Kāds labums no dūlas grūtniecības un dzemdību laikā sievietei un ģimenei

Dūlas sniedz nemedicīnisku – emocionālu, fizisku un informatīvu – atbalstu. Dūla ievēro pamatprincipu – sekot sievietes (ģimenes) vajadzībām un sniegt tieši šai sievietei un viņas ģimenei nepieciešamo palīdzību. Vistiešāk un vislielāko dūlas atbalsta daļu visā sadarbības laikā saņem sieviete. Viņa ir galvenā noteicēja par visu, kas notiek ar viņu un viņas mazuli grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, un, visticamāk, pati arī izlēmusi par dūlas palīdzības nepieciešamību.
 

Emocionālais atbalsts

Emocionālā atbalsta sniegšana ir nozīmīgākā dūlas darba daļa. Grūtniecības laikā sieviete dūlu parasti meklē tad, ja vēlas pēc iespējas labāk sagatavoties dzemdībām vai arī izjūt satraukumu, bailes. Piemēram, tās var būt bailes no dzemdībām, šaubas, kā tikt galā pēc mazuļa piedzimšanas, bažas par savu vai mazuļa veselības stāvokli. Dažkārt sievietei šo laiku neļauj izbaudīt iepriekšējā ne pārāk pozitīvā dzemdību vai kāda cita pieredze. Nereti topošajai māmiņai īsti nav neviena, ar ko savu satraukumu vai vienkārši sakrājušās domas pārrunāt.

Tā kā sieviete gaidību laikā ir emocionāli jūtīgāka (ko daba paredzējusi, lai sieviete spētu sadzirdēt sevi un mazuli), tad var būt, ka medicīniski ar grūtniecību viss ir kārtībā, taču jaunā māmiņa jūtas „izolēta”. Apkārtējie bieži vien, labu gribēdami, attrauc, ka viss būs kārtībā un „neķer kreņķi”. Patiesībā šajos brīžos sievietei nepieciešams līdzās cilvēks, kurš viņā ieklausās. Tieši tāpat ieklausās, kā viņa klausās savā bērnā un to darīs pēc viņa piedzimšanas. Būt uzklausītai – tas ir labs pamats mammas attiecībām ar mazuli!

Arī dzemdībās un pēcdzemdību periodā dūla atbalsta sievieti emocionāli. Tas ir uzmundrinošs, iedrošinošs vārds, acu skatiens, pieskāriens, vienkārši līdzās būšana, kas var sniegt nepieciešamo drošības sajūtu un mieru. Sievietes bieži vien vēlāk atceras, cik uzmundrinoši ir bijis redzēt savās dzemdībās kādu, kurš ir pazīstams. Tas mazina spriedzi, ko rada nezināmais, un palīdz „palikt pie sevis” radību procesā.

Savukārt pēcdzemdību periodā, īpaši, ja pasaulē nācis pirmais mazulis, atbalstoša klātbūtne sievietei var būt ļoti nozīmīga – ir tik daudz jautājumu, kā un ko darīt, vai viss ir kārtībā, vai es visu daru pareizi… Jaunā māmiņa izjūt palielinātu emocionālo jūtīgumu, jo turpinās viņas izziņas un pielāgošanās ceļš attiecībās ar mazuli. Iespējams, pirmajos mēnešos pēc dzemdībām tieši dūla var kļūt par to cilvēku, kam piezvanīt, nebaidoties izklausīties smieklīgi un esot atklātai.
 

Informatīvais atbalsts

Ar emocionālo atbalstu cieši saistīts ir arī informatīvais atbalsts. Zināšanas palīdz justies mierīgākiem. Gaidot pirmo mazuli, viss jaunais un nepieredzētais var šķist ļoti satraucošs un ir daudz jautājumu, bet draudzeņu vai radinieču, kam tos uzdot, līdzās var nebūt. Un pat, ja šādas pieredzējušas sievietes līdzās ir, nereti viņas dalās savā pieredzē, tajā, kas viņām ir vai nav izdevies, savās veiksmēs un traumās. Tas, protams, arī var būt ļoti noderīgi, taču bieži vien apkārtējie nespēj iejusties topošās māmiņas situācijā un saklausīt viņas vajadzības, tā vietā par vienīgo pareizo ceļu pasludinot savu pieredzi.

Savā ziņā dūlas klātbūtne palīdz pārim palikt patiesiem vienam pret otru, kā arī netraucē būt kopā šajā notikumā.

Turpretī dūla mēģina sajust, cik daudz informācijas kliente ir gatava dzirdēt un saņemt. Dūla nemāca un nepamāca, kā dzīvot un kā rīkoties. Dūla nevar pieņemt lēmumu savas klientes vietā, bet var sniegt tieši konkrētajai sievietei nepieciešamo informāciju. Jāatzīmē, ka dūla ir atbalsta persona ne tikai tām mammām, kas vēlas dzemdēt dabiski, viņa būs līdzās, lai kādas būtu sievietes izvēles. Piemēram, arī tad, ja sieviete, apsvērusi visus par un pret, vēlas izmantot atsāpināšanu vai nevēlas zīdīt mazuli pati.

Fizisks atbalsts dzemdību laikā

Fiziskais atbalsts vairāk izpaužas dzemdību laikā – dūla palīdz sievietei ieņemt vai nomainīt pozu, atbalsta viņu, ejot dušā, vannā vai uz tualeti, palīdz pārģērbties, iedod padzerties vai kaut ko uzkožamu. Arī masāžu un šūpošanu rebozo lakatos var pieskaitīt pie dūlas sniegtā fiziskā atbalsta. Pēcdzemdību periodā dūla var palīdzēt aprūpēt mazuli, pielikt viņu pie krūts, arī veikt citus ikdienišķus darbus, kas jaunajai māmiņai var nebūt pa spēkam tūlīt pēc bērna laišanas pasaulē. Īpaši noderīgs šis atbalsts var izrādīties tad, ja sievietei bijis ķeizargrieziens.

Dūlas atbalsts ģimenei – kā tas izpaužas?

Pat ja dūlas atbalstu tiešā veidā saņem tikai sieviete – topošā vai jau esošā māmiņa  –, netieši to izjūt visa ģimene. Sieviete pēc dūlas apmeklējuma var justies mierīgāka, līdzsvarotāka, uzklausīta un sadzirdēta, līdz ar to viņai ir vairāk, ko dot savai ģimenei. Taču nereti dūlas tiekas arī ar grūtnieces tuviniekiem, īpaši, ja dzemdībās plāno piedalīties nevis mazuļa tētis, bet kāds cits – sievietes māsa, mamma, draudzene. Šādā gadījumā dūlas atbalsts daudzējādā ziņā līdzinās tam, ko viņa sniedz mazuļa tētim. Tomēr katrā situācijā ir savas īpatnības, kas tiek ņemtas vērā attiecībās ar sievieti.

Brīdī, kad pāris dzemdību laikā izjūt dziļu vienotību un mīlestību, dūla taktiski atkāpjas maliņā un nejaucas pa vidu – atbalsts, kādu sievietei var sniegt tuvs cilvēks, vīrs, ir neaizstājams.

Ļoti interesanta var izveidoties dūlas sadarbība ar gaidāmā mazuļa brāļiem un māsām. Dūla viņiem var skaidrot ar mazuļa ienākšanu ģimenē saistītos jautājumus, palīdzēt sagatavoties pārmaiņām, stiprināt viņu savstarpējo saikni ar ģimenē gaidāmo mazuli. Ja dzemdības notiek mājās un to laikā mājās paliek arī vecākie bērni, un sievietei vairāk atbalsta sniedz vīrs vai vecmāte, dūla nepieciešamības gadījumā var vairāk uzmanības veltīt tieši vecākajiem bērniem, izskaidrot notiekošo un ļaut viņiem justies droši un aprūpēti.

Ir tāds teiciens – dūla mammo mammu. Dūla iemīl, sajūt sievieti kā savu bērnu, kuru atbalsta, iedrošina, apčubina grūtā, taču nozīmīgā brīdī. Tādējādi dūla atbalsta sievieti viņas esošajā ģimenes sistēmā, un viņu savstarpējām attiecībām ir daudz dažādu nokrāsu un līmeņu.

Mazuļa tētis un dūla – katram sava loma

Mūsdienās ļoti izplatītas ir ģimenes dzemdības, un daudzi tēti labprāt tajās piedalās. Tomēr dažkārt tiek aizmirsts pavaicāt, vai tiešām tā ir patiesa vīrieša vēlme vai vienkārši liela atbildības izjūta pret savu ģimeni, kas liek pieņemt šādu lēmumu. Ikviena pāra attiecības ir individuālas, ar tikai šim pārim piemītošo noskaņu. Tieši tāpat tas būs dzemdībās – katram ģimenes dzemdības nozīmēs ko citu un niansēs izpaudīsies citādi. Tas, cik daudz, cik tuvu un cik ļoti sieviete un vīrietis vēlas būt kopā radību procesā, katrā ģimenē būs atšķirīgi. Šeit nav vietas „pareizi” vai „obligāti”, vai „visi tā dara”. Savā ziņā dūlas klātbūtne palīdz pārim palikt patiesiem vienam pret otru, kā arī netraucē būt kopā šajā notikumā.

Arī mazuļa tētim grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laiks var būt satraucošs un dažādu jautājumu pilns. Vīrietim biedējoša var būt bezspēcības izjūta, apzinoties, ka mīļotajam cilvēkam jāpārdzīvo kaut kas tik liels un arī sāpīgs. Tāpat vīrieti var biedēt tieši dzemdību medicīniskā, fizioloģiskā puse. Par to lielā mērā „paldies” varam teikt arī sabiedrībā klejojošiem šausmu stāstiem par dzemdībām, kā arī filmām. Tāpēc radībām nav jāgatavojas tikai sievietei, arī vīrietim ir jābūt pietiekami sagatavotam, lai bērna pasaulē nākšanas brīdī būtu sievai atbalsts, nevis otrādi.

Tas, cik daudz, cik tuvu un cik ļoti sieviete un vīrietis vēlas būt kopā dzemdību procesā, katrā ģimenē būs atšķirīgi. Šeit nav vietas „pareizi” vai „obligāti”, vai „visi tā dara”.

Ja vizītēs pie dūlas piedalās arī sievietes partneris, dūla var viņa bažas kliedēt un atbildēt uz jautājumiem. Vīrietim ir svarīgi rūpēties un sargāt savu ģimeni. Tas iespējams vienīgi tad, ja viņš pats jūtas par sevi pārliecināts un drošs. Pat ja mazuļa tētim viss ir skaidrs un satraukumu nav, būtu vēlams, lai vismaz vienu reizi grūtniecības laikā kopā ar sievu vizītē pie dūlas ierodas arī viņš, jo, visticamāk, dzemdībās visiem būs jāsadarbojas. Tāpēc ir svarīgi iepazīties jau pirms lielā notikuma. Ja dzemdības plānotas stacionārā un nav līguma ar vecmāti vai ārstu, tad, iespējams, dūla ir vienīgais pazīstamais cilvēks, kurš ir līdzās pārim dzemdībās. 

Dažkārt, īpaši pirms pirmajām dzemdībām, ir grūti iedomāties, ko sagaidīt, kāda veida atbalstu vēlēties no vīra, vecmātes, dūlas. Tikšanās laikā dūla pārim palīdz saprast, kādas viņi vēlas gaidāmās dzemdības un ko sagaida viens no otra. Dūla var „iztulkot” topošās māmiņas un tēta vajadzības, ja pašiem par tām nav izdevies atklāti izrunāties.

Dūlas klātbūtne dzemdībās arī vīram var sniegt drošības sajūtu, līdz ar to viņš var justies nepiespiestāk un atbalstīt savu sievu brīvāk. Dūla neaizvieto sievietes partneri un nesacenšas ar viņu par to, kurš prot labāk atbalstīt jauno māmiņu. Gluži pretēji – dūlas uzdevums ir stiprināt pāra savstarpējās attiecības un saikni. Dūla iedrošina partneri ieklausīties sievas vajadzībās vai nepieciešamības gadījumā iesaka viņam konkrētus palīdzības sniegšanas paņēmienus. Brīdī, kad pāris dzemdību laikā izjūt dziļu vienotību un mīlestību, dūla taktiski atkāpjas maliņā un nejaucas pa vidu – atbalsts, kādu sievietei var sniegt tuvs cilvēks, vīrs, ir neaizstājams.

Pēcdzemdību rituāli mazulim un māmiņai – ģimenes saliedēšanai un stiprināšanai

Pēcdzemdību periodā dūlas piedāvā dažādus rituālus mazulim un māmiņai, kas jauno ģimeņu vidū iemanto arvien lielāku popularitāti. Tas ir īpašs veids, kā svinēt bērna piedzimšanu, bet jo īpaši  – kā godināt un lolot jauno māmiņu. Liela nozīme šajos rituālos ir visai mazuļa ģimenei, tās līdzdalībai un atbalstam. Nereti piedalās ne tikai vecākie brāļi un māsas, bet arī omītes un opīši, citi tuvinieki – tas var būt ģimeni vai pat dzimtu saliedējošs un stiprinošs pasākums.

Viens no šādiem rituāliem ir pirtīžas, kas tradicionāli bijusi zīdaiņa pirmā vanniņa. Pirms paša rituāla dūla ar vecākiem pārrunā piedzīvoto dzemdībās, to, kā mazulis jūtas ģimenē un kā jūtas ģimene, kad tajā ienācis mazulis. Tētis rūpējas par pirts kurināšanu (tā var būt arī simboliska pirts – pirtīžas var notikt arī, piemēram, vannas istabā, ja ģimenei tā ērtāk). Savukārt mamma vāra īpašu ziedu un augu novārījumu, kuru pievieno vanniņas ūdenim, tāpat kā vairākus simboliskus priekšmetus, kas varētu mazuli stiprināt. Bērnu liek vanniņā un maigi mazgā, bet katrs ģimenes loceklis viņam pasaka savu vēlējumu. Kad vannošanās beigusies, mazuli liek pie mammas krūts un maigi izmasē (šo procesu sauc arī par „saru dzīšanu”).
 

Pēc tam bērns tiek aprūpēts, pabarots, saģērbts un nodots tēta vai kāda cita ģimenes locekļa gādībā. Būtiski, ka sieviete var justies mierīga par to, ka mazulis ir drošībā un mīļa cilvēka aprūpē, lai pati pilnvērtīgi ļautos atpūtai un lutināšanai. Protams, katrā gadījumā bērna vajadzības ir primārās – par viņa labsajūtu tiek padomāts visupirms, arī tad, ja tāpēc jāpārtrauc rituāls.

Tad pienāk laiks rituālam jaunajai māmiņai, kurai pēc dzemdībām jāaprod ar savu jauno statusu un lomu, ķermeņa formām un savām daudzšķautņainajām emocijām. Prieks par jaundzimušo un paplašinājušos ģimeni var mīties ar skumjām par to, ka bērna gaidīšanas laiks ir pagājis. Tam klāt var nākt daudz citu emociju un rūpju, ar kurām brīžiem var būt grūti tikt galā. Pēcdzemdību rituāls ir viens no veidiem, kā sieviete var atkal justies apmīļota, izbaudīt kaut nedaudz laika sev, pieņemt sevi un jauno situāciju, atgūt spēkus pēc grūtniecības un dzemdībām. Rituāls māmiņai var ietvert dažādus elementus – saudzīgu pēršanos pirtī, vieglu masāžu ķermenim vai īpašo vēdera masāžu, aizvēršanas masāžu ar rebozo lakatiem, kā arī citas ķermeniskas tehnikas, kuras piedāvā dažādas dūlas – atliek tikai vienoties par to, kas sievietei varētu būt nepieciešamāks un patīkamāks.

Autores: dūla Līga Liepa-Kivilande, dūla apmācībā Anita Oļukalna.