Dzejoļi un tautasdziesmas tētim

Kad man bija šaubas,

Es griezos pie meža, - 

- Es varu tevi paslēpt, - atteica mežs.

Kad man bija šaubas,

Es griezos pie zemes, - 

- Es varu tevi tikai barot, - atteica zeme.

Kad man bija šaubas,

Es griezos pie saules, - 

- Es varu tevi tikai sildīt, - atteica saule.

Kad man bija šaubas, 

Es griezos pie tevis, - 

Tu vienmēr atbildi devi.

/Aivars Siliņš/

---------------------------------------------------------------------------------------------

Ja ko saki,

Tad sacītajā

Sudraba kodols skan.

/Skaidrīte Kaldupe/

----------------------------------------------------------------------------------------------

Nav tavas rokas piekusušas dot,

Un tava sirds nav piekususi starot.

Tais rūpēs gaišajās, kas, dienas darbus darot,

Ap katru lietu vijas nemanot.

/Veronika Strēlerte/

----------------------------------------------------------------------------------------------

Tēt, Tu man iedevi spārnus,

Māt, Tu man iemācīji lidot,

Lai visaugstākos kalnos,

Es varētu aizspārnot.....

Lai tur meklētu sapņus

Kas debesis piepildīt māk,

Kas visus lietainos mākoņus

No manis prom aizgaiņā...

Sapņus meklējot, mani satika

Baltākā mīlestība,

Tā – kalna virsotne augstākā,

Un tikai man, tikai man lemta.

Un vēl vairāk sajūtu spārnus,

Tālu un ilgi es vēlos lidot,

Bet tikai ar savu mīlestību.

Bez tās es vairs nespēju dzīvot...

Paldies, tēt, ka devi man spārnus.

Paldies, māt, ka mācīji lidot...

/autors nezināms/

-----------------------------------------------------------------------------------------------

Latviešu tautasdziesmas

Kas kait man nedzīvot,

Tēvs baroja kumeliņu:

Dievis zina, kā tad būs,

Kad būs pašam jābaro.

Laba tēva dēliņš biju,

Laba vien gribējās:

Labu jūgt, labu braukt,

Labu, skaistu vizināt.

Viss ir labi, viss ir labi

Mana tēva tīrumā:

Tīri rudzi, skaistas meitas,

Stalti, bēri kumeliņ'.

Kura meita tēvu klausa, 

Pillas krūtis sudrabiņa;

Kura klausa ciema puišus, 

Pillas acis asariņu.