Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 5/5
    Liiga Priede

    Loti sirsniga, mila, profesionals sava darba... Drosi var vinai uzticeties

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Smieklīgie aprīļa JOKU konkursa jociņi

  Aprīļa uzvarētājam balvā LEGO komplekts - LEGO® DUPLO Betmena alas izaicinājums, no 2 līdz 5 gadiem NEW 2017 Mammām un Tētiem kolektīvs ir izvēlējies aprīļa uzvarētāju un šo balvu iegūst Ilvija Tūtere - Zīberga! Apsveicam!   Sazinies ar mums (signe@mammam.lv) par balvas saņemšanu!     SMIEKLĪGĀ

Skatīt visus jokus

» Māmiņas labsajūtai

Kur darāmo darbu sarakstā atrodies tu pati? Jeb kā mammai parūpēties par sevi

Raksts / Māmiņas labsajūtai | Skatījumi 2237

Daba paredzējusi, ka, ienākot šajā pasaulē tāds mazs un neaizsargāts, bērns pārņem māmiņu savā varā – rūpes par viņa labsajūtu, gatavība apmierināt visas viņa vēlmes un vajadzības kļūst svarīgākas par jebkuru citu ikdienas darbību, ko māmiņa ir veikusi iepriekš. Par to stāsta dūla apmācībā Ilze Kuduliņa. 

Tikai mamma, kas ar cieņu un mīlestību izturas pati pret sevi, spēs ilgtermiņā parūpēties arī par savu bērnu.
Foto: Shutterstock.com

Cilvēces izdzīvošanas vārdā saiknei starp bērnu un aprūpes personu ir jābūt ļoti spēcīgai, lai mazulis izdzīvotu, augtu un attīstītos. Ir jābūt kādai piesaistes personai – visbiežāk tā ir tieši mamma –, kas ir gatava vajadzības gadījumā pašaizliedzīgi atteikties no savu vajadzību apmierināšanas par labu mazajam cilvēkbērnam. Pirms šis brīnums dzīvē ir noticis, ir grūti iedomāties, cik ļoti mainīsies dzīve un ikdiena, kad bērns būs piedzimis. 


Mana pieredze darbā ar jaunajām māmiņām rāda, ka lielākajai daļai mūsdienu sieviešu, gaidot pirmo mazuli, ir bijusi ļoti neliela saskare ar maziem bērniem vai arī tās nav bijis vispār. Līdz ar to nav nekāda priekšstata par to, kas viņas sagaida. Dzīvojot savā šaurajā ģimenes lokā atsevišķi no saviem vecākiem un citiem paplašinātās ģimenes locekļiem, nav daudz iespēju šādu pieredzi iegūt. Izpratni par to, ko patiesībā nozīmē būt mammai, nepalīdz veidot arī mūsu, iespējams, neapzināti uztvertie tēli no medijiem un sociālajiem tīkliem, kas ataino laimē starojošas jaunās māmiņas ar glītām frizūrām un ideālu grimu, turklāt vēl ar labsajūtā pie krūts snaudošu apaļīgu zīdaini. 


Daudzu māmiņu ikdiena vismaz bērna dzīves pirmajos mēnešos nebūt nelīdzinās šai ainai. Vietu sievietes prioritāšu saraksta augšgalā ir ieņēmis mazulis, viņa vajadzības, vēlmes un labsajūta. Visas citas rūpes atkāpjas otrajā plānā, tai skaitā arī sievietes rūpes pašai par sevi. Turklāt, ja sieviete jau pirms bērna piedzimšanas ir vairāk gādājusi par citiem nekā par sevi, tad iespējams, ka viņas pašas vajadzības jau ilgāku laiku ir bijušas pakārtotas citiem pienākumiem – rūpēm par vecākajiem bērniem, par partneri, mājas soli, saviem vecākiem u. tml.
 

Kurā vietā savu darāmo darbu sarakstā atrodies tu pati? 


Lai spētu gādāt par bērnu, jārūpējas arī par sevi 
Ilgstoši atstājot sevi kādā no mazsvarīgākām pozīcijām, sievietes enerģijas resursi pamazām izsīkst. Ja šajā procesā sieviete ir kontaktā ar sevi un savām vajadzībām, viņa, iespējams, jau laikus pamana un saprot, kas viņai jādara, lai enerģiju papildinātu. Taču var būt arī tā, ka, cenšoties arvien sniegt visu labāko saviem tuvākajiem, sieviete savas vajadzības nemaz nepamana līdz brīdim, kad jau ir kļuvis daudz par grūtu, ir piezagušās dziļas skumjas, dusmas vai depresija. Un tad ceļu atpakaļ pašai pie sevis atrast ir daudz grūtāk un tam nepieciešams vairāk laika. 

Tas pats attiecas uz mūsu fizisko veselību, no kā ir atkarīga arī mūsu spēja rūpēties par savu bērnu. Tādēļ ir vērtīgi jau laikus sākt pievērst uzmanību tam, lai, pirms sāc gādāt par visiem citiem saviem mīļajiem, vispirms parūpētos pati par sevi, jo tikai mamma, kas ar cieņu un mīlestību izturas pret sevi, spēs ilgtermiņā parūpēties arī par savu bērnu. Vienkārša patiesība ir tā, ka mēs varam citiem iedot tikai to, kas mums ir. Brīnišķīgi, ja varam dalīties ar mīlestību, pacietību, prieku, iedrošinājumu un citām patīkamām emocijām, kas mūsu dzīvi dara gaišāku. 

 

Kā sākt rūpēties par sevi vairāk
Iedomājies, kā būtu, ja visos lieliskajos veidos, kā tu gādā par citiem, tu sāktu rūpēties pati par sevi. Turklāt darītu to nevis tad, kad esi padomājusi par visiem citiem, bet gan uztvertu to kā vienu no svarīgākajām savas dzīves prioritātēm. Jā, sākumā bērna vajadzības ir pirmajā vietā un jācenšas tās apmierināt pēc iespējas drīzāk, taču, pastāvīgi vērojot savu mazuli, pamanīsi, kad viņš jau būs gatavs arī nedaudz pagaidīt. Lai kādā vecumā šobrīd būtu bērns, nekad nav par vēlu vai par agru sākt rūpēties par sevi, vienlaikus gādājot arī par mazuli.


1. Sāc ar to, ka parūpējies par savām fiziskajām vajadzībām!
Ik pa laikam apturi mirkli un noskaidro, kā jūtas ķermenis – vai poza, kurā atrodies, ir ērta, vai esi paēdusi, padzērusies, aizgājusi uz tualeti? It īpaši pirmā bērna pirmajos dzīves mēnešos jaunajām māmiņām var būt grūti atrast laiku un sakoncentrēt savu uzmanību uz to, lai parūpētos pat par šīm savām pamatvajadzībām.
 

Ievies paradumu ikdienā ik pēc pusstundas uzdot sev jautājumu: „Kas man šobrīd ir vajadzīgs?” Un to arī sev sniegt. Vai izdarīt pēc iespējas drīzāk.

 


Lielu dienas daļu mazuļa pirmo dzīves mēnešu laikā māmiņas pavada, zīdot viņu. Izmantosim to kā piemēru – pirms dodies apmierināt sava bērna izsalkumu, uz mirkli apstājies un pajautā sev, vai tev nav nepieciešams aiziet uz tualeti (visticamāk, tev nebūs citas iespējas to izdarīt vismaz tuvākās pusstundas laikā), vai tev pašai negribas ēst vai dzert. Protams, šis nebūs brīdis, kad gatavot sātīgas maltītes, kamēr mazulis uz tevi gaida, tomēr, jau laikus parūpējoties (vai lūdzot to izdarīt kādam no tuviniekiem) par viegli pieejamām, veselīgām uzkodām, tu varēsi apmierināt savu izsalkumu. Tāpat gādā, lai vietā, kur parasti zīdi mazo, pastāvīgi būtu pieejams ūdens, ar ko remdēt slāpes. Ēdinot bērnu, parūpējies, lai tavam ķermenim būtu ērti. Tavas ērtības ir vismaz tikpat svarīgas kā mazuļa, turklāt tās viena otru neizslēdz. Pievērs uzmanību savam ķermenim, sajūti saspringtās vietas un apzināti atslābini tās. Izmanto atbalstu (spilvenus, salocītas segas), lai ieņemtu ērtu pozīciju. Šie paši ieteikumi attiecas arī uz citām situācijām. 

Psiholoģe Dr. Laura Markhama iesaka ieviest paradumu ikdienā ik pēc pusstundas uzdot sev jautājumu: „Kas man šobrīd ir vajadzīgs?” Un to arī sev sniegt. [1] Vai izdarīt pēc iespējas drīzāk. Ja šķiet, ka šādas izdevības nav, tomēr censties rast risinājumu, kas ļautu šo savu vajadzību apmierināt vai, ja nepieciešams, lūgt palīdzību.
Pie pamatvajadzībām pieder arī vajadzība izgulēties. Bērna pirmajā dzīves gadā tu bieži viņa dēļ celies arī naktī, tādējādi miegs ir traucēts, un, ilgstoši nerodot iespēju atpūsties, iestājas hronisks nogurums. No tā izvairīties palīdz gulēšana reizē ar bērnu. Tas nozīmē gulēt diendusu (vismaz vienā no mazuļa gulēšanas reizēm pa dienu) un vakarā doties pie miera reizē ar mazuli. Tas ne tikai sniegs vairāk spēka un enerģijas, bet gādās arī par veiksmīgāku zīdīšanas pieredzi, jo atpūtusies mamma savu bērnu var pabarot labāk nekā pārgurusi.


2. Apzināti meklē un atrodi veidus, kā papildināt savus enerģijas resursus!
Viens no veidiem, kas labi darbojas, ir pēc iespējas biežāk izbaudīt mirkli. Brīdī, kad bērns jūtas labi, ir paēdis un mierīgi guļ, negaidi ar bažām nākamo reizi, kad viņš atkal raudās, bet gan izbaudi un priecājies par šo mirkli. Ejot pastaigā, sajūti, kā smaržo gaiss, kā saule rotaļājas uz ādas, kā ādai pieskaras vējš. Izbaudi tasi tējas vai jebko citu, kas sagādā prieku, uz brīdi nedarot un nedomājot neko citu. 

Neatsakies no savām iemīļotākajām nodarbēm tāpēc vien, ka ir piedzimis bērns. Iespējams, tu nevarēsi to izbaudīt pilnā mērā un tādā pašā veidā un apjomā kā pirms mazuļa nākšanas pasaulē, bet atrodi veidu, kā kaut nedaudz vari to piedzīvot. Un tajā brīdī pilnībā pievērsies šai darbībai, nedomājot par to, cik maz laika tai vari atvēlēt vai kādi citi „visiem daudz noderīgāki” pienākumi liktos veicami šajā laikā. 

Nebaidies ļaut dzīvei ritēt savu gaitu, iesaistot tajā mazuli, nevis liekot visai savai dzīvei riņķot ap viņu. Džīna Līdlofa, kas ir padziļināti pētījusi bērnu audzināšanu pirmatnējās kultūrās, norāda, ka bērns jau kopš dzimšanas instinktīvi sagaida, ka viņa mamma turpinās dzīvot savu pieaugušā cilvēka dzīvi. [2] Tādējādi viņš varēs piedzīvot vecāku darbības, tajās tieši neiesaistoties, bet vienlaikus iepazīstot to, kāda ir dzīve šajā pasaulē. Kolīdz abi ar mazuli esat apraduši viens ar otru, nevairies no kopīgas došanās sabiedrībā. Bieži mūs attur raizes, ka bērns varētu sabiedrībā raudāt, baidāmies ar to apgrūtināt apkārtējos vai baidāmies no citu cilvēku vērtējuma par mums kā mammām. Ej ciemos pie draugiem, tiecies ar citām māmiņām, veido māmiņu kopienu savā pilsētā vai mikrorajonā vai arī iesaisties jau esošajās. 

Lielākā daļa mūsdienu „bēbīšskoliņu” neatbilst Džīnas Līdlofas pārstāvētajam principam, jo tajās visa uzmanība ir vērsta uz mazuli. Tā vietā māmiņas varētu veltīt uzmanību sev tīkamām nodarbēm un aktivitātēm, piemēram, sarunām vienai ar otru vai kādu speciālistu, vingrošanai, dejošanai u. tml. Bērni pa to laiku katrs pēc savām spējām vēro cits citu, pēta apkārtējo vidi un viņiem pieejamās lietas, rotaļājas savā nodabā vai patveras drošībā pie mammas krūts.

Grūtības, ar kurām nākas saskarties bērna dzīves pirmajos mēnešos, šķiet tik personiskas, ka var negribēties ar tām dalīties. Tomēr tiekoties un piedzīvojot, ka arī citi vecāki saskaras ar līdzīgām situācijām, rodas sajūta, ka ar tevi un tavu ģimeni viss ir kārtībā. Saskatot un pieņemot nepilnības citos cilvēkos, mēs varam vieglāk pieņemt arī to, ka mūsu pašu dzīve nav tik ideāla, kā varbūt iepriekš izsapņots. Māmiņas var uzzināt vairāk informācijas un gūt spēcinājumu dažādās dzīves situācijās gan cita no citas, gan arī piesaistot kādu speciālistu, kas var dalīties zināšanās par vecākiem aktuālām tēmām.

Vienlaikus jārēķinās, ka kopā ar bērnu nebūs iespējams paveikt tikpat daudz kā tad, kad biji atbildīga vienīgi pati par sevi. Ieplāno vienu aktivitāti dienā un ne katru dienu, lai arvien atliktu laiks arī diendusai un mierīgai būšanai kopā ar mazuli. Nevienai darbībai nevajadzētu kļūt par pašmērķi. Ļauj sev būt elastīgai un sekot savām sajūtām par to, cik daudz un kādas aktivitātes vēlies, vienlaikus esot arī gana drosmīga, lai atļautos izmēģināt kārotās nodarbes, bērnam esot līdzās. Tādējādi paralēli mammas lomai būs iespēja atkal no jauna piedzīvot savas personības dažādās šķautnes un izpausmes.


Neprasi no sevis par daudz! 
Mūsdienu sievietei mēdz būt raksturīga vēlme būt veiksmīgai visās jomās – gan būt labai mammai, gan sievai, gan uzturēt tīru un kārtīgu mājokli, gan nopelnīt naudu un vēl labi izskatīties. Ģimenē ienākot mazulim, sabrūk ilūzijas, ka to visu ir iespējams paveikt vienlīdz ideāli. Nepamatotas gaidas un nepiepildāmas cerības patērē ievērojamus enerģijas resursus, laupot prieku un radot neapmierinātību. 

Ir vērts sakārtot prioritātes un sev godīgi atbildēt uz jautājumu, kas man šobrīd ir vissvarīgākais un kas ir tas, ko paveikt varu vienīgi es. Daudzus ikdienas pienākumus ir iespējams uzticēt citiem ģimenes locekļiem, draugiem un, ja nepieciešams, savu reizi arī kaimiņiem (piemēram, iepērkoties veikalā, par tavu naudu iegādāties un atvest arī tev vajadzīgās lietas vai sagādāt nepieciešamo no aptiekas, ja tavā ģimenē kāds ir saslimis). Tas tā nepaliks vienmēr – pienāks laiks, kad sajutīsi sevī vēlmi un spēkus atkal pati veikt savus ierastos darbus. Kā jaunais tētis var palīdzēt sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, var lasīt žurnāla „Mammām un Tētiem” 9. numurā. 


Gūsti spēcinājumu pēcdzemdību rituālos!
Pēcdzemdību rituāli, piemēram, pirtīžas, rebozo lakatu aizvēršanas masāža vai kāda cita tradīcija, ir lielisks veids, kā atkal no jauna satikties pašai ar sevi – sajust savu ķermeni, nonākt kontaktā ar savām vēlmēm un vajadzībām, kā arī piedzīvot un apzināties, cik patīkami ir izjust rūpes par sevi. Rituāli palīdz noslēgt kādu dzīves posmu, izvērtēt, kas no pieredzētā atstājams aiz muguras, bet kas savukārt ņemams līdzi turpmākajā dzīvē kā spēka avots. 

Lai vairāk uzzinātu par savu sievišķo būtību, sevis mīlēšanu un to, kā vieglāk un dabiskāk veidot savu ikdienu kopā ar bērnu, iesaku palasīt grāmatas: Jean Liedloff „The Continuum Concept”, Klarisa Pinkola Estesa „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, Elīna Zelčāne „No perfekcionisma uz mīlestību”, Dr. Laura Markham „Peaceful Parent, Happy Kids”.


Literatūra: 
1. Markham, Laura. The Secret of the Full Cup: Self Care. Pieejams šeit
2. Liedloff, Jean. The Continuum Concept. In Search of Happines Lost, Penguin Books, 2004, p. 15.


Autore: Ilze Kuduliņa

 

 


Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

 

Lejuplādēt PDF formātā

Atvērt lasīšanai online
 

 

 
 

Autors: mammamuntetiem.lv
Raksts publicēts 20. Jun 16:00



 

LAPAS KARTE