Domā, vajadzētu?” 

Pornofilma nav sievietes konkurente! Saruna ar psiholoģi Jolantu Cihanoviču

Kāpēc vispār vajadzīgas pornofilmas? 
Pornofilmas, tāpat kā seksuālās fantāzijas, mums palīdz izzināt savas robežas. Tas ir kā aizliegtais auglis, kā savu seksuālo robežu pārkāpums. Un tas vienmēr ir vilinoši. 
Dažiem cilvēkiem ir tik izteiksmīgas filmiņas galvā, ka viņiem nekādas pornofilmas nav vajadzīgas. Bet ir cilvēki, kas paši sev filmas nerada, un viņiem ļoti palīdz, ja fantāziju var noskatīties – ar tēliem, kas viņiem patīk, ar darbībām, kas viņiem šķiet uzbudinošas un seksuālas. 

Ne jau visas fantāzijas gribas īstenot. Ir tādas, kas mūs uzbudina, bet ko nekad negribētu piedzīvot un realizēt dzīvē. Tas ir kā ar šausmu filmām – tās skatās nevis tāpēc, ka gribētu ko tādu piedzīvot, bet tāpēc, ka šīs filmas sniedz  ļoti daudz adrenalīna, emociju. Tā ir pasaule, kas mums dažādu iemeslu dēļ ir simboliski svarīga un interesanta, bet kurā mēs negribētu nokļūt reālajā dzīvē. 
 

Pastāv mīts, ka pornogrāfija paredzēta tikai vīriešiem. 
Tas tiešām ir mīts, kas radies vēl pirms viduslaikiem, – sievietei vajag tikai mīlestību, savukārt vīrietis grib tikai fizisko baudu. Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka vīrietis ir kaut kas pilnīgi cits nekā sieviete. Ja kaut kas patīk vīrietim, sievietei tas nevar patikt – mēs taču esam tik atšķirīgi! 

Tagad zinām, ka tik atšķirīgi nemaz neesam. Un mums visiem ir seksualitāte. Sievietei sabiedrība ļoti ilgi prasīja, lai viņa savu seksualitāti noliedz, lai viņa kalpo kā vīrieša īpašums. Viņas uzdevums bija rūpēties tikai par vīra, nevis savu baudu. Tagad, kad tas mainījies, ieguvēji ir visi – arī vīrieši. Agrāk laba sieviete skaitījās tā, kas seksa laikā tikai guļ un domā par dzimteni, bet skaidrs, ka ar sievieti – priekšmetu vīrietim ir mazāka bauda veidot seksuālas attiecības. Vīrietis uzbudinās, ja redz, ka tas, ko viņš dara, sievietei nav vienaldzīgs. 
 

Protams, pirmie porno produkti bija vairāk balstīti uz vīriešu fantāzijām, un šajās filmās sievietei vairāk ir priekšmeta loma. Tāpēc arī sievietēm bija grūti ar to identificēties. Tā radās uzskats, ka porno sievietes neinteresē. Kad sāka veidot pornofilmas sievietēm, kas atspoguļo sieviešu fantāzijas, protams, arī sievietēm parādījās vajadzība un vēlme šo porno skatīties. Pašlaik pasaulē ir daudz porno, kas domāts sievietēm, un tam ir arvien lielāks noiets. 


Ir teiciens, ka vīrieši mīl ar acīm, bet sievietes – ar ausīm. Taču katrs no mums uztver pasauli ļoti dažādi. Ir sievietes, kas vislabāk uztver pasauli ar acīm, un ir vīrieši, kas vislabāk uztver ar dzirdi. Ir cilvēki, kam svarīgākais ir tauste... Katram ir vajadzīgi citi rīki, kas palīdz seksualitātei un rada uzbudinājumu. 
 

Bet katrs jau savu televizoru neskatīsies! Un, tā kā paskatīties pornofilmu parasti iesaka vīrietis, sanāk, ka pāris tomēr skatās vīriešiem domātas filmas. 
Tas ir tāpat kā ar jebkuru citu filmu – reizēm šķiet: mani tas neuzrunā. Bet var paraudzīties arī tā – tas ir stāsts par otra cilvēka pasauli. Ja mans otrs ir svarīgs, tad mani interesē iedziļināties viņa pasaulē. Tad man ir ļoti interesanti saprast – nu kas tur ir? Ko tas vīrietis tur atrod? Un reizēm var  paņemt kādu ideju. Protams, svarīgi, lai apmierinātas būtu abas puses. Abām pusēm ir ļoti svarīgi uzņemties atbildību par sevi – te reizēm sievietes grēko. 

Ja tikai sēžam un gaidām, ka vīrieti nāks, apčubinās, iedrošinās, pierunās – tad skaidri iedodam ziņu, ka seksu vajag tikai vīrietim. Gribi – organizē sev seksu, pierunā mani! Nu, un tad viņš arī organizē kā filmā – tas ir veids, kā viņš saprot seksualitāti un to, ko vēlas sieviete. 

Sievietēm bieži šķiet, ka vīrietim jāzina, kā mūs apmierināt. Kā lai viņš to zina? Ne viņš ir sieviete, ne viņam klitors, ne viņam vagīna! Viņš nevar ne zināt, ne izjust, kas sievietei sagādā baudu. Viņš to var uzzināt tikai no sievietes. Ja sieviete guļ kā beigta zelta zivtiņa, vīrietis nezina, vai viņa vispār ir dzīva! Ir jādod atgriezeniskā saite. Jāpasaka – tas, ko viņš darīja, bija fantastiski, un jāpasaka tieši, ko viņš darījis fantastiski. 
 

Sievietes pornofilmas bieži uztver kā konkurentu. Ar pornofilmu zvaigznēm taču nav iespējams sacensties! 
Mēs zinām, ka ”Džeimss Bonds” ir mākslas darbs un Čeburaška pa ielām nestaigā, jo ir multfilmas varonis. Tas pats attiecas uz pornofilmām. Vīrieši ļoti labi saprot, ka sievietes filmā ir fikcija. Tāpat ir ar vīriešiem pornofilmās – erekcija ir zibenīga un bezgalīga, sperma lido līdz Amerikai... Mēs arī labi zinām, ka reālajā dzīvē tā nenotiek. Porno nav konkurents. Tad jau jebkas, ko vīrietis redz, ir konkurents! 
Porno nevaram izmantot kā mācību materiālu vienam par otru – to var lietot tikai iedvesmai un iemeslam, lai viens otru izzinātu un saprastu. Tas ir palīgs, lai eksperimentētu, saprastu, kas abiem sagādā baudu un uzbudinājumu. Dzīvē es esmu tavs mācību materiāls, tu esi mans mācību materiāls! 
 

Ko lai domāju, ja vīrietis skatās porno viens pats?  Viņam ar mani nepietiek? Es viņam neesmu pietiekami laba? 
Gan vīriešiem, gan sievietēm ik pa laikam ir brīži, kad esam apjukuši, mums ir problēmas, ar kurām cīnāmies un mēģinām ar tām tikt galā. Ne vienmēr jūtamies gatavi par to runāt – arī tāpēc, ka reizēm paši nesaprotam, kas notiek. Veidojas spriedze, no kuras var tikt vaļā ar masturbāciju, un ir cilvēki, kuriem pornofilmas to palīdz izdarīt visātrāk. Tas ir viens no veidiem, kā tikt galā ar stresu. Reizēm tas ir tikai par to – nevis par seksualitāti vai pāra attiecībām. 

Reizēm, protams, tas saistīts ar attiecībām. Ja jūti, ka vīrietis atsvešinās, ka tuvība pazudusi, tad jādomā, kā to atjaunot. Pārmetumi parasti nepalīdz, tie vēl vairāk atsvešina. Palīdz atklātība: man rūp, kā tu jūties, man rūp mūsu attiecības. Tā ir iespēja parunāt par to, kas notiek. Iespēja rādīt, ka esmu iemīlējusies savā vīrietī, viņu redzu viņu kā seksuālu būtni, gribu būt viņam skaista. Varbūt vērts izdomāt kādu pārsteigumu – sievietei nav jāgaida, lai vīrietis vienmēr pārsteidz viņu. Paņēmieni, par kuriem raksta žurnālos, var likties banāli, bet reizēm tiešām palīdz. Nu aizbrauc pie viņa uz darbu un pasaki: „Es gribu tevi nolaupīt!” Aizbrauciet kaut kur! Izdari kaut ko tādu, kas viņam varētu patikt. Kādu dienu it kā starp citu pasaki: „Šodien esmu bez biksītēm.” Tādi mazi pārsteigumi var palīdzēt atjaunot zudušo tuvību, un vienmēr ir vērts mēģināt. 
 

Sievietei vispār ir tiesības teikt vīrietim, ka pieķērusi viņu, masturbējot pie pornofilmas? 
Ir būtiski saprast, kas tieši notiek. Varbūt viņam vienkārši ir par maz vietas sev. Varbūt ir pavisam citādi – piemēram, viņam vajag vairāk seksa un negribas katrreiz lūgties. Tad pornofilma ir lielisks rīks, kā to risināt. 

Mēs zinām, kā sevi vislabāk apmierināt. Reizēm gribas ātri, nedomājot par otru cilvēku. Tāpat kā reizēm gribas skaisti kopā papusdienot restorānā, bet reizēm apēst sviestmaizi pa ceļam uz darbu. Reizēm gribam seksu tikai ar sevi. Punkts. 
Negribu teikt, ka ir jāizliekas, ka neredzu, ja vīrietis regulāri skatās pornofilmas vientulībā. Ja kaut kas šķiet mulsinošs vai neskaidrs, par to jārunā, taču – neapdraudot otra robežas. Otram cilvēkam vienmēr ir jāatstāj izvēles iespēja. 

Seksualitāte jau nenozīmē tikai seksuālo aktu. Tas nozīmē arī vairāk uzņemties atbildību par sevi, par savu gatavību seksam, par savu uzbudinājumu. Reizēm izvēlies nedarīt neko un pēc tam skumsti, ka nekas nenotiek. Ja nedarīsi, nekas arī nenotiks! Seksualitāte nav nekas tāds, kas pats atnāk. Vai nu to sevī kop, pasniedz sevi kā seksuālu būtni, vai – nē. Tā ir tikai tava izvēle. 

Avots: www.kasjauns.lv