Kā var cīnīties ar meitas slinkumu?

Vispirms noskaidrosim, vai tiešām katru dienu mājās vajadzīga ideāla kārtība, vai neesam to pārspīlējuši un vai tas noteikti jādara pusaudzim. Varbūt kārtot māju varam ar prieku, iepriekš nolemjot, kad to darīsim un kā dalīsim pienākumus? Bet, ja tiešām novērots trīspadsmitgadnieka slinkums, diemžēl tās ir sekas — cēloņi meklējami iepriekš. Pusaudža vecums ir identitātes meklējumu posms un laiks, kad veidojas jaunas vajadzības un vērtības. Tātad Jūsu meitai būtu jāpalīdz saprast, kāpēc mājās ir vajadzīga kārtība. Jebkurš cilvēks pēc savas dabas ir slinks, ja mums nebūs vajadzības, mēs noteikti neko nedarīsim. Bet... ir vajadzīga nauda — mēs ejam strādāt, kad gaidāmi ciemiņi — uzpošam māju, ja mums ir muguras problēmas — dodamies uz sporta zāli. Tieši vajadzība ir tā, kas rosina aktivitātei. Vajadzība atrasties sakārtotā vidē rodas pakāpeniski, tas ir audzināšanas rezultāts un arī pašdisciplīnas jautājums. Brīvdienās regulāri kopīgi sakārtot māju, ielikt vāzē ziedus, pēc tam kopīgi par to priecāties — no mazām dienām iesaistot šajā procesā arī bērnus, mēs pieradinām sakārtotā vidē justies komfortabli.

Jebkurš cilvēks pēc savas dabas ir slinks, ja mums nebūs vajadzības, mēs noteikti neko nedarīsim.

Otrs jautājums — kā pieradināt bērnus to darīt patstāvīgi? Iedomājieties situāciju, ka pie mums ieradīsies mīļi ciemiņi, mēs steidzamies uzpost māju. Tas ir tikai tāpēc, ka rodas iekšējs motīvs — es gribu sakārtot... Ārējie motīvi — tādi kā mūžīgi „uzbraucoši” pārmetumi, negatīvā veidā izteikta kritika, sodi — nav iedarbīgi, jo nesaskan ar pusaudža vajadzību un pārliecību. Kā izraisīt iekšēju motivāciju? Pusaudzim pašam jānonāk līdz tam, ka viņš/a to vēlas darīt. Ikdienā labs iemesls ir vēlēšanās palīdzēt mammai, iepriecināt ģimeni... Vēl ir ļoti svarīgi regulāri panākt uzdevuma izpildi — ja esam pusaudzim lūguši sakārtot māju, vienmēr arī to pārbaudīsim un novērtēsim. Svarīgi panākt, lai uzdevums tiktu izpildīts regulāri, tā varēsim pieradināt pie nopietnas attieksmes pret katru darbu. Bieži mēs formulējam uzdevumu un steigā aizmirstam pārbaudīt, vai tas ir izpildīts, bet vēlāk pārmetam nepadarīto. Vai arī vienkārši neizrādām prieku par paveikto... Jebkurš grib justies novērtēts un laimīgs par rezultātu, jo īpaši pusaudzis. Tātad svarīgi: 1. Saprast, vai neesam pārspīlējuši ar kārtību. 2. Pieradināt pusaudzi pie iekšēja komforta izjūtas sakārtotā vidē, pie vajadzības pēc kārtības. 3. Pārbaudīt, vai pusaudzis izpildījis doto uzdevumu. Tāpēc ģimenē biežāk izrādīsim prieku par „skaisto” mājās, paslavēsim pusaudzi par labi padarītiem darbiem un jaunus darbus plānosim kopīgi!

Arī tu vari uzdot jautājumu psiholoģei Inetai Tunnei!
Jautām speciālistam