Mans draugs ir atkarīgs no datora. Ko darīt?

Atkarība no datora IR slimība
„Vispirms sākšu ar to, ka atkarība no datora nav gluži netikums, bet gan slimība, tieši tāda pati kā citas ar atkarību saistītās — alkoholisms, azartspēles, narkotikas utt. Datoratkarība iedalās: interneta atkarībā, atkarībā no čata un spēļu atkarībā. Tomēr to iespējams uzveikt, bet vispirms — cilvēkam pašam jāapzinās, ka tā tiešām ir problēma, un jāgrib no tās atbrīvoties. Tam, ka cilvēks arvien vairāk laika pavada pie datora, var būt vairāki iemesli — iespējams, viņam ir grūtības veidot dzīvus, reālus kontaktus un komunicēt ar cilvēkiem, tāpēc viņš izvēlas virtuālo pasauli, jo tajā mēs katrs varam kļūt, par ko vien vēlamies! Varam neatklāties, ja negribam, varam mainīt vārdu, vecumu, tautību — jebko! Tā ir savdabīga spēle. Tikpat labi tā ir bēgšana no realitātes, varbūt cilvēkam ir daudz problēmu reālajā dzīvē, bet nav motivācijas, zināšanu vai spēka tikt ar tām galā un vieglāk ir „aizbēgt”, paslēpjoties datora ekrānā. Mēdz būt arī tā, ka cilvēkam šķiet, ka tas ir veids, kā tikt galā ar vientulību, atstumtību, nedrošību vai kādām citām, ne tik patīkamām izjūtām, tomēr tāds uzskats ir maldīgs, jo šādā veidā paliek novārtā „dzīvās” attiecības, citi cilvēki un situācija samezglojas arvien vairāk. Pamatā visām atkarībām ir psiholoģiskas problēmas, konflikti, traumas, kādu emocionālu vajadzību trūkums.

Iespējams, viņam ir grūtības veidot dzīvus, reālus kontaktus un komunicēt ar cilvēkiem, tāpēc viņš izvēlas virtuālo pasauli, jo tajā mēs katrs varam kļūt, par ko vien vēlamies!

Atkarības radītie sarežģījumi
Par atkarību var runāt, ja var konstatēt reālas pārmaiņas — cilvēkam rodas sarežģījumi attiecībās, zūd interese par apkārt notiekošo, darbu, citām aktivitātēm. Atkarīgi cilvēki nespēj kontrolēt datora izmantošanu, turklāt izjūt zināmu trauksmi, ja kādu laiku nav bijusi iespēja pabūt virtuālajā pasaulē. Mēdz būt arī tā, ka šiem cilvēkiem jūk virtuālā un reālā pasaule. Kā jau minēju, datoratkarību iespējams uzveikt, bet ar speciālista palīdzību. Var vērsties pie psihologa vai psihoterapeita un meklēt iemeslus, kāpēc dators kļuvis par tik svarīgu „draugu”, un atrast risinājumus, kā iemācīties limitēt laiku, ko pavada pie datora. Jums ir pilnīga taisnība, ka ir daudz dažādu veidu, kā relaksēties, varbūt Jums izdodas atrast kādu kopīgu nodarbi, piemēram, braukt ar velosipēdiem vai doties uz baseinu. Gribu uzsvērt, ka kaut ko mainīt būs tikpat kā neiespējami, ja to vēlēsities tikai Jūs. Bet Jūs varat būt pietiekams atbalsts un stimuls savam puisim, lai palīdzētu uzveikt datoratkarību! Tas nebūs viegli, bet ar ticību, pacietību, vēlmi un mīlestību to var izdarīt!”