Par vai pret vakcināciju — profesionāļu viedokļi

Pēc bēdīgā gadījumā, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā no tuberkulozes mira 11 mēnešus vecs puisēns, diskusijas par vakcinēšanos ieguvušas jaunu aktualitāti. Infektologi uzskata, ka visiem vakcīnu pretiniekiem, kas sēj sabiedrībā viedokli par to, ka vakcīnas var kaitēt bērna veselībai un dzīvībai, arī ir jāuzņemas atbildība par puisēna nāvi.
„Un kurš uzņemsies atbildību par tiem bērniem, kas saslimuši vai pat miruši no vakcīnu izraisītajām blaknēm?” raidījumam Panorāma teica imunologs Lauris Līcītis. Neminot konkrētus piemērus, viņš pauž savas bažas, ka iespējams pēc 40, 50 gadiem mūsdienu vakcīnu dēļ var rasties ģenētiskas saslimšanas. Pēc viņa vārdiem – cilvēki nav ragu lopi, tāpēc katra bērna vakcinēšanai jābūt individuālai.

Pērn saņemti 42 ziņojumi par vakcīnu blaknēm
„Latvijā ik gadu bērniem un pieaugušajiem kopā tiek veiktas ap 8000 vakcīnu injekcijas. Ārstiem ir pienākums ziņot ne tikai par nāvi, bet arī par nopietnām komplikācijām. Latvijas Infektoloģijas centra uzraugi gadā saņem 15-55 šādus ārstu ziņojumus. 2009. gadā saņemti 42 ziņojumi (ieskaitot pieaugušos). Vairākums ziņojumu (31) esot bijis par reakciju zīdaiņiem pēc tuberkulozes potes. No tiem viens gadījums smags, bet ne letāls, jo vakcīnas veicēji nebija zinājuši, ka mazuļa māte ir HIV pozitīva (šādos gadījumos vakcinēt nedrīkst),” ziņo laikraksts Diena.
„Vakcinācija ne vienmēr pasargā no saslimšanas vispār, taču slimība norit vieglā formā. Vakcīna pasargā no komplikācijām, smagiem gadījumiem un nāves,” saka BKUS infektologs Dace Zavadska. Viņa atgādina, ka tādas nāvējošas slimības kā tuberkuloze un difterija Latvijā vēl joprojām ir epidēmijas līmenī.

Nav pierādījumu vakcīnu kaitīgumam
„Visas vakcīnas, kas Latvijā ir reģistrētas, rekomendētas un sertificētas, ir drošas. Tas uz ko spekulē vakcīnu pretinieki – par dažādiem CNS bojājumiem, autismu vai alumīnija un citu kaitīgu (ko nu kurš pretinieks katrreiz uzskaita) klātbūtni vakcīnā, man jāsaka, ka mūsdienu vakcīnas absolūti nav salīdzināmas ar vakcīnām pirms 20 un pat 10 gadiem. Lai arī joprojām ir vakcīnas, kas satur organiskā dzīvsudraba savienojumu tiomersalu, kas tika vainots autisma izraisīšanā, neviens pētījums šo hipotēzi nav apstiprinājis. Turklāt, neviena no Latvijas tirgū esošajām vakcīnām tiomersālu nesatur! Mūsdienu vakcīnas kļuvušās krietni drošākas, tās ir pētītas gadu desmitiem,” uzsver Dace Zavadska.
„Ja kāds baidās no iespējamām blaknēm, katrai vakcīnai līdzi ir anotācija, ko var izlasīt pirms potēšanas. Tajā ir norādītas visas iespējamās blaknes – biežākās, retākās, pavisam retās. Visbiežākās ir – apsārtums vakcinācijas vietā, bērnu nemierīgums vai neliela temperatūras paaugstināšanās – tas ir normāli. Kad ievadām vakcīnu, mēs gribam, lai mūsu imūnā sistēma sāk veidot antivielas un tas var izpausties ar temperatūru. Ja sāp rociņa, kājiņa vai parādās kāds zilums, tā ir tehniska blakus parādība, kas rodas no tā, ka ievadot vakcīnu, var uzdurt uz kāda asinsvadu. Bet tas ir pārejošs sīkums, kas cilvēkam nekaitē. Ieguvumi ir nesalīdzināmi lielāki kā šī mazās nejaušības. Ja runājam par blaknēm ar kurām spekulē vakcīnu pretinieki – par draudošām bērnu veselības problēmām pēc gada, pusgadsimta vai vēl vēlāk, – neviena no šīm blaknēm nav apstiprinājusies.” Speciāliste min kādu piemēru, kad pirms mēneša medicīnas žurnāls The Lancet (viens no prestižākajiem uz pierādījumiem balstītas medicīnas žurnāliem pasaulē), kas sākotnēji bija publicējis diskreditējošu pētījumu par MMR (masalu, cūciņu un masaliņu) vakcīnas saistību ar autismu, nupat ir pilnībā publiski atsaucis šo publikāciju, atzīstot, ka šie secinājumi bijuši netaisni un nepamatoti.

Vakcīnas stingri uzrauga
„Visām vakcīnām tāpat kā citām zālēm var būt arī blaknes. Tomēr, salīdzinot ar citām zālēm, vakcīnas mūsdienās ir īpaši drošas, jo tās profilaktiski dod veseliem cilvēkiem, galvenokārt bērniem,” saka Zāļu valsts aģentūras Zāļu blakusparādību monitoringa nodaļas vadītājas vietniece Zane Neikena. Viņa skaidro, ka pirms vakcīnas tiek apstiprinātas lietošanai (reģistrētas) tām tiek veiktas kvalitātes, efektivitātes un drošuma pārbaudes. Vakcīnas stingri uzrauga Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra un katrā Eiropas Savienības dalībvalstī atbildīgās iestādes. Latvijā to dara Latvijas Infektoloģijas centrs un Zāļu valsts aģentūra.
„Ja nebūtu pārliecības par vakcīnu efektivitāti, būtisku smagu blakni vakcīnām nevarētu attaisnot arī tad, ja tā rastos vienā gadījumā uz 1 000 000 vakcīnas devām, saka Zane Neikena. „Pie visbiežāk sastopamām vakcīnu blaknēm var minēt temperatūras paaugstināšanos un lokālu reakciju uz ādas, kas pāriet trīs dienu laikā. Šo blakņu rašanās tiek uzskatīta par normālu atbildreakciju un var liecināt par vakcīnas iedarbīgumu.
Smagas blaknes ir retas vai ļoti retas (<1/1 0 000) vai statistiski pat nav aprēķināmas. Vairums reto komplikāciju (piemēram, krampji, nepārtraukta monotona kliegšana, trombocītu skaita samazināšanās asinīs, pazemināts asinsspiediens, mazkustīgums un nespēks) nerada ilglaicīgas problēmas. Arī alerģiskas reakcijas ir ārstējamas un neatstāj ilglaicīgas sekas.
Speciāliste atgādina, lai mazinātu blakņu risku, būtiski ir ievērot vakcīnas dokumentācijā noteiktās kontrindikācijas, vakcinācijas kalendāru, pareizu vakcīnas ievadīšanu un ārsta norādījumus.
 
Latvijas Vakcinācijas kalendārs salīdzinājumā ar Vāciju
Salīdzinot Latvijas Vakcinācijas kalendāru ar citām Eiropas valstīm, jāteic, ka pie mums vakcinācijas kalendārs ir labā līmenī. Tā kā marta beigās Latvijā viesojās Vācijas Vakcinācijas padomes priekšsēdētājs Frīdrihs Hofmanis, portālam mammam.lv/tetiem.lv bija iespēja viņam lūgt salīdzināt Vakcinācijas kalendāru Latvijā un Vācijā. Atšķirības ir nelielas. Vācijas kalendārā nav vakcīnas pret tuberkulozi, jo viņu valstī ir  niecīgs saslimušo skaits, turpretī Latvijā šī slimība ir epidēmijas līmenī. Vēl pirms trim gadiem Latvija bija pirmā vietā pasaulē multirezistentās (pret daudzām zālēm nejūtīgās) tuberkulozes ziņā. Vācijas kalendārā nav arī vakcīnas pret Rota vīrusu, kas no nākamā gada zīdaiņiem būs bez maksas. Hofmanis saka, ka Vācijā šī vakcīna nav iekļauta ekonomisku apsvērumu dēļ, jo viņu valstī tā ir ļoti dārga, trīsreiz dārgāka kā, piemēram, Austrijā. Toties bez maksas Vācijā pieejama vakcīna pret ērču encefalītu un menongokoka infekciju. Arī vakcīna pret dzemdes kakla vēzi, kas no šī gada rudens bez maksas būs pieejama Latvijas meitenēm, iekļauta Vācijas Vakcinācijas kalendārā. Vaicāts par vakcinēšanās tendencēm Vācijā, Hofmanis atzīst, ka viņa valstī ir cilvēki, kas, atsaucoties uz zaļo domāšanu, no vakcīnām atsakās, it īpaši tas jūtams pašvaldībās, kur pie varas ir Kristīgās un Zaļās partijas. Viņa pienākums ar faktiem un argumentiem stāstīt par vakcīnu efektivitāti, taču speciālists pieņēmis, ka vienmēr būs aptuveni 3 procenti iedzīvotāju, kas nebūs pārliecināmi vakcinēties.

Speciālistu viedokļi

Ģimenes veselības centra Stārķa ligzda vecmāte Dina Ceple:
"Mans viedoklis ir tāds, ka vakcinācija ir laba un pareiza, kas savu devumu sabiedrības aizsardzībā dod un ir devusi vienmēr.  Ideālā valstī ideālam ārstam būtu pietiekami daudz laika, ko veltīt katra cilvēka aprūpei, lai profesionāli izvērtētu katram individuāli nepieciešamās un piemērotās vakcīnas, ņemot vērā pacienta vecumu, sociālos un dzīves apstākļus, izglītības līmeni un slimību anamnēzi personīgi un ģimenē.
 
Taču esošajā situācijā Latvijas veselības aprūpes sistēma piedāvā standartizētu vakcinācijas kalendāru, kas orientēts uz sabiedrības vidējo statistisko indivīdu. Nav noliedzams, ka artavu situācijā, kad vecāki neuzticas oficiālajai vakcinācijas shēmai, dod arī farmindustrija, reklāmās biedējot ar dažādām slimībām un ārstus aicinot izmantot savus ražojumus.
 
Manuprāt, katram vecākam vakcinācijas nepieciešamību vajadzētu izvērtēt atbilstoši savām zināšanām – ja mēs esam zinoši slimības izcelsmē un izpausmēs, mēs zinām, kā tieši rīkoties gadījumos, lai slimība mūs nepiemeklētu vai kur meklēt palīdzību, ja saslimšana ir notikusi. Tiem vecākiem, kas baidās paši izlemt un pieņemt lēmumu par bērna vakcināciju, vajadzētu vakcinēt pēc tās shēmas, ko piedāvā Latvijas veselības aprūpes sistēma. Tas, protams, dod vecākiem iespēju visu atbildību par vakcinācijas ieguvumiem un sekām novelt uz valsti un medicīnas institūcijām. Taču, manuprāt, vainīgo meklēšana ārpus savas darbības un rīcības ir nedaudz negodīga, jo daudzas lietas dzīvē ir mūsu pašu izvēle, tajā skaitā arī lēmums laist pasaulē bērnu. Tāpat kā katras mammas un tēta atbildība ir – kā mazo barot – zīdīt vai ar piena maisījumu, tāpat arī – vai un kādas potes bērnam ir nepieciešamas. Tāpēc ir dažāda literatūra, kur var meklēt atbildes uz jautājumiem, var konsultēties pie speciālistiem, atbildes var meklēt arī savās iekšējās izjūtās. Un gala lēmumam būtu jābūt izteiktam no vecāku puses".

Latvijas Infektoloģijas centra  infektoloģe Ilze Vingre:
"Savā garajā infektologa praksē esmu redzējusi, kā cilvēki smok  difterijas plēvēs, zinu, kāds ir iznākums, slimojot ar stinguma krampjiem, poliomielītu. Nevienam šīs infekcijas nenovēlu. Tāpēc savus bērnus un mazbērnus esmu potējusi pret visām slimībām, pret kurām ir vakcīnas”.

BKUS infektoloģe Dace Zavadska:
"Ja nu par kādu vakcīnu maza bērna vecumā varētu būt domas potēt vai nē – varu minēt tikai vējbaku vakcīnu. Būtiski ir, lai ar vējbakām izslimo līdz 12 gadu vecumam. Vēlākā vecumā tai būtiski paaugstinās risks, ka noritēs smagi un meitenes, kas nav slimojušas noteikti jāvakcinē iespējamo grūtniecības komplikāciju dēļ.
Arī no Rota vīrusa (vakcīna pret Rota vīrusu iekļauta Vakcinācijas kalendārā no nākamā – 2011. gada) Latvijā neviens nomiris nav. Taču ar šo vīrusu saslimst gandrīz visi bērni, kā kurš slimos – mēs nevaram iepriekš prognozēt, varbūt būs tikai slikta dūša un šķidra vēdera izeja, bet varbūt būs tik smagi, ka būs jābrauc uz slimnīcu pilināt fizioloģisko šķīdumu. Ja notiek strauja atūdeņošanās, bērns var nonākt arī reanimācijā. Ja atūdeņošanās dēļ tiek skartas un bojātas nieres, tam var būt komplikācijas un paliekošas sekas, smagākajos gadījumos pat nāve. Lai pasargātu bērnus no šīm nepatīkamajām izjūtām un vecākus no darba kavējuma un līdz ar to arī ekonomiskām sekām, valsts izvēlējusies apmaksāt šo vakcīnu. Šajā Rota vīrusa vakcīnā ietverti tie tipi, kas cirkulē mūsu reģionā. Latvijā pat visi no šiem vīrusiem, kas iekļauti vakcīnā, nav manīti".

Skatīt pilnu vakcinācijas kalendāru:
Vakcinācijas kalendārs Latvijā no 2010. līdz 2011. gadam

Izlasi arī:
Vakcīnas un to blaknes

Materiāla veidošanā izmantoti:
Pasaules veselības organizācijas dati,
Laikraksta Diena raksts: Zaļš uz potēto rēķina, 17.03. 2010.
2010. gada 3. marta raidījuma Panorāma sižets: