Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Dace Mūrniece

    Ļoti jauka zobārste. Lieliski saprotas ar bērniem!!!!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Agronomi. Mazie, zaļie kukainīši

  Tas notika pašā darba gaitu sākumā. Ir atklātā stunda 1.klasē. Vadu es, bet klasē ir skolas direktore, mācību pārzine un vēl 3 skolotāji. Ir latviešu valodas stunda. Stundā jālasa teksts, kur pieminēti agronomi. Es, pirms teksta lasīšanas, noskaidroju jaunos vārdus. Prasu: "Vai kāds zina, kas ir agronomi?" Viena meitenīte paceļ roku. Es izsaucu, jo tie

Skatīt visus jokus

Bērnu sarunvārdnīca

  •  

    Bārda

    bārdaja, Luīze, 2 gadi

    bāda, Dāvis, 2 gadi

  •  

    teta

    tetis, Ricards, -9 gadi

» Drošība

Latvijā neviens nekontrolē, kā bērnu vecāki tiek galā ar saviem pienākumiem

Raksts / Drošība | Skatījumi 2180

Bieži dzirdam un lasām par neapzinīgiem vecākiem, kuri novārtā atstāj mazus bērnus vai pret viņiem nežēlīgi izturas. Taču ar to arī viss beidzas. Skaidrojam, kas vispār valstī tur rūpi par mazajiem.

Vislielākā atbildības nasta par bērniem gulstas uz vecākiem, un šī atbildība ir jāuzņemas, jau bērnu radot – pirms un pēc bērna piedzimšanas.
Foto: Shutterstock.com

 

Gada vecumā beidzas obligātie ģimenes ārsta apmeklējumi, un vēl nav pienācis laiks līdz obligātajam bērnudārza apmeklējumam. Piemēram, Rīgā nesen piecgadīgs puisēns divas braukāja ar sabiedrisko transportu, jo vecāki tikai dzer un kaujas. Nabaga bērns dienā, kad beidzot kāds izsauca policiju, bija ēdis tikai divas konfektes.

Mazā liepājnieka Ivana nāve, vienam pašam nomirstot mežā, ir spilgtākais vecāku un līdzpilsoņu vienaldzības piemērs.

Vai tiešām paļaujamies uz veiksmi vai muļķīgi ticam, ka mūsu valstī nav vecāku, kuriem aizbrauc jumts? Vai mūsu valstī ir kāda institūcija, kas kontrolē, kā jūtas mazie bērni?

 

Atbildība jāuzņemas, jau bērnu radot

Demokrātiskā valstī nav un nevar būt piespiedu un kontroles mehānisma, kas noteiktu kādai institūcijai pienākumu kontrolēt, kā katra ģimene tiek galā ar saviem pienākumiem. Bāriņtiesa, sociālais dienests vai kāda cita institūcija nevar ieiet katrā ģimenē, zvanīt pie katrām durvīm un pārbaudīt katra bērna dzīves apstākļus bez noteikta pamata, skaidro Linda Veržbicka no Rīgas bāriņtiesas.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. pantā ir uzskaitīti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, un primārie ir vecāki, tad kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes un tikai tad bāriņtiesas – vienā līmenī kopā ar citiem bērnu tiesību aizsardzības subjektiem.

Ne tikai vecākiem, tuviniekiem vai kādai institūcijai jāaizstāv bērnu intereses, bet arī jebkurai personai nekavējoties jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu.

Vislielākā atbildības nasta par bērniem gulstas uz vecākiem, un šī atbildība ir jāuzņemas, jau bērnu radot – pirms un pēc bērna piedzimšanas. Diemžēl mums līdzās ir vecāki, kuri neaizstāv savu bērnu intereses un negodprātīgi pilda savus pienākumus, taču visus gadījumus nav iespējams atklāt. Vecāki bieži ilgstoši apzināti vai neapzināti slēpj dažādas problēmas, īpaši no speciālistiem.

Taču, ja kāda iestāde vai persona pamana ne tikai vardarbības pazīmes, bet arī jebkādus citus riskus ģimenē, tad šī informācija nonāk līdz bērnu tiesību aizsardzības institūcijām. Medijos atspoguļotie gadījumi ir tikai daži, ar ko bāriņtiesa un sociālais dienests saskaras ikdienā, bet arī tie parāda, ka institūcijas iesaistās un rīkojas nekavējoties.

Visos šajos gadījumos sabiedrības iesaistīšanās nav mazsvarīga. Ne tikai vecākiem, tuviniekiem vai kādai institūcijai jāaizstāv bērnu intereses, bet arī jebkurai personai nekavējoties jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu.

 

Ko paredz likuma burts

Valsts bērnu aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta referents Taivo Trams stāsta:

Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantā noteikto obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tādējādi pienākums bērnam līdz piecu gadu vecumam apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi normatīvajos aktos nav noteikts kā obligāts pasākums.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. pantā noteikto viens no pašvaldības sociālā dienesta uzdevumiem ir veikt sociālo darbu vai sniegt sociālos pakalpojumus ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, lai veicinātu vai atjaunotu ģimenes spēju sociāli funkcionēt.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17. pantā noteikto bāriņtiesa izskata iesniegumus un sūdzības, tostarp iesniegumus un sūdzības par vecāku, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību.

Tādējādi pašvaldībās ir izveidotas iestādes, kuru funkcija ir izskatīt sūdzības par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem ģimenē un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ģimenē dzīvojošo bērnu tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajā daļā noteikto katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Novērojot iespējamus bērnu tiesību pārkāpumus ģimenē, inspekcija aicina nekavējoties par to informēt sociālo dienestu, bāriņtiesu, inspekciju vai citu kompetento iestādi.

 

Avots: www.kasjauns.lv 


Raksts publicēts 17. jūl 12:00



 

LAPAS KARTE