Vai grūtnieces izmanto vīriešus? Par pārprastajām grūtnieču tiesībām runā psihoterapeite Aina Poiša

Nav šaubu, ka vīrietim sieva grūtniecības laikā ir jāatbalsta un, jo vairāk viņš 

pats iesaistās bērna gaidīšanas procesā, jo sekmīgāk veidojas viņa attiecības ar sievu un bērnu arī pēc dzemdībām. Taču diemžēl bieži dzirdu no vecmātēm, ka grūtnieces bieži pārprot savas tiesības un pienākumus un pār mēru dancina topošos tētus pēc savas stabules.

Kādreiz mēs ar vecmātēm runājam: varbūt mēs esam vecas un skaudīgas? Bail par šo tēmu tā atklāti runāt, jo viss domāšanas veids mūsdienās ir ļoti atšķirīgs no tā, kā bija mūsu jaunībā. Bet man šķiet, ka tas tomēr nav saistīts ar to, ka mums skauž, vienkārši reizēm grūtnieces tik tiešām apmaldījušās trīs priedēs.

Kādreiz mēs ar vecmātēm runājam: varbūt mēs esam vecas un skaudīgas?

Savā ziņā to nosaka pati situācija, jo mūsu valstī bērni nedzimst tik daudz, kā gribētos, un, ja kāda sieviete atļaujas dzemdēt, viņa tiek uzskatīta par īpašu. Un tad nu reizēm topošā māmiņa sajūtas tik īpaša, ka ignorē citu cilvēku izjūtas un vajadzības. Gluži kā mazs bērns, kas arī bieži vien zina par savām tiesībām, bet nezina par pienākumiem. Taču sievietei vajadzētu skatīties tālāk un nesabojāt šodien kaut ko, par ko pēc tam var nākties kost pirkstos. Jo esmu redzējusi, ka reizēm iemesls problēmām laulāto attiecībās pēc bērniņa piedzimšanas meklējams tieši grūtniecības laikā. Ja topošā māmiņa savu vīru izmantojusi pār mēru, likusi justies nevērtīgam, ievainojusi viņa pašcieņu, vīrietis vēlāk sievietei atspēlējas.

Vīrietis nevar saprast, kā tas ir, kad tev pēkšņi mainās garšas izjūtas, ka tev ir tāda kaprīze, ka tu nomirsi, ja nedabūsi to kefīru!

Labāk piebremzēt kādu savu vajadzību, nevis pieprasīt par daudz. Un prasīt atbilstoši, brīžos, kad tas ir nepieciešams, nevis paģērošā attieksmē pieprasīt — man pienākas! Var taču mīļi palūgt, rēķinoties ar otra cilvēka laiku un iespējām. Un paskaidrot vīrietim, kāpēc viņai tieši tagad nepieciešams kefīrs! Un, ja vīrs tajā laikā guļ, sieviete var uztaisīt skandālu: „Tu mani nemīli, tu negribi manu bērnu…” Esmu dzirdējusi tādas liecības... Un tad ir žēl vīrieša… Visi mēs esam tikai cilvēki, un bieži vien vīrieši jūtas bezspēcīgi blakus sievai grūtniecei, jo tā viņiem ir pilnīgi jauna sfēra un empātiju (spēju iztēloties sevi otra cilvēka vietā) nevar attīstīt vienā dienā. 

Vīrietis nevar saprast, kā tas ir, kad tev pēkšņi mainās garšas izjūtas, ka tev ir tāda kaprīze, ka tu nomirsi, ja nedabūsi to kefīru! Un kādreiz varbūt arī tiešām ir kāds aizstājējs. Ja kefīru sagribas nakts vidū, bet mājās tā nav, varbūt var iztikt ar jogurtu, nevis sūtīt vīru ārā naktī, lai viņš pa visu pilsētu meklē kādu diennakts veikalu! Hormonu ietekmē grūtnieces var kļūt kaprīzas un bērnišķīgas, tā sakot, regresēt attīstībā, taču nevajadzētu kļūt infantilām un zaudēt veselo saprātu!

Aina Poiša, ģimenes psihoterapeite