Kā kļūt par auklīti? Informācija pēc jaunajiem noteikumiem

Kāpēc ir vajadzīgas auklītes vai citi bērnu pieskatītāji?

Ja vecāki vai cilvēki, kuru aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticama cilvēka klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā, vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai bērnu interešu izglītības programmu.

Tas nozīmē: ja vecāks pats nevar pieskatīt savu bērnu, un to nevar izdarīt neviens cits cilvēks, kuram vecāks uzticas, bērna pieskatīšana ir jāuztic speciāliem pakalpojumu sniedzējiem - pirmsskolas izglītības iestādei, bērnu attīstības centram, auklītei u.c. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.3 pants.

Vai auklēm ir kādas īpašas prasības?

No 2013.gada 1.septembra stāsies spēkā 16.jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”, kas noteiks profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu, pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtību Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, reģistra pārzini un reģistrā iekļaujamo informāciju.

Šajos noteikumos ir rakstīts, ka pakalpojuma sniedzējs var būt valsts vai pašvaldības iestāde, juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta kā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši šiem noteikumiem.

Kas personai jādara, lai reģistrētos kā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs (aukle)?

Pirmkārt, fiziskajai personai (kas ir aukle) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. 

Otrkārt, personai jāreģistrējas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. 

Kā visizdevīgāk maksāt nodokli?

Valstī pastāv vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, no kuriem auklītei ir jāizvēlas viens, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam:

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības,

- patentmaksa,

- mikrouzņēmumu nodoklis vai

- fiksētais ienākuma nodoklis.

1.variants - iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības

Fiziskās personas apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 24% likmes.

Saimnieciskās darbības veicējs kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā – ieņēmumu izdevumu žurnālā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus šādos termiņos: 15.martā, 15.jūnijā, 15.augustā un 15.novembrī. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību, avansa maksājumus var veikt labprātīgi. Galīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu saimnieciskās darbības veicējs aprēķina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ja saimnieciskās darbības veicējam ienākumi mēnesī sasniedz Ministru kabineta noteikto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru jeb minimālo darba algu (šogad - 200 Ls mēnesī), viņam ir jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja ienākumi ir mazāki, sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic un sociālās garantijas netiek nodrošinātas, jo tiek maksāts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 

Pašnodarbinātie ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai (iemaksu likme 2013.gadā ir 32,17%), bet pašnodarbinātie, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai (iemaksu likme 2013.gadā ir 29,71%).

2.variants – patentmaksa

Atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Patentmaksu maksā par 1, 3 vai 6 kalendāra mēnešiem vai 1 kalendāra gadu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1646 „Profesiju un saimnieciskās darbības veidi, uz kuriem ir attiecināma patentmaksa, un patentmaksas apmēri” šobrīd patentmaksas apmērs mēnesī auklei Rīgā ir 50 Ls, bet citās pašvaldībās – 30 lati. Patentmaksas maksātājam vienlaicīgi ir aizliegts veikt citu saimniecisko darbību, kā arī viņš nevar vienlaikus būt fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” patentmaksas maksātāji ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai (pensijas vecumu sasniegušie – tikai pensiju apdrošināšanai). 

3.variants - mikrouzņēmumu nodoklis

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam mikrouzņēmums ir arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs vai Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 500 Ls mēnesī. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9% no mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem (apgrozījuma), ja mikrouzņēmuma apgrozījums nepārsniedz 70 000 Ls gadā.

Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu maksā 4 reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.  

Piemēram, pakalpojuma sniedzējam, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un vienlaikus izvēloties būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem 200 Ls mēnesī būs jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis 18 Ls apmērā.      

Tāpat kā darba ņēmējs vispārējā gadījumā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai). Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš sasniedzis pensijas vecumu, vai kuram vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vēl var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

Aukle savu saimniecisko darbību var reģistrēt arī Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Šajā gadījumā tā var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības (24% no ienākuma) vai mikrouzņēmumu nodokli.

4.variants – fiksētais ienākuma nodoklis

Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties maksāt  fiksēto ienākuma nodokli, ja viņa ieņēmumi nepārsniedz  10 000 Ls gadā un viņam nav darba ņēmēju.

Nodokļa likme ir 5% no ieņēmumiem līdz 10 000 Ls, pārsniegumam piemēro vēl nodokļa papildu likmi 7%. Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs maksā vienu avansa maksājumu gadā Ls 25 apmērā.

Fiksētais ienākuma nodoklis aizstāj tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi maksātājam saglabājas pienākums veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem, kuru ieņēmumi sasniedz Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3 (t.i., 660 latus mēnesī, ja Ministru kabineta noteiktais minimālais iemaksu objekts ir 200 Ls), ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītas summas (bet ne mazākas kā 200 lati) pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Maksātāji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Plašāka informācija ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā sadaļā “Saimnieciskās darbības veicēji": www.vid.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais tālrunis – 1898 

Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu e-pasta adrese  –  VID.konsultanti@vid.gov.lv

Mutiskas konsultācijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos var saņemt jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā.

Un kas notiek, ja aukle jau ir pensijā?

Ja auklīte jau ir sasniegusi pensijas vecumu un saņem valsts vecuma pensiju (bet ne priekšlaicīgi) un atbilstoši konkrētajam nodokļu maksāšanas režīmam maksās arī sociālās apdrošināšanas iemaksas par savu aukles darbu, tad reizi gadā varēs pārrēķināt pensiju.

Būtiski ir ņemt vērā, ka gadījumā, ja aukle ir priekšlaicīgās vecuma pensijas saņēmēja, tad, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu un atbilstoši konkrētajam nodokļu maksāšanas režīmam maksājot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz īstā pensijas vecuma sasniegšanai priekšlaicīgā pensija netiks maksāta.

Kur jāreģistrējas kā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam?

Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus no 1.septembra reģistrēs Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). IKVD adrese ir Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050. Sazināties ar IKVD iespējams pa tālruni 67222504. Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu un elektroniski uz adresi ikvd@ikvd.gov.lv. Sīkāk par to: www.ikvd.gov.lv. 

Kā rakstīt iesniegumu?

Lai reģistrētos Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā, auklei jāiesniedz IKVD rakstisks iesniegums Ar reģistrēšanās kārtību iepazīties un iesnieguma veidlapu (te ieliec to failu) atrast var arī IKVD mājas lapā: www.ikvd.gov.lv. 

Kādi cilvēki var strādāt par auklītēm?

1) auklīte nav izdarījusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantā minētos pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus (piemēram, aukles nav pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu, nav sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar vardarbību vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību u.tml.);

2) ar tiesas lēmumu auklei nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības vai ar bāriņtiesas lēmumu persona nav atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ vai tai nav atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, ja tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

3) auklei ir apliecība par prasmēm sniegt pirmo palīdzību, ja viņa zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā nav apguvusi pieaugušo formālās izglītības programmas vai profesionālās pilnveides izglītības programmas ietvaros;

4) aukle ir apguvusi profesionālās pilnveides izglītības programmu bērnu aprūpes jomā (ne mazāk kā 40 stundas klātienē, ietverot, piemēram, mācības par bērna attīstības vecumposmiem, rīcību situācijās, kas apdraud bērna drošību, mediāciju), ja tiek sniegts pilna laika pakalpojums (vairāk par 4 stundām dienā) un pakalpojuma sniegšanā iesaistītajai personai nav vidējās profesionālās pedagoģiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības vai nav iegūta aukles profesionālā kvalifikācija.

Tas nozīmē, ka šiem kursiem ir jābūt licencētiem un akreditētiem IKVD un pēc šo kursu apguves cilvēkam izsniedzams valsts parauga dokuments (pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas drīzumā tiks akreditēta mācību centra „Austrumvidzeme” apmācību programma), kā arī par atbilstošām nosacījumiem ir uzskatāmas citu kursu programmas ar lielāku stundu skaitu, kuras jau agrāk ir licencējis un akreditējis IKVD.

Kas vēl jānodrošina auklītei?

Auklītei bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā jāievēro šādas prasības: 

1) jānodrošina pirmreizējās veselības pārbaudes un periodisko veselības pārbaužu veikšanu personām, kas nodarbojas ar bērnu uzraudzību;

2) jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju ēdināšanas pakalpojumam, ja pilna laika pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas (šī prasība neattiecas uz auklēm, kas bērnus pieskatīs savā dzīvesvietā);

3) pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošana;

4) pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina pirmā medicīniskā palīdzība (auklei pakalpojuma sniegšanas vietā vajadzīga pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa, kuras saturs atbilst normatīvajos aktos par pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu noteiktajām prasībām).

Kas notiks, ja visus papīrus nevarēs sakārtot līdz 1.septembrim?

Prasībai par aukļu apmācībām ir noteikts pārejas periods. Tas nozīmē, ka no 2013.gada 1.septembra līdz gada beigām bērnu uzraudzības pakalpojumu varēs sniegt arī tāda aukle, kura vēl nav paspējusi apgūt aukļu apmācību programmu. Taču, ja aukle gribēs sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu arī no 2014.gada 1.janvāra, viņai ir jāapmeklē aukļu kursi līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra laikā par to jāinformē IKVD. Ja IKVD janvārī nesaņems ziņu no auklītes par to, ka viņa ir pabeigusi apmācības, aukle tiks izslēgta no bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra.

Kā IKVD reģistrēs auklītes?

IKVD mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņems lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu.

Pieņemot lēmums par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu, IKVD piešķirs pakalpojuma sniedzējam reģistrācijas numuru un reģistrā veiks ierakstu par pakalpojuma sniedzēju. Lēmumu par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu IKVD triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicēs internetā (www.ikvd.gov.lv). Pēc pakalpojuma sniedzēja vēlmes IKVD izsniegs arī reģistrācijas apliecību.