Nerātnas un jestras dainas par mīlēšanos un baudu līgo vakaram: Es savam brūtgānam

Es vācieti dancināju
Pašā Jāņu vakarā:
Pauti gāja bicu, bacu,
Pipelīte uhcakcā!

Viegli stūma, dziļi bāza,
Pamazām kustināja,
Pamazām kustināja,
Lai auguma nemaitāja.

Apdomā, līgaviņa,
Kā mēs mīļi runājām;
Visu cauru garu nakti
Viens uz otra gulējām.

Man māmiņa piesacīja
Polīšam pist nedot.
Kā, māmiņa, es nedošu,
Poļam pēdas pipelīte!

Tieva, tieva, gara, gara
Leišu kunga pipelīte,
Noriet saule iebāžot,
Uzlec saule izvelkot.

Maza, maza meitenīte,
Īsa, īsa snātenīte.
Ka nedosi gulēdama,
Dod pieķebā stāvēdama.

Uzardams, ecēdams
Apkārt griežu velēniņu;
Mīlēdams, izpisdams
Apkārt giržu meitenīti.

Pist es devu puisīšam,
Kājiņās stāvēdams.

Kam man tāda nieka dēļ
Pa zemīti vārtīties?

Es savam brūtgānam
Ļauna vārda nesacīšu:
Visu nakti man atļāva
Ar pipeli spēlēties.

Ņem, brālīti, leiši meitu,
Tā darbiņu nekavēj';
Leišu meitasgari pupi
Stāvus bērnus piezīdēj'.

Mans vecis, mans vecis
Kā traks nu griežas:
Rauga pupus, dod mutes,
Lec atkal virsū.

Meita gul uz ežas,
Es tai ķer' pie pežas;
Meita saka: vai tu traks?
Man tas pipels stīvs kā rags.

Liptin lipa liepu lapa
Pie manām villainēm;
Tā pielipa tautu dēlis
Pie tā mana augumiņa.

Iesim nu setiņā,
Dienas darbu pabeiguši!
Tautie's gaida klētiņā
Uz naksiņas darbiņiem.