"Atdošu tevi svešam onkulim!" Emocionālā vardarbības dārziņā - kā to atpazīt un novērst

Medijos pirms kāda laika jau izskanējis stāsts par notikumiem Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”, kur vecākiem radušās aizdomas par pedagogu emocionālo vardarbību pret bērniem - vecāki slepus veikuši nodarbību audioierakstu.

Lasi arī: Emocionālo vardarbību bērnudārzā Aizkrauklē atklāj ar slēptiem ierakstiem diktofonā

Tajā dzirdamas gan ilgas bērna raudas, gan uzsaucieni aizvērt muti. Turklāt bērni dzirdējuši draudus atstāt viņus mežā un atdot svešiem onkuļiem. Piemēram, diendusas laikā bērniem neļāva apmeklēt tualeti un viņi slapina gultiņās. Veidošanas nodarbībā, kad bērni grib nogaršot plastilīnu, atskan jautājums "jūs slimi esat?".
Kad kāds trīsgadieks nespēj apģērbties un lūdz palīdzību, dzirdams: "Es ar šito meiteni, goda vārds, nezinu ko izdarīšu". Bet citu mazo, kurš nav pabeidzis uzdevumu, par sodu atstāja vienu pašu, kamēr pārējie devās pastaigā. 17 minūtes dzirdamas raudas. Dabaszinībās un matemātikas nodarbībās, kad bērns grib atbildēt, viņu atsēdina ar paziņojumu “Aizver muti!”.


Agresīvs personāls gan pret bērniem, gan vecākiem
Mamma, kas veikusi ierakstu un pēc tam arī vērsās augstākstāvošās iestādēs, bažīgu darīja vairākas bērna uzvedības izpausmes. Sieviete, kas savu vārdu atklāt nevēlas, stāsta: "Vispirms bija ļoti liela pretestība pret dārziņu un lielas bailes pret grupas audzinātājām. Sākām runāt sākumā ar vecvecākiem, citiem ģimenes locekļiem, kas ikdienā saskaras ar bērnu. Pieļāvām iespēju, ka problēmas ir saistītas ar cilvēkiem, kas ir ģimenes lokā un ikdienā satiek bērnu. Tomēr šajā ziņā bažas neapstiprinājās. Tad sākās pētīt audzinātājas. Nevēlēšanās apmeklēt bērnudārzu, vakara stress pirms miega, zinot, ka no rīta jāiet uz dārziņu - tas viss lika domāt, ka problēma ir tieši bērnudārzā". 

Trīs gadus vecā bērna mamma atzīst, ka pirmā reakcija uz atklāto attieksmi pret bērniem bija doma mainīt dārziņu, tomēr pēc tam viņa secināja, ka tas nav risinājums. 

To, ka bērnudārza personāls ir noskaņots agresīvi, vecāki novērojuši jau pirmajā vecāku sapulcē. "Viņa mācīja vecākus ļoti uzbrūkošiem tekstiem un žestiem. Mums vispār neveidojās normāla saruna. Vērsāmies pie audzinātājas ar jautājumu, kā risināt šo problēmu, ka bērns nevēlas doties uz dārziņu, baidās, sūdzas, ka audzinātāja kniebj, iebiedē, dod pavēles. Mums atbildēja, ka tas vienkārši pāries, ka bērns  ir pārāk jūtīgs."

Trīs gadus vecā bērna mamma atzīst, ka pirmā reakcija uz atklāto attieksmi pret bērniem bija doma mainīt dārziņu, tomēr pēc tam viņa secināja, ka tas nav risinājums. "Ir jārunā par problēmu, nevis jāmēģina izpreparēt bērnu vecāku personības. Ir jārunā par problēmas cēloni, nevis personālijām. Tāpat ir jārunā par to, kas ir stingrība un kas - vardarbība. Ir pedagogi, kam šie jēdzienu jūk."

Aiziet uz citu dārziņu vai cīnīties pret sistēmu
Trīs gadus vecā bērna mamma atzīst, ka pirmā reakcija uz atklāto attieksmi pret bērniem bija doma mainīt dārziņu, tomēr pēc tam viņa secināja, ka tas nav risinājums. "Ir jārunā par problēmu, nevis jāmēģina izpreparēt bērnu vecāku personības. Ir jārunā par problēmas cēloni, nevis personālijām. Tāpat ir jārunā par to, kas ir stingrība un kas - vardarbība. Ir pedagogi, kam šie jēdzienu jūk."

Centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode un Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma raidījumā "Ģimenes studija" vērtē notikušo un skaidro, kā vecākiem atpazīst emocionālās vardarbības pazīmes dārziņā un kādi ir iespējamie risinājumi šādās situācijās. 

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa stāsta, ka šis gadījums nav vienīgais, kas ir nonācis inspekcijas redzeslokā. Gadā iestāde saņem ap 40-50 iesniegumus no vecākiem par nepieņemamu izturēšanos pret bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs. 

Centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode uzteic vecākus, kas šajā situācijā nolēmuši rīkoties, kā arī akcentē pazīmes, kuras varētu liecināt, ka emocionālā atmosfēra dārziņā nav labvēlīga bērniem. 

"Ja bērns ar savu uzvedību sācis kaut ko demonstrēt, vispirms ir jārīkojas vecākiem, tad arī iestādei. Īpaši, ja uzvedība mainās ne tikai vienam bērnam,. bet vairākiem. Vēl jo vairāk, ja tā nebija tikai viena bērna problēma. Ja tas būtu viens bērns, tad varētu domāt, ka tā ir viena bērna un pedagoga nesaskaņas. Bet, ja tā ir vairākiem bērniem, tad tas jau ir darbības stils."

Ir ļoti svarīgi paskatīties uz iestādi “no iekšpuses”, lai noskaidrotu, vai iestādē ir izstrādāta shēma, kā rīkoties, ja ir izveidojusies šāda situācija. Pareizi būtu, ja sākumā vecākiem notiktu saruna ar grupas personālu, tad dārziņa vadītāju, tad novada izglītības pārvaldi. Ir svarīgi mēģināt atrast risinājumu uz vietas. Jāatzīst, ka skolotāju un pedagogu atstādināšana no amata tomēr kopumā problēmu neatrisina."
 

Ir jāsaprot, kāpēc bērns negrib iet uz dārziņu. Ļoti bieži kategorisks “Nē” izskan tāpēc, ka bērnam negribas šķirties no mammas, bet aizejot uz bērnudārzu, viņam ir interesanti un patīkami tur atrasties. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai noliegums saistās ar nevēlēšanos atvadīties no rīta no mammas vai arī viņš tiešām nevēlas dārziņā satikt kādu no grupiņas personāla. 

Disciplinēšanas metodes - atslēga uz kārtību grupiņā
Ir labi, ja dārziņā tiek izstrādātas un ieviestas disciplinēšanas metodes. Vecāki ar tām jāiepazīstina, stāsta Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma.  

Piemēram, ir “izolēšanas metode”, kas gan nenozīmē, ka bērns tiek izspundēts kādā telpā, bet gan izņemts no situācijas, kurā ir radies konflikts. Viņš sēž uz “pārdomu krēsliņa” tik minūtes, cik viņam ir gadu. Piemēram, trīsgadnieks sēž 3 minūtes.

Vēl eksistē tā saucamie grupas noteikumi, kur ir strukturēta dienas kārtība. Bērni zina soli pēc soļa, kas notiks dienas gaitā. Jo mazāks bērns, jo vienkāršāk saprotama ir instrukcija, piemēram, tie var būt zīmējumi. Jaunu darbību uzsāk ar kādu skaņu, piemēram, zvaniņu. Tas kopumā palīdz bērniem disciplinēties un sakārtot dienu ritmā.

Bieži izskan paziņojumi, ka mūsdienu bērni ir izlaisti un neprot klasīt. Sarmīte Joma piekrīt, ka šobrīd ar bērniem nav tik vienkārši strādāt, kā tas bija pirms 15 gadiem. Ir bērni, kuriem ir visatļautības sajūta. Tomēr arī šie bērni, iekļaujoties disciplinēšanas sistēmā, ļoti labi piemērojas. Tiesa, ir ļoti svarīgi, lai arī paši vecāki izprastu šīs disciplinēšanas nozīmi un atbalstītu dārziņa personālu.