Bērnu ārsti: 1- 3 gadus vecu bērnu ēšanas paradumi ir kritiski
Bērnu ārsti secinājuši, ka 1 – 3 gadus veci bērni burtiski tiek “iemesti” nepareizu uztura paradumu pasaulē. Tas rada riskus viņu veselībai un normālai turpmākajai attīstībai. Pārlieku lieks tauku un olbaltumvielu patēriņš apvienojumā ar mazkustīgu dzīvesveidu draud ar aptaukošanos, nesabalansēts uzturs un vērtīgo uzturvielu trūkums pamazina imunitāti un veicina bērnu biežāku slimošanu.
Nepareizs uzturs veicina arī virkni citu problēmu: alerģijas, gremošanas traucējumus, zobu slimības u.c. Tāpēc, lai pievērstu sabiedrības un jo īpaši – vecāku uzmanību mazu bērnu pareiza uztura nozīmei, Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv sadarbībā ar Latvijas Pediatru asociāciju (LPA), Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadošajiem speciālistiem un Latvijas Diētas ārstu un Uztura speciālistu asociāciju (LDUSA), vienojušies sociālā informatīvajā kampaņā “Mazais nav lielais”.
Latvijā bērni vairumā gadījumu saņem regulāras maltītes, taču bieži
ēdiens ir pārāk "smags", secināts sociālajā pētījumā, kurā
aptaujāti 1 - 3 gadus vecu bērnu vecāki ̽. Piemēram, 89% mazo bērnu
vecāku apgalvo, ka gaļu bērniem dod katru dienu, bet zivis dažas
reizes nedēļā dod tikai 24%. Ir vērojams arī pārlieku liels piena
produktu patēriņš. Tāpat bērni kā uzkodas starp ēdienreizēm bieži
vien saņem našķus, kas satur daudz cukura - jogurtus ar piedevām,
cepumus, konfektes, biezpiena sieriņus. Pozitīvais – 73% vecāku
apgalvo, ka bērniem katru dienu dod augļus un 50% - dārzeņus. Bažas
rada arī fakts, ka 43% vecāku uzskata – saldinātus dzērienus bērni
var lietot jau pirms 3 gadu vecuma. Mediķi savukārt uzsver, jo
vēlāk sākt dot bērnam saldinātus dzērienus, jo labāk.
Pētījums parādīja, ka 74% mazu bērnu vecāku Latvijā uzskata bērnu aptaukošanos par aktuālu problēmu.
Mazais nav lielais – vecāki nenovērtē nepareiza uztura
riskus
1 – 3 gadus vecs bērns joprojām ir ļoti mazs. Šajā laikā viņam būtu
pakāpeniski jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, iemācoties
veselīgus uztura principus. Taču bieži vien notiek pretējais –
bērnu pāreja uz pieaugušo uzturu notiek pārāk strauji. Arī pētījums
liecina, ka 92% vecāku jau 2 gadu vecumā saviem bērniem vairs
nepiedāvā speciāli mazajam pielāgotas maltītes, bet vairāk nekā
puse vecāku mazo sāk ēdināt kā lielo jau pēc 1 gada vecuma
sasniegšanas. Turklāt 21% vecāku atzīst, ka negatavo mazajam
pielāgotu uzturu jau no bērna 6 mēnešu vecuma.
Latvijas pediatru asociācijas prezidente, asoc. prof. Ilze Grope
uzskata: “Lai saprastu, cik nozīmīgs mazā cilvēka dzīvē ir periods
no viena līdz trim gadiem, ir jāņem vērā, ka šajā posmā bērna
organisms vēl nav pilnīgi izveidojies un turpinās tā attīstība:
bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu
sistēmas, attīstās muskulatūra u.tml. Neapzinoties vecumposma
nozīmību un ēdienkartes lomu tajā, vecāki, tikuši pāri zīdainīša
periodam, it kā atslābst un mazliet vieglprātīgi izturas pret šo
laiku, tikai vēlāk attopoties, ka dažādu ar bērna veselību un
attīstību saistīto problēmu cēloņi rodami tieši šajā
vecumposmā.”
Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam
nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, 4 reizes vairāk kalcija, 3
reizes vairāk svarīgo taukskābju un 7 reizes vairāk D vitamīna.
Mazam bērnam nepieciešams saņemt daudzveidīgu, viņa vajadzībām
pielāgotu uzturu, regulāras maltītes. Izvairīties no saldumiem,
našķiem, saldinātiem dzērieniem, kā arī produktiem ar pārmērīgi
lielu tauku vai olbaltumvielu daudzumu lietošanas uzturā.
Aptaukošanās nereti sākas jau 2 gadu vecumā
Pētījums parādīja, ka 74% mazu bērnu vecāku Latvijā uzskata bērnu
aptaukošanos par aktuālu problēmu. To komentējot, Olga Ļubina, BKUS
sertificēta uztura speciāliste atzīst – aptaukošanās nereti sākas
jau maza bērna vecumā: “Kad bērns sasniedzis gada vecumu, viņš var
sākt ēst visu pārtikas grupu produktus, tomēr pāreja uz pilna
spektra ēdienkarti jāveic gudri, atceroties, ka mazais nav lielais!
Fakts, ka bērniem pirmās aptaukošanās pazīmes parādās jau 2 gadu
vecumā, liecina, ka mazu bērnu ēdināšanas principi ne vienmēr ir
pareizi. Apkopojot biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērna
uzturā, redzu, ka pēdējos gados ļoti daudz vecāku uzskata - ja reiz
bērns sasniedzis vecumu, kad var ēst visu, tas nozīmē, ka var ēst
biezpiena sieriņus, gaļas izstrādājumu produktus, saldumus, čipsus,
jogurtus, saldinātās kukurūzu pārslas. Ņemot vērā, ka bērni mācās
no vecāku piemēra, lai pa īstam iemācītu bērnam pareizi ēst, visai
ģimenei jāēd veselīgi”.
Nesabalansēts uzturs un pārmērīga aizraušanās ar našķiem starp
ēdienreizēm var novest arī pie tā, ka bērns nesaņem visas viņam
nepieciešamās uzturvielas. Tā rezultātā pazeminās bērna imunitāte:
“Visi vitamīni, mikroelementi un minerālvielas organismā spēlē savu
lomu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir bērna augšanas procesā,” uzsver
BKUS ārste pediatre – gastroenteroloģe Inita Kaže un skaidro, kādēļ
bērniem šajā vecumā trūkst D vitamīna un dzelzs: “Zivis ir svarīgs
D vitamīna avots. No savas ārsta pieredzes redzu, ka mūsdienās
zivis ģimenēs ēd reti un mazā apjomā ne tikai bērni, bet arī
vecāki. Šajā gadījumā ieteikums vecākiem mainīt savus paradumus, ja
vien nav alerģija pret zivīm vai jūras produktiem. Vecākiem jākļūst
par piemēru savam bērnam. Ja viņi regulāri uzturā lietos zivis, arī
bērns tās ēdīs. Attiecībā par dzelzs deficītu organismā jāsaprot,
ka dzelzs rezerves organismā sāk veidoties tikai, kad bērns pārtikā
sāk lietot dzelzi saturošus produktus. Mūsu organisms labāk spēj
uzņemt dzelzi no dzīvnieku valsts produktiem. Taču dzelzs nonākšanu
mūsu organismā var kavēt, ja cilvēks uzturā pārmērīgi uzņem
kalciju, proti, pienu un piena saturošus produktus”.
Rekomendācijas aizņemtajiem vecākiem – interneta vietnē
mazaisnavlielais.lv
Inga Akmetiņa Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja un kampaņas “Mazais nav lielais” vēstnese, komentējot pētījuma rezultātus, stāsta: “Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem, kas traucē veicināt ģimenē veselīgākus ēšanas paradumus, vecāki min laika trūkumu ēst gatavošanai, kā arī zināšanu trūkumu par veselīgu uzturu. Un patiešām – laika trūkums ir raksturīgs ļoti daudzām ģimenēm, kurās aug mazi bērni – vairumā gadījumu mammas pēc bērnu kopšanas atvaļinājumiem ir atgriezušās darbā. Tādēļ laika ir mazāk nekā bērna pirmajā dzīves gadā. Mūsu mērķis šajā kampaņā noteikti nav strostēt vecākus par viņu kļūdām, bet, parādot iespējamās nepareiza uztura sekas, uzreiz arī piedāvāt kvalitatīvu, Latvijas vadošo speciālistu sagatavotu informāciju un rekomendācijas. Tas vecinās veselīgus ēšanas paradumus ģimenēs un palīdzēs bērniem izaugt veseliem, laimīgiem un realizēt savu potenciālu nākotnē vislabākajā veidā”.
̽ Sociālais pētījums - aptauja tika veikta portālā
mammamuntetiem.lv 2016. gada februārī – martā, un tajā piedalījās
582 bērnu vecāki, kas audzina mazuļus vecumā no 1 - 3
gadiem.