Vai varu piedzīt uzturlīdzekļus no sava vīra, kas nav mana bērna tēvs, jautā mamma

Atbild zvērināta advokāte Iveta Bumbiere. "Pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pamatojoties uz Civillikuma 146. panta 1. daļu, par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Savukārt minētās tiesību normas 3. daļā noteikts, ka bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.

Jūsu gadījumā par bērna tēvu uzskatāms jūsu vīrs, un pieprasīt uzturlīdzekļus bērna uzturam jūs varat no tēva  jeb jūsu vīra. 

Savukārt, ja jūsu vīrs neatzīst uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, jo nav bērna bioloģiskais tēvs, tad viņam ir tiesības apstrīdēt paternitāti. Ja paternitāte tiks apstrīdēta, tad jums būtu jārēķinās ar bērna interesēm, ierakstot dzimšanas apliecībā bērna īsto tēvu. 

Ja uzturlīdzekļu piedziņas nolēmums stājies spēkā, tad vīram, kurš pēc dokumentiem skaitās bērna tēvs, uzturlīdzekļi ir jāmaksā. Viņš var arī nemaksāt, bet tad piedziņas procesu uzsāk tiesu izpildītājs. Ja nav uzturlīdzekļu piedziņas nolēmuma, tad nevienu piespiest maksāt nevar, tas notiek tikai labprātīgi. 
 
Ja pēc paternitātes noteikšanas pārbaudes atklājas, ka vīrs nav bērna tēvs, bet līdz tam maksājis labprātīgi uzturlīdzekļus, pieprasīt atmaksu nav tiesiska pamata, jo uzturlīdzekļi ir piedzīti no likumā noteiktā kārtība reģistrēta bērna tēva, kura pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus. Gadījumā, ja arī atklājas, ka uzturlīdzekļus bērnam maksājis ne bērna tēvs, tad tas attiecas un stājas spēkā no tā brīža, kad tas ir konstatēts.