Vakcīnas un to iespējamās blaknes

Svarīgi zināt, ka pēc jebkuras vakcīnas ir iespējama vietējā  reakcija (sāpes, pietūkums, apsārtums),  ko var mazināt ar aukstu (sausu) kompresi injekcijas vietā. Uzbudināmība, nespēks, sistēmiski simptomi, kā arī temperatūras paaugstināšanās līdz 38 grādiem, ko var mazināt ar paraceptamolu un papildus ūdens uzņemšanu. Dažām vakcīnām iespējamas arī citas reakcijas (detalizēti par tām lasiet tālāk tekstā). Šo blakņu rašanās tiek uzskatīta par normālu atbildreakciju un var liecināt par vakcīnas iedarbīgumu.
IZLASI ARĪ: Kuras vakcīnas satur tiomersālu?

Pēc noteikumiem, kas stājušie spēkā 2010. gada 1. janvārī pirmā vakcīna, kas bērnam jāsaņem līdz piektajai dienai (parasti līdz mazuļa izrakstīšanai no dzemdību nodaļas) ir vakcīna pret tuberkulozi.

Tuberkuloze
Slimības izraisītājs ir tuberkulozes mikobaktērija, kas ir ļoti izturīga ārējā vidē. Bērns parasti inficējas no slima cilvēka, tam runājot, klepojot, šķaudot.
Vienu līdz sešus mēnešus pēc inficēšanas bērnam var parādīties neliela temperatūra, klepus, pastiprināta svīšana, nespēks, svara zudums. Tuberkuloze visbiežāk lokalizējas plaušās, bet process var skart arī smadzeņu apvalkus, ausis, acis, limfmezglus, nieres un kaulus. Nevakcinēti zīdaiņi un pirmsskolas vecuma bērni var saslimt ar tādām smagām tuberkulozes formām kā tuberkulozo meningītu un plaušu tuberkulozi, kas var izraisīt smagas komplikācijas un pat letālu iznākumu.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Latvijā tuberkuloze ir ļoti aktuāla un tā ir dzīvībai bīstama saslimšana. Mūsu valstī šī slimība ir epidēmijas līmenī. Vēl pirms trim gadiem Latvija bija pirmā vietā pasaulē multirezistentās (pret daudzām zālēm nejūtīgās) tuberkulozes ziņā. Tieši tāpēc pie mums izveidots rezistentās tuberkulozes centrs. Cilvēkam uz pieres nav rakstīts – viņš ir inficēts vai nav, izdala tuberkulozi vai nē. Tas nozīmē, ka pēc būtības bērnam pat slimnīcā var uzšķaudīt kāds tuberkulozes slimnieks. Bērns pats sevi pasargāt nevar. Mēs vedam bērnu uz parku vai veikalu, kur staigā visādi cilvēki, kas garām ejot var uzklepot un ne tikai, jo infekcija izplatās gaisa-pilienu ceļā un slimo arī situēti un augsti labklājīgi sabiedrības locekļi.
Par tuberkulozes vakcīnu
Ar tuberkulozes vakcīnu netiek ievadīts antigēns, patiesībā niecīga tā daļiņa, tik lielā daudzumā, lai bērns saslimtu, taču imūnai sistēmai liek veidot antivielas. Vakcīnu ievada ādā – intrakutāni, pēc dažiem mēnešiem tur izveidojas (un tā ir jābūt) neliela slēgta brūcīte, pēc tās – kā krevele, kas var sastrutot, tāpēc vecākiem un bērniem iesaka to neaiztikt.
Reakcija pēc vakcīnas ievadīšanas
Tuberkulozes vakcīna rada specifisku vietēju reakciju, kas iestājas divas vai vairāk nedēļas pēc vakcinācijas: tā sākas ar vezikulu/papulu (pūslīti vai ādas pacēlumu bez šķidra satura), no kura tālāk veidojas čūla, kas pēc dažiem mēnešiem sadzīst, atstājot rētiņu”.
Kad nedrīkst vakcinēt?
Nedrīkst vakcinēt, ja mazuļa māte ir HIV pozitīva. Nedrīkst vakcinēt tos bērnus, kuriem iedzimts hronisks kombinēts imūndeficīts. Tā ir imunoloģiska saslimšana, kad jau pašos pamatos tiek traucēta gan šūnu, gan antivielu imunitāte. Imūnsistēma nestrādā un ievadot vakcīnu, mēs veicinām saslimšanu pret kurai bērns nespēj pretoties. Latvijā jaundzimušajiem netiek pārbaudīts, vai viņiem ir šī saslimšana, jo tas ir ļoti dārgi. Visā pasaulē šādu pacientu ir ļoti maz. Latvijā gada laikā nepiedzimst pat viens pacients. Parasti šī slimība izpaužas pēc trīs mēnešu vecuma, taču tuberkulozes vakcīna var veicināt to, ka tas notiek jau agrāk. Diemžēl neatkarīgi no tā, vai slimība izpaužas trīs mēnešu vecumā vai agrāk, tā ir neārstējama. „Gadījumi, ar ko spekulē vakcīnu pretinieki, ir tieši šie imūndeficīta bērni, un viņi nenomira pēc vakcīnas ievadīšanas, bet gan pēc cīņas ar daudzkārtējām dažādām infekcijām,” saka Dace Zavadska.

Kompleksā pote 2 mēnešu vecumā
Kopš šī gada 1. janvāra nākamā pote, ko bērns saņem 2 mēnešu vecumā ir kombinētā vakcīna pret sešām slimībām: B hepatītu, difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu (bērnu trieku), Haemophilus influenzae (Hemofīlā nūjiņa) un Garo klepu. (Bērniem, kas dzimuši līdz 2010. gada 1. janvārim vakcinācija notiek pēc vecā kalendāra. Tāpat kā iepriekš – vakcīnu pret B hepatītu jau 24 stundu laikā pēc dzimšanas saņem bērni, kuru mammām grūtniecības laikā konstatēts B hepatīts vai kuras ir Austrālijas antigēna nēsātājas vai tie bērni, kuru mātēm nav veikts B hepatīta izmeklējums).
No Latvijas ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Farmaceitu biedrības gan izskanējuši iebildumi par to, ka B hepatīta vakcīna vairs netiek ievadīta uzreiz pēc dzimšanas, bet tikai divu mēnešu vecumā, jo arī divu pirmo mēnešu laikā bērns var nokļūt saskarties ar B hepatītu.
Tāpat dzirdēts iebildums, vai vakcīna, kas satur antivielas pret sešām infekcijām uzreiz nav pārāk liela slodze maza bērna organismam. Latvijas Infektoloģijas centra  infektoloģe Ilze Vingre to komentē: „Jā tas var radīt pārdomas, taču pētījumi nav pierādījuši, ka blakņu risks būtu lielāks.”
Kompleksās vakcīnas blaknes:
Vakcīnas vietējās reakcijas blakņu rašanās tiek uzskatīta par normālu atbildreakciju un var liecināt par vakcīnas iedarbīgumu. Vietējās reakcijas ir sāpes, pietūkums un/vai apsārtums injekcijas vietā. Parasti tās vērojamas apmēram 10% vakcinēto, bet no tiem, kas saņēmuši difterijas, stingumkrampju un garā klepus vakcīnu vai balstvakcināciju pret stingumkrampjiem, — apmēram pusei. To var mazināt ar aukstu  (sausu) kompresi injekcijas vietā, bet vislabāk konsultēties ar ārstu par labāko metodi un līdzekļiem! Pēc šīs vakcīnas var parādīties arī citas parastas sistēmiskas reakcijas, piemēram, uzbudināmība, nespēks, slikta pašsajūta, ēstgribas zudums, kā arī temperatūras paaugstināšanās līdz 38 grādiem, ko var mazināt ar paraceptamolu un papildus ūdens uzņemšanu.

Kompleksajā vakcīnā iekļauto infekcijas slimību apraksts:
B hepatīts
Infekcijas izraisītājs ir vīruss. Tā avots var būt slimnieks vai vesels cilvēks — vīrusu nēsātājs. Inficēties iespējams tieša kontakta ceļā ar asinīm vai organisma sekrētiem, arī medicīnisko un kosmētisko manipulāciju laikā, ar personīgās higiēnas priekšmetiem (zobu suku u. c). Bērniem pirmajos dzīves gados infekcija var noritēt bez simptomiem, bet ļoti bieži bērns pēc tam kļūst par vīrusu nēsātāju. Vecākiem bērniem slimība var noritēt ar gripas klīnisko ainu vai ar tipiskiem simptomiem — dzelti, drudzi, urīnu tumsā alus krāsā, vēdersāpēm, nespēku un ēstgribas zudumu. Līdz 90% inficēto zīdaiņu. 30% bērnu līdz piecu gadu vecumam un 6% inficēto personu pēc piecu gadu vecuma kļūst par hroniskiem B hepatīta vīrusu nēsātajiem uz visu atlikušo mūžu. Slimības sekas var būt loti nopietnas — hronisks aknu iekaisums, ciroze, aknu vēzis.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Arī tad, ja bērniņš piedzimis vesels, mēs nezinām, kas notiks pēc dienas, divām, iespējams – viņam būs jāveic kāda manipulācija un tas uzreiz ir risks. B hepatīts ļoti labi dzīvo gan uz dažādiem instrumentiem, gan virsmām slimnīcās. Tas ir 10 reizes izturīgāks par C hepatītu un 100 reizes izturīgāks par HIV vīrusu. Vajadzīga ļoti specifiska sterilizācija, lai šis vīruss ietu bojā. Jo vairāk tur ir pacientu, jo vairāk tur ir asinis, jo lielāka iespēja inficēties. Ja bērniņam nepieciešama kāda intravenozā ievadīšana – tas jau ir risks. Bērni inficējoties mazā vecumā, gandrīz 100% ir hroniskā, nevis akūtā formā, kas ļoti ietekmē viņa dzīves kvalitāti. Ja maksimāli ātri mazuli savakcinējam, viņš sāk izstrādāt antivielas un var sevi pasargāt pretējā gadījumā.
Ja zīdainis inficējas no mammas, viņam jau piedzimstot būs hronisks B hepatīts, turklāt tā kā viņš šo infekciju ieguvis no mammas bērniņa imūnsistēma pret to necīnās, bet tolerē, tāpēc mazuļiem, kuru mammām diagnosticēts B hepatīts, vakcīnu ievada uzreiz pēc dzimšanas.

Difterija
Slimības izraisītājs ir toksīnu veidojošā difterijas baktērija, kas iekļūst organismā caur elpceļiem vai bojātu ādu. Bērns var inficēties no difterijas slimnieka vai vesela cilvēka —  difterijas baktērijas nēsātāja. Baktēriju izdalītā toksīna iedarbībā veidojas specifisks iekaisums rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Rīkles galā un balsenē var veidoties plēves, kas apgrūtina elpošanu un var izraisīt smakšanu. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu un izraisīt smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu iekaisumu, paralīzi vai pat letālu iznākumu.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Difterija tieši tāpat kā tuberkuloze Latvijā vēl arvien ir izplatīta. Un tā diemžēl ir fatāla saslimšana, no tās mirst. Un nevakcinētam bērnam aizsardzības pret to nav. Tieši tāpēc, ka visi pret to nav vakcinēti, mums grūti pret šo slimību cīnīties, pēc visiem standartiem mūsu valstī vēl arvien ir difterijas epidēmija. Piemēram, Anglijā ieceļotājiem no Latvijas prasa uzrādīt dokumentu, ka šī vakcīna ir saņemta.

Stingumkrampji
Izraisītājs ir baktērija, kas atrodas augsnē un var tur ilgstoši saglabāties. Ar putekļu starpniecību baktērijas nokļūst uz cilvēka ādas, apģērba un apkārtējiem priekšmetiem. Pat  sīkākie ievainojumi un ādas nobrāzumi saistīti ar inficēšanās risku. Slimības pazīmes ir augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji, ari ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji. Var rasties muskuļu pārrāvumi, kaulu lūzumi, elpošanas muskulatūras paralīze un letāls iznākums 1-2 dienu laikā
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Stinguma krampji ir bīstami jebkurā vecumā. Afganistānā vēl pirms četriem gadiem viens no biežākajiem nāves iemesliem dzemdību laikā bija tieši stingumkrampji.

Garais klepus
Izraisītājs ir baktērija, kas rada iekaisumu elpceļu gļotādā Tā ir gaisa pilienu infekcija, ar kuru bērni viegli inficējas cits no cita. Slimībai raksturīgas smacējošas klepus lēkmes. Pirmajā dzīves gadā nepotētiem zīdaiņiem nereti pievienojas komplikācijas — plaušu karsonis, galvas smadzeņu iekaisums, krampji. Var būt pat letāls iznākums.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Garais klepus ir visur pasaulē. Šī vakcīna iekļauta vakcinācijas kalendārā, jo tam ir tendence noritēt ļoti smagā formā – un, jo mazāks bērns, jo smagāk tas var izpausties. Pieaugušie arī bieži slimo ar garo klepu, taču viņiem tas norit salīdzinoši vieglā formā, savukārt zīdaiņiem var būt smacējoša klepus lēkmes. Neelpošanas fāzes brīdī bērns var mirt. Vēl viens risks, ilgā s klepošanas laikā zīdainim var plīst asinsvadi galvas smadzenēs.

Poliomielīts (bērnu trieka)
Izraisītāji ir trīs tipu poliomielīta vīrusi. Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar parastai vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos un paralīzes. Daļai saslimušo bērnu paralīzes var saglabāties visu mūžu.

Haemophilus influenzae b tipa infekcija
Izraisītājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Bērniem pirmajos dzīves gados tās izraisa strutainu smadzeņu plēves iekaisumu jeb meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu rīkles galā. Strutains smadzeņu plēves iekaisums var izraisīt smagas komplikācijas vai pat letālu iznākumu.

Kopš 2010. gada 1. janvāra divu mēnešu vecumā vakcinācijas kalendārā iekļauta jauna vakcīna pret pneimokoku.
Pneimokoks
Pneimokoks it īpaši bērnu vecumā visbiežāk atbildīgs par deguna blakusdobuma iekaisumiem, ausu iekaisumu, pneimoniju, bronhītu un meningītu.
Līdz šim bija pieejama par maksu. Šo vakcīnu iesaka arī pieaugušajiem, kuriem ir hroniskas elpceļu saslimšanas.
Pneimokoka vakcīnas blaknes
Kā jebkurai vakcīnai iespējama vietējā  reakcija (sāpes, pietūkums, apsārtums), ko var mazināt ar aukstu  (sausu) komprese injekcijas vietā. Uzbudināmība, nespēks, sistēmiski simptomi, kā arī temperatūras paaugstināšanās līdz 38 grādiem, ko var mazināt ar paraceptamolu un papildus ūdens uzņemšanu.

15 mēnešu vecumā mazulis kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (cūciņām).
Kombinētās vakcīnas blaknes:
Masalu vakcīna var radīt paaugstinātu ķermeņa temperatūru, izsitumus un/vai konjunktivītu (acs gļotādas iekaisumu), kas skar 5-15% vakcinēto. Šī reakcija salīdzinājumā ar masalu vīrusa izraisīto slimību ir ļoti viegla. Masaliņu vakcīna biežāk izraisa simptomus pieaugušajiem – 15% vakcinēto ir sāpes locītavās. 5% gadījumu iespējami izsitumi. Iespējama arī vietējā reakcija – sāpes, pietūkums, apsārtums.

Kombinētās vakcīnas infekciju apraksts
Masalas, masaliņas
Masalu izraisītājs ir vīruss. Bērns no bērna viegli inficējas ar šo slimību. Tā norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu un ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām. Var rasties akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, dzirdes zudumu un garīgu atpalicību.
Arī masaliņu izraisītājs ir vīruss Ar šo slimību viegli inficējas, ja bērns nonāk saskarē ar citu slimu bērnu.
Slimības pazīmes — neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Slimība ilgst 3-4 dienas Retos gadījumos pievienojas locītavu iekaisums Masaliņu vīruss ir ļoti bīstams gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā. Ja topošā māmiņa saslimusi ar masaliņām, grūtniecība sievietei var beigties ar abortu vai arī jaundzimušajam konstatē iedzimtus defektus — sirdskaiti, aklumu, kurlumu, garīgu atpalicību u. c patoloģijām.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Visiem vakcīnu pretiniekiem ieteiktu kaut vai internetā paskatīties bildītes — kādi kļūst veseli, skaisti un gudri bērni pēc vienas no masalu komplikācijām — ar garīgās atpalicības un kustību traucējumiem.

Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
Izraisītājs ir vīruss, kas izplatās tieša kontakta veidā caur elpošanas ceļiem. Slimībai raksturīga temperatūras paaugstināšanās, galvas sāpes, pie auss siekalu dziedzeru pietūkums un sāpīgums, kas turpinās 5-8 dienas. Pusaudžiem, īpaši zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem. Var būt bīstamas komplikācijas — smadzeņu apvalku iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums, kas var radīt neauglību.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
2000. gadā mums bija pilna nodaļa ar lielajiem puišiem un tad visi tēti, nevis mammas nāca un jautāja, vai man būs mazbērni? Puišiem pārslimotas cūciņas ir risks neauglībai. Tas nav 100%, bet mēs nekad nezinām, būs vai nebūs šāda komplikācija.

Kopā ar šo kombinēto vakcīnu 15 mēnešu vecumā saņem arī vakcīnu pret vējbakām.
Vējbakas
Vējbakas ir akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi pūšļveida izsitumi uz ādas, kā arī paaugstināta temperatūra. Vējbaku ierosinātājs ir vīruss, kas atrodams vējbaku izsitumu pūslīšos. Ārpus organisma vīruss neizdzīvo. Ja ar šo slimību saslimst grūtniecības laikā, var rasties kaitējums augļa attīstībai. Vecāku atsaucība šau vakcīnai nav liela, jo daudzi uzskata, ka labāk ar to izslimot bērnībā.
BKUS slimnīcas bērnu infektologs Dace Zavadska:
Ja nu par kādu vakcīnu maza bērna vecumā varētu būt domas potēt vai nē – par šo vēl varētu diskutēt. Būtiski ir, lai ar vējbakām izslimo līdz 12 gadu vecumam. Vēlākā vecumā tai būtiski paaugstinās risks, ka noritēs smagi un meitenes, kas nav slimojušas noteikti jāvakcinē iespējamo grūtniecības komplikāciju dēļ.

Speciālistes atgādina, lai mazinātu blakņu risku, būtiski ir ievērot vakcīnas dokumentācijā noteiktās kontrindikācijas, vakcinācijas kalendāru, pareizu vakcīnas ievadīšanu un ārsta norādījumus.

Skatīt pilnu vakcinācijas kalendāru:
Vakcinācijas kalendārs Latvijā no 2010. līdz 2011. gadam

Izlasi arī:
Par vai pret vakcināciju  - profesionāļu viedokļi