Bērnu klasē nepieņem. Ko darīt?
Būt nepieņemtam — tas ir neapskaužami. Ieguvēji šajā situācijā būs tie, kas spēs no tās mācīties, saka ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa.
Izstumti mēs varam kļūt ikvienā mirklī un ne par ko… Vienkārši
tāpēc, ka esam tādi, kādi esam, un tajā brīdī atrodamies tajā vietā
vai sabiedrībā, kur ar savu klātbūtni neiederamies. Citā vietā,
laikā un kolektīvā situācija veidotos pavisam cita.
Bērni nāk no ģimenēm, kurās, iespējams, ir kāda grūtuma nasta, un
cilvēks to kā mācēdams nes tālāk sabiedrībā, skolā, savā klasē.
Bērns varbūt ir nomākts vai vēlas pievērst sev uzmanību, bet
nezina, kā…Varianti, kāpēc cilvēks tiek atstumts, ir neskaitāmi, un
katrā gadījumā apstākļu kombinācija ir cita. Gadās arī tā, ka bērns
patiešām ir ļoti atšķirīgs un īpatnējs.
Laimes loterija
Visnežēlīgākie attiecībā pret citādo ir bērni un pusaudži. Ienākot
jaunā kolektīvā, cilvēks var tikai zīlēt — paveiksies vai ne! Citam
izdodas, citam ne. Katrs gadījums ir individuāls. Kolektīvā
atšķirīgais ne vienmēr tiek uzņemts iecietīgi. Uz kopējā fona var
izcelties cilvēka rakstura iezīmes, izskats vai uzvedība. Piemēram,
klasē, kur smēķēšana un nemācīšanās ir „goda” lieta, bērns, kuru
interesē panākumi mācībās, var sajusties kā „baltais zvirbulēns”.
Vai otrādi — klasē, kur visiem ir labas sekmes un lieli mērķi,
izstumtais var būt nesekmīgais, kurš negrib vai nespēj
mācīties.
Meklē domubiedrus
Ja bērns klases kolektīvā neiekļaujas, jāmeklē iemesls, kāpēc.
Vislabāk savu vietu klasē var apjaust, uzzīmējot visus kolektīva
grupējumus uz papīra. Kad „baloniņi” vai „mākonīši” ir sazīmēti,
ļoti skaidri var redzēt, kur atrodies pats, un tad vajadzētu
noformulēt savu attieksmi pret katru no grupējumiem. Bērnam ir
jāsaprot, vai viņš vēlas kādā no grupām iekļauties, bet varbūt
neviena viņu tā īsti nemaz neapmierina. Tādā gadījumā viņš pats
sevi izolē. Tiem, kas domubiedru grupu nevar atrast klasē, tā
jāmeklē citur: skolā, interešu pulciņos, sportā.
Neviens nav ideāls
Kad klasē kādu nepieņem, būtu labi saprast, kā viņš pats pret šo
faktu izturas, kā jūtas. Ja bērnu tas neuztrauc, tā vairs nav viņa
problēma. Savukārt tiem, kam ir svarīga klases vai kāda grupējuma
atzinība, jāmeklē neitrāla, uzticama persona, kura var palīdzēt
saprast atstumtā bērna grūtību. Saprastas un apzinātas lietas var
mainīt, bet, lai to paveiktu, būs nepieciešams liels spēks un
apņemšanās. Grūtāk kaut ko mainīt nāksies tiem, kas dzīvē ieņēmuši
tādu kā pabērna lomu, kas nespēj ne otram dot, ne saņemt paši.
Iespējams, bērnu atstumj tāpēc, ka vienmēr viņš no visiem gaida
atzinību, mīlestību, labestību, taču pats to nav spējīgs nevienam
dot.
Mācību stunda visiem
Kā jau dzīvs organisms kolektīvs nav nekas statisks. Tur vienmēr
būs kāds līderis, tā pavadošais grupējums, kāds vientuļnieks vai
neatkarīgais. Kamēr līdzāspastāvēšana ir mierīga, problēmu nav —
tās rodas, līdzko kādam tiek nodarīts pāri. Klases audzinātājam
savstarpējo attiecību līkločus vajadzētu pārzināt un negatīvo —
laikus pamanīt un novērst. Audzināšanas darbs prasa profesionālu
pieeju, jo bērni tiešām var būt ļoti atšķirīgi un citiem grūti
izprotami. Profesionāls skolotājs šādu situāciju spēs ne vien
noregulēt, bet arī izmantot kolektīva labā, sniedzot visiem vērtīgu
dzīves „mācību” stundu. Ja izstumšanas cēlonis ir bērna psihes
īpatnības, skolotājam par to jāinformē vecāki, savukārt audzēknim
jāsaņem uzticama speciālista palīdzība.
Padomi bērnam, kurš jūtas nepieņemts:
• Kad klasē jūties nesaprasts, nevari par
to runāt ar vecākiem un arī skolotājs tev palīdzēt nevar, paņem
papīru un uzzīmē „savu situāciju” uz papīra. Kad visas domubiedru
grupas ir sazīmētas, skaidri ieraudzīsi savu vietu klasē.
• Noformulē savu attieksmi pret klases
grupējumiem. Ja kolektīva atzinība tev ir būtiska, vajadzēs būt
stipram un strādāt ar sevi, lai varētu sevi „prezentēt” jaunā
kvalitātē.
• Tiem, kas nevar atrast domubiedru grupu
klasē, tā jāmeklē ārpus klases: skolā vai interešu pulciņos.
• Ja jūties atstumts, izrunājies ar
pieaugušo, kam uzticies. Pavaicā, kā viņš juties situācijā, kad
bijis atstumts, kā to atrisinājis.