HELSUS festivālā Jelgavā taps krāšņas austās mandalas. Nāc un iemācies tās darināts pati

​Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums uz konkrēto brīdi. Veidojot to, cilvēks nevar atrasties nomaļus no sevis, viņam ir jābūt “šeit un tagad”.  Daudziem cilvēkiem šī sajūta ir jāiemācās. To Lūga ir novērojusi arī radošajās darbnīcās - daudzkārt nākas vienu un to pašu informāciju stāstīt vairākas reizes, jo cilvēki ”iegrimst” savā darbā un nedzird.


"Katrā cilvēkā ir ielikts radošais potenciāls, bet pieaugot, bieži vien par to esam aizmirsuši, neļaujam sev izpausties. Veidojot mandalu, mums ir iespēja šo radošo potenciālu izpaust,” zina teikt meistare. Kad iegrimsti ”šeit un tagad” sajūtā, problēmas aizmirstas.  Mandalu zīmēšana ir arī ātrs veids, kā tikt vaļā no sliktām emocijām. Aušana ļauj pamatīgāk iedziļināties sevī, strādāt ar sevi, transformēt savas negatīvās rakstura iezīmes.  

Pēc uzaustā darbiņa var “nolasīt” mandalas veidotāja personību Tas, kā veidots mandalas centrs, norāda par aktuālko šobrīd cilvēka iekšējā pasaulē. Pēc mandalas turpinājuma un malām var spriest par to, kā cilvēks mijiedarbojas ar pasauli. "Caur krāsām runā zemapziņa. Cilvēks izvēlas šobrīd aktuālāko krāsu, bet, kad pats ir mainījies, tad arī krāsas jau patīk citas," atklāj Līga. 
 

Katrā cilvēkā ir ielikts radošais potenciāls, bet pieaugot, bieži vien par to esam aizmirsuši, neļaujam sev izpausties. Veidojot mandalu, mums ir iespēja šo radošo potenciālu izpaust

Mandalu aušana ir ne tikai darbs ar sevi, meditācija. Ar mandalu aušanu varot realizēt konkrētas vēlmes, piemēram, īstenot sen kārotu ceļojumu vai arī saņemt algas paaugstinājumam. Kā tas izdodas? "Aužot mandalu, ieliekam domas un enerģiju par konkrēto vēlmi. Tad katru dienu noliekam mandalu sev priekšā, pameditējam, padomājam. Kad rezultāts sasniegts, mandalu var sadedzināt."


Vēl viena mandalas misija - aizsargāt savu radītāju.  Austas mandalas nāk no Tibetas un Meksikas. Piemēram, indiāņu ciltīs, kad pasaulē nāca dēls, auda mandalu sava bērna un savas cilts aizsardzībai.
Mandalas pazina arī Latvijā un Krievijā. Par Latvijas mandalu var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no sieta, ko lietoja graudu izkratīšanai no salmiem). Lejaskurzemē to gatavoja no četriem vai sešiem kociņiem un pītām salmu plāksnēm. Tās tika piekārtas cita pie citas, bet pie katras plāksnes piesēja mazāku četrstūrainu vai sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja pie griestiem, lai tas brīvi grieztos. Pēc tā kustības sprieda par enerģētiku telpā. Savukārt slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem sakrustotiem kociņiem un krāsainām dzijām, un krustveida pamatam vajadzēja sadalīt, izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām debess pusēm.

Aužot mandalu, tiek izmantoti kociņi, stienīši, dažādi diegi un dzijas. Dekorēšanai var izmantot pērlītes - gan koka, gan stikla, radošākie var pielietot krāsotus makaronus. Māksliniece pati sev ir atradusi dabīgus materiālus – koku un Latvijas vilnas dziju. Tad mandala var sanākt īpaši enerģētiska. Radošajās darbnīcās tiek iemācīti pamatelementi, tālāk jau viss pašu rokās, jādarbina vien sava iztēle, un jāieliek darbiņā savas vēlmes.

Lai mandalu vēstījumu nodotu plašāki publikai, meistare interesentus gaidīs HELSUS festivāla Dvēseles dārzā. Ikvienam būs iespēja aust savu dzīves ceļu.