Asins analīzes grūtniecei. Kādēļ tās ir tik svarīgas?

Grūtniecības laikā topošās māmiņas regulāri nodod asins analīzes, dažkārt uzskatot to par lieku procedūru, taču asinsaina daudz pastāsta par grūtnieces un gaidāmā bērna veselību, ļaujot nepieciešamības gadījumā laikus un adekvāti reaģēt. Vairāk stāsta ginekoloģe Daiga Baranovska. 

Ja grūtniecības laikā sievietei ir dzelzs deficīta anēmija, ir liels risks, ka bērns piedzims ar mazu masu, priekšlaikus vai arī var būt perinatālās mirstības risks.

FOTO: Shutterstock.com

Ja grūtniecības laikā sievietei ir dzelzs deficīta anēmija, ir liels risks, ka bērns piedzims ar mazu masu, priekšlaikus vai arī var būt perinatālās mirstības risks.

Ir vairāki parametri, ko nosaka pēc pirmreizējo asins analīžu veikšanas, piemēram, asins grupu un rēzus faktoru. Ir pozīcijas, kuras atkārtoti izskata teju katru reizi, kad grūtniece dodas pie ārsta. Latvijas likumdošana paredz vairākus parametrus, ko vērtē asins analīzēs grūtniecības laikā. (1). Šajā rakstā apskatīsim dažus būtiskākos. 


Asinsgrupa un rēzus faktors

Asinsgrupu un rēzus piederību nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Šobrīd zināmas četras asinsgrupas: 0, A, B un AB. Dzīves laikā tās nemainās. Visbiežāk sastopami cilvēki ar A (37%) un 0 asinsgrupu (36%), bet retāk – ar B (20%) un AB (7%). (2) Rēzus faktors var būt pozitīvs vai negatīvs. Rēzus piederību nosaka rēzus C, D  un E antigēnu kombināciju klātbūtne indivīda eritrocītos. Veicot asins analīzes, pārbauda īpašu antivielu klātbūtni asinīs, ko normāli sievietes asinīs neatrod. Rēzus negatīvām topošajām mammām antivielu titrs grūtniecības laikā tiek noteikts vairākas reizes. Tām, kurām tomēr tiek konstatēta antivielu klātbūtne, ir nepieciešama īpaša aprūpe un augļa attīstības novērošana, jo antivielas var negatīvi ietekmēt gaidāmā bērna veselību. Parasti grūtniecības laikā lūdz noskaidrot tēva asinsgrupu un rēzus faktoru. (3; 4)


Seksuāli transmisīvo slimību (STS) klātbūtne

Asins analīzēs izslēdz noteiktu slimību klātbūtni – HIV, sifilisa, B un C hepatīta. Vajadzības gadījumā – arī herpes vīrusa esamību. Ideāli, ja jau pirms grūtniecības iestāšanās ir izslēgta/konstatēta minēto slimību klātbūtne un nepieciešamības gadījumā arī izārstētas. Taču, ja šīs slimības ir atklātas grūtniecības laikā, ir būtiski tās ārstēt, lai novērstu gaidāmā mazuļa inficēšanas risku. 


Glikozes skrīnings

Lai noteiktu, vai sievietei ir grūtniecības diabēts, laboratoriski veic glikozes slodzes testu asinīs. Grūtniecības diabēts ir aptuveni 14% grūtnieču, un visbiežāk tas parādās 20. līdz 24. grūtniecības nedēļā. Ir vairākas riska grupas, kurām analīzes uz grūtniecības diabētu veiks noteikti. Tās ir – grūtnieces ar palielinātu ķermeņa masu, cukura diabēts tuviem radiem, vecums virs 25 gadiem, ja iepriekš piedzimis bērns ar lielu svaru, cukura diabēts iepriekšējā grūtniecībā, iepriekš neizstaigātas grūtniecības vai miruša mazuļa dzimšana. 

 

Asinis pārbaudei ieteicams nodot pirms ēšanas. Drīkst dzert tīru ūdeni – bez cukura un citām piedevām. 

 


Vairumā gadījumu cukura līmeni grūtniecības laikā var normalizēt ar pareizu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Ja cukura līmenis netiek normalizēts, pastāv iespēja, ka gaidāmajam bērnam pietrūks skābekļa, ir priekšlaicīgu dzemdību risks. Tāpat auglis var izaugt tik liels, ka būs grūtas dzemdības vai pat mazulis nevarēs nākt pasaulē bez ārstu iejaukšanās. 

Grūtniecības cukura diabētu var konstatēt, veicot analīzes, taču ir vairākas pazīmes, kas var norādīt uz problēmu:

  • izteikta slāpju sajūta, tai skaitā arī naktī;
  • bieža urinācija;
  • liela apetīte komplektā ar svara zudumu;
  • nieze dzimumorgānu apvidū;
  • iekaisusi āda, pūtītes.
     

Arī vairākas izmaiņas gaidāmā mazuļa attīstībā var norādīt uz grūtnieču cukura diabētu:

  • sonogrāfijā uzrādās bieza placenta un palielināts augļūdeņu daudzums;
  • gaidāmā bērna galvas izmērs atbilst mazākam grūtniecības nedēļu skaitam nekā vēdera izmērs;
  • augļa izmēri parāda, ka viņš ir sācis augt straujā, nekā tam vajadzētu būt konkrētajā grūtniecības nedēļā.

Medikamentozas ārstēšanas nepieciešamību nosaka aprūpes speciālists vai endokrinologs. 

 

Feritīna un hemoglobīna līmenis

Reklāma
Reklāma

Feritīns ir olbaltumviela, kas spēj piesaistīt dzelzi un ļauj organismam uzglabāt dzelzs krājumus tādā formā, lai jebkurā laikā tā var tikt izmantota hemoglobīna ražošanai. Zems feritīna līmenis asinīs signalizē par organisma dzelzs rezervju izsīkumu, kas var draudēt ar straujas mazasinības rašanos pie asiņošanas dzemdībās. Sievietes feritīna norma asinīs ir 13–150 mkg/l. Feritīna rādītājs, zemāks par 10–15 mkg/l, ir raksturīgs vieglai dzelzs deficīta anēmijai jeb mazasinībai.
 

Īpaši svarīgs dzelzs ir grūtniecības trešajā trimestrī, jo šajā laikā mazulis mātes organismā pats sāk uzkrāt dzelzi, kas viņam būs nepieciešama pēc piedzimšanas.
 


Hemoglobīnam piemīt spēja pārnest skābekli no elpošanas orgāniem līdz audiem, bagātinot tos ar skābekli. Hemoglobīns regulē imūnās sistēmas darbību, vairogdziedzera darbību, atbild par toksisko vielu izvadīšanu no organisma, piedalās šūnu atjaunošanas procesu nodrošināšanā.


Kāpēc grūtniecei veidojas dzelzs deficīts? 

Biežākais iemesls dzelzs deficītam grūtniecības laikā un ar to saistītajai mazasinībai irdisbalanss starp dzelzs patēriņu, tā zudumu un dzelzs atgūšanu. Grūtniecības laikā, kad mammas ķermenī aug un veidojas bērniņš, viņam ir nepieciešams dzelzs gan muskuļu izveidei, gan arī asinsritei, kas sievietes organismam ir papildu slodze. Parasti viszemākais līmenis ir 32.–34. grūtniecības nedēļā, savukārt īsi pirms dzemdībās dzelzs līmenis palielinās. Pētījumi apliecina, ka Latvijā dzelzs deficīta anēmija attīstās vairāk nekā 20% grūtnieču (5). 


Ja dzelzs asinīs ir par maz

Ārsti dzelzs līmenim asinīs pievērš īpašu uzmanību, jo tā trūkums var radīt ļoti nopietnas sekas. 
Ja hemoglobīns ir zems, ir mazasinība. Ja hemoglobīns ir normāls, bet feritīns ir zems, tas liecina par dzelzs deficītu, kas var draudēt ar mazasinības attīstību, ja netiks pievērsta tam uzmanība. Ja ilgstoši ir pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs, pasliktinās ne tikai sievietes pašsajūta (izteikts vājums un bālums, nespēks, koncentrēšanās problēmas, nogurums, pat tieksme ģībt, trausli nagi, sausa āda un mati), arī gaidāmajam mazulim pietrūkst skābekļa, līdz ar to ir apgrūtināta augšana un attīstība, ir priekšlaicīgu dzemdību risks un skābekļa bada risks dzemdībās. 

Īpaši svarīgs dzelzs ir grūtniecības trešajā trimestrī, jo šajā laikā mazulis mātes organismā pats sāk uzkrāt dzelzi, kas viņam būs nepieciešama pēc piedzimšanas. Ja grūtniecības laikā sievietei ir dzelzs deficīta anēmija, ir liels risks, ka bērns piedzims ar mazu masu, priekšlaikus vai arī var būt perinatālās mirstības risks. (6) Ja mazasinība ir mammai, tā pēc piedzimšanas būs arī bērnam. Šādi mazuļi pēc pasaulē nākšanas ir uzņēmīgi pret slimībām, raudulīgi, var atpalikt attīstībā un sliktāk pieņemas svarā. Nākotnē var būt arī mācīšanās grūtības, jo nepietiekami strādā galvas smadzenes. Palielinās risks, ka sieviete piedzīvos pēcdzemdību depresiju. 

 

Cik daudz dzelzs būtu jāuzņem?

Ja vīriešiem dienā nepieciešams uzņemt 8 miligramus dzelzs, tad sievietēm, kas dzelzi pastiprināti zaudē  menstruālā cikla laikā, dienā nepieciešami 15 līdz 18 miligrami. Savukārt grūtniecības laikā uzņemamais dzelzs daudzums ir īpaši liels – līdz pat 30 miligramiem dienā.
 


Kā topošā mamma var uzņemt dzelzi?

Nenoliedzami, pareizs un sabalansēts uzturs ir ļoti nozīmīgs grūtniecības laikā, lai uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Arī runājot par dzelzi – tas ir praktiski visos produktos. Gaļā ir divvērtīga dzelzs, ko organisms to spēj labāk izmantot. Augu valsts produktos esošais dzelzs sliktāk uzsūcas organismā. Dzelzs ir šādos produktos: dzīvnieku aknās, gaļā, zivīs, olas dzeltenumā, pupās, zirņos, lēcās, griķos, dažādos graudaugos, zaļumos, žāvētās plūmēs un aprikozēs, brokoļos, avokado, sarkanajās bietēs, granātābolos, valriekstos u.c. Ir speciālisti, kuri kā labu dzelzs avotu iesaka uztura bagātinātāju spirulīnu, kas ražots no īpašām aļģēm. Lai dzelzs pēc iespējas pilnvērtīgāk uzsūktos no pārtikas produktiem, organismam ir nepieciešami C vitamīns un folijskābe. (6; 7)

Tomēr jāuzsver – ja radusies anēmija jeb mazasinība, ar diētu vien to ir ļoti sarežģīti novērst, tāpēc ārsts topošajai māmiņai izrakstīs kādus dzelzs preparātus, kas pazemina grūtniecības norises, dzemdību un jaundzimušā perioda pataloģiju attīstības risku. 


Zināšanai!

  • Visi iekšķīgi lietojamie dzelzs preparāti nokrāso izkārnījumus melnā krāsā, un šī nav pataloģija, bet normāla reakcija. Ja uzņem dzelzi ar medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, jāatturas no kafijas, tējas un piena lietošanas stundu pirms un stundu pēc preparāta lietošanas.
    Dzelzs preparāti bieži rada sliktu dūšu, aizcietējumus un caureju. Ja parādās kādas no šīm blaknēm, jākonsultējas ar ārstu par medikamenta nomaiņu.  
     
     

Literatūra:
1. Ministru kabineta noteikumi Nr.611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”. 
2. Pieejams tiešsaistē: http://www.vadc.gov.lv/
3.Rezeberga, Dace. Gribu būt māmiņa. Rīga, 2013. Pieejams tiešsaistē: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/475_gribu_but_mamina_29_04_2013_1.pdf
4. Pieejams tiešsaistē: http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/sievietem/grutnieces_aprupe/
5.Pieejams tiešsaistē: http://www.ginasoc.lv/uploads/content/wp-content/uploads/Anemija-ginekologa-prakse_2012-pdf.pdf
6. Lejniece, Sandra. Dzelzs deficīta anēmija. Rīga, 2015.
7. Pieejams tiešsaistē: http://www.babycentre.co.uk/a536351/routine-blood-tests-in-pregnancy
8. Pieejams tiešsaistē: http://www.babycentre.co.uk/a3073/iron-deficiency-anaemia