Alda Gaiļa pēdējie emuāri: Kas ir normāls bērns?

Kādu bērniņu mēs sagaidām? Parastā atbilde — galvenais, lai vesels! Savus bērnus mēs mīlam nevis tāpēc, ka viņi ir blondi vai zilacaini. Mīlam tāpēc, ka viņi ir mūsējie.

Ja analīzēs konstatēts mozaīcisms, iespējams, tas izpaudīsies ar acu krāsu, piemēram, viena brūna, otra zila. Bet vai tāpēc bērniņš nav normāls? Topošie vecāki, vai esiet aizdomājušies, kādas ir šīs normas robežas? Pie kādām novirzēm no „normas” jūs esat gatavi pārtraukt grūtniecību? Cik speciālistos jūs ieklausāties, pirms izlemjat bērniņa likteni — dzīvot viņam vai ne?

Pie kādām novirzēm no „normas” jūs esat gatavi pārtraukt grūtniecību? Cik speciālistos jūs ieklausāties, pirms izlemjat bērniņa likteni — dzīvot viņam vai ne?

Risks nepiedzimt „normālam” ir 100%. Katram no mums ir atšķirīgas ķermeņa īpatnības, tās mūs atšķir no citiem, ar tām mēs pat izceļamies! Vairāk uzticēsimies labo domu spēkam, kliedzošas novirzes no normas, kas liek pārtraukt grūtniecību, vajadzētu konstatēt ārstam.

Bieži dzirdu jautājumus: kāpēc bērniņam rokas ir nedaudz īsākas, galva garenāka vai deguns strupāks? Visvieglāk uz to ir atbildēt, ja uz konsultāciju ir atnākuši abi vecāki. Paskatieties kritiski uz sevi spogulī! Tur arī visbiežāk atradīsiet atbildes uz šiem jautājumiem. Sevi taču mēs mīlam ar nedaudz īsākām rokām, strupāku deguntiņu! Un arī tā ir NORMA.

Aldis Gailis, ginekologs un dzemdību speciālists