Latvijā bērni mirst vairāk nekā citviet ES!
Latvija un Lietuva Eiropas Savienībā dala pamīšus pirmo un otro vietu bērnu traumatisma ziņā. Proti, tie ir nāves un nelaimes gadījumi, kurus būtu bijis mūsu spēkos novērst! „Salīdzinot ar Skandināviju, mums ir 6 līdz 10 reizes vairāk dažādu negadījumu!” teic BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Aigars Pētersons. Tāpēc ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv uzsāk sociālo kampaņu par bērnu drošību Sargā savu bērnu! Seko līdzi informācijai portālā — turpmāk mēs regulāri informēsim tevi, kā pasargāt mazos cilvēkus.
Katru gadu aptuveni 2000 Latvijas bērnu nopietni cieš no
sadzīviskām traumām. Un gandrīz 150 no viņiem mirst... (daļa no
cietušajiem bērniem pie mediķiem pat nenokļūst! Līdz ar to reālā
situācija ir pat dramatiskāka)
Kampaņas Sargā savu bērnu! mērķis ir pastiprināti pievērst
vecāku uzmanību bērnu drošībai, mazinot šausminoši lielos datus par
bērnu traumatismu, kā arī nāves gadījumiem, kas notikuši
neuzmanīgas rīcības dēļ. Pēc Pasaules Veselības organizācijas
aprēķiniem trīs no četriem nelaimes gadījumiem, kuros cietuši bērni
(tai skaitā ar letālām sekām), ir bijis mūsu spēkos novērst!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests mums ziņoja, ka pie viņiem regulāri nokļūst arī bērni, kas iedzēruši vecmāmiņas sirdsdrapes vai mammas hormonālās kontracepcijas tabletes...
„Kad vecākiem atgādina, ka bērns ir jāsargā, lielākoties skan
atbilde — tas taču ir pašsaprotami. Jā, pašsaprotami, bet ir tik
ļoti daudz risku, par kuriem mēs ikdienā neaizdomājamies, piemēram,
ka arī jaundzimušo ne mirkli nedrīkst atstāt uz pārtinamā galdiņa.
Mēs varam savus bērnus pasargāt, bet acīmredzami pievēršam tam
pārlieku maz uzmanību — jo kāpēc gan citās Eiropas valstīs traumu
un mirstības līmenis bērnu vidū ir tik ļoti mazāks..?” retoriski
vaicā mammam.lv/tetiem.lv līdzautore Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Portāls mammam.lv/tetiem.lv aicina rūpēties, lai tavs bērns dzīvotu
drošākā vidē. Jo ir tik daudz vienkāršu lietu, kas netiek
ievērotas! Piemēram, bērniem nepieejamā vietā nav nolikta sadzīves
ķīmija un degmaisījumi, kas aktualizējušies līdz ar siltā laika
iestāšanos.
„Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests mums ziņoja, ka pie
viņiem regulāri nokļūst arī bērni, kas iedzēruši vecmāmiņas
sirdsdrapes vai mammas hormonālās kontracepcijas tabletes...
Sākoties peldēšanas sezonai, vecākiem jābūt īpaši modriem un īpaši
jāuzmana savs mazais — arī tad, ja vienmēr ir šķitis, ka „viņš man
tāds prātīgs”. Jo ik gadu Latvijā vidēji noslīkst 30-40 bērnu!”
teic I.Akmentiņa-Smildziņa.
Šokējoši fakti:*
• Latvijā vidēji katru gadu ceļu satiksmes
negadījumos cieš 900-1000 bērni, no tiem aptuveni 25 - 30 zaudē
dzīvību. Ik gadu vidēji 10- 15 bērni izkrīt pa daudzstāvu namu
logiem, 10 - iet bojā ugunsgrēkos, 30 - 40 noslīkst un 400-500 gūst
dzīvnieku izraisītas traumas, bet 35 bērni iegūst iekšējo orgānu
apdegumus, iedzerot ķīmiskas vielas.
• Latvijā katru gadu ārējo cēloņu dēļ iet bojā
aptuveni 70 bērni vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat un pat vairāk
jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Bērni un jaunieši, kuri
gūst ārējo cēloņu radītās traumas ar dažāda veida sekām, ir
desmitiem reižu vairāk;
• Visaugstākā mirstība ārējo cēloņu dēļ (ceļu
satiksmes negadījumi, kritieni, slīkšana, nosalšana, aizrīšanās,
pašnāvības, nosmakšana, uguns un dūmu iedarbe, u.c.) ir 15-19 gadu
vecumā, otrajā vietā 0-4 gadu vecumu grupa;
• Diemžēl nereti traumas rada ilglaicīgas sekas
un ietekmē dzīves kvalitāti. Aplēses liecina, ka hronisku
invaliditāti jauniešu vidū galvenokārt izraisa traumas, kā
rezultātā būtiski samazinās to gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot
ar labu veselību.
• Priekšlaicīgu nāvi galvenokārt izraisa ārējie
cēloņi, kas tiek klasificēti arī kā novēršami nāves cēloņi. Pēc
Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem 68% jeb vairāk nekā
divi no trīs traumatisma gadījumiem (t.sk. ar letālām sekām) ir
novēršami, bērnu vecumā šis novēršamo traumu īpatsvars ir pat
lielāks — trīs no četrām.
• Analizējot sadalījumā pēc dzīvesvietas,
redzams, ka augstāka mirstība ārējo cēloņu dēļ ir laukos nekā
pilsētās. Tas norāda uz bērniem nedrošāku vidi laukos, kā arī,
iespējams, uz vecāku aizņemtību, pārmērīgu alkohola lietošanu un
citām sociālām problēmām, kas vairāk izplatīta laukos.
*Informācija no Sabiedrības Veselības veicināšanas aģentūras 2007.
gadā veiktā pētījuma Traumatisms un ārējie nāves cēloņi bērniem un
jauniešiem.
Vai tu zini,
ka
- no pārtinamā galdiņa var nokrist arī
jaundzimušais? Kas var radīt nopietnas veselības problēmas, kas
atstāj sekas uz visu mūžu;
- bērnu nedrīkst kratīt! Kad tevi pārņēmis
bezspēks, mazais kliedz un tev šķiet — viņš vispār neklausās. Arī
kratīšana rada neatgriezeniskas sekas bērna veselībai;
- pusaudži spēj izdomāt tik dzīvībai bīstamas
izklaides! Piemēram, šovasar jaunieši braukā,
pieķērusies vilciena sastāviem!
- bērna dzīvībai ir bīstami medikamenti, sadzīves
ķīmija un degmaisījumi, kas aktuāli siltajā — grilēšanas laika —
sezonā.
Bērni applaucējas un gūst traumas, iedzerot dzīvībai
bīstamus šķidrumus;
- kad cilvēks slīkst, to ir grūti pamanīt!
Nereti
bērni noslīkst vecāku klātbūtnē...
Kā pasargāt savu
bērnu un kas viņu var apdraudēt, lasi sadaļā Bērns
aug -> Bērnu
drošība.