Aizved topošo skolasbērnu pie kardiologa!
Kad mazulis piedzimst, pirmajās dzīves dienās parasti viņam tiek veikta sirds pārbaude. Ja viss kārtībā, bērniņu drīz vien laiž mājās. Kad pienāk skolas vecums, ģimenes ārsts bieži vien vienkārši medicīniskajā kartē ieraksta, ka skolai un sportam gatavs. Taču Rīgas Veselības centra bērnu kardioloģe Inga Lāce norāda, ka tā nav pareiza prakse – sirds veselību pirms skolas noteikti jāpārbauda.
Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"
Arī tad, ja grūtniecības laikā gaidāmā mazuļa sirds veselība ir pārbaudīta un problēmas nav atrastas, bērniņa sirdi nepieciešams pārbaudīt drīz pēc piedzimšanas. Tas tādēļ, ka sirds turpina veidoties un attīstīties. Piemēram, atvērts arteriālais vads, kurš savieno aortu ar plaušu artēriju, funkcionē grūtniecības laikā, bet pēc dzimšanas tam ir jāslēdzas. Nereti šī slēgšanās nenotiek, un, ja bērns savlaicīgi netiek izmeklēts, šī sirdskaite netiek konstatēta. Bērns bieži slimo - kā saslimst, tā klepus, klepo, klepo, bet izrādās, ka bērnam ir iedzimta sirdskaite - atvērts arteriāls vads, pēc kura slēgšanas, viss normalizējas. Līdzīga aina ir ar priekškambaru starpsienas defektiem, kur specifiski trokšņi sirdī nav saklausāmi, īpašu sūdzību nav, bērns it kā attīstās normāli, sirds mazspējas pazīmes pirmsskolas vecumā nav, bet tikai ar ehokardiogrāfijas palīdzību ir iespējams diagnosticēt sirdī esošo “caurumu”.
Pirms skolas – vēlreiz pie ārsta?
Vecākiem nav jādzīvo trauksmē par bērna veselību, taču dažkārt savlaikus veikti izmeklējumi var palīdzēt atklāt sirds slimības agrīnā stadijā, ko arī salīdzinoši viegli ārstēt, ļaujot bērnam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tas nozīmē, ka bērniem sirds pārbaudi vajadzētu veikt pirms skolas gaitu uzsākšanas un/vai pirms sāk nopietnāk nodarboties ar kādu sporta veidu. Abās šajās situācijās mainās bērna fiziskās un emocionālās slodzes apjoms. Nedrīkstētu būt situācija, ka ģimenes ārsts medicīnas kartē, ko prasa skolas, bez īpašām pārbaudēm ieraksta, ka bērns ir praktiski vesels un derīgs sportam. “Bez speciālām pārbaudēm par bērna sirds veselību tomēr nevar spriest. Dažkārt sirdskaites nekā īpaši neizpaužas, bet beidzas ar ļoti nopietniem pēkšņiem veselības traucējumiem un pat bērna nāvi,” teic daktere. Ir sirds pataloģijas, kurām nav specifisku sūdzību, kuras nevar diagnosticēt – izklausot sirdi ar "klausulīti", nav izmaiņas EKG (elektrokardiogrammā), bet pacientam ir ļoti nopietna sirds patoloģija - sabiezēts sirds muskulis, kuru var atklāt tikai, veicot ehokardiogrāfiju. Šādai "nemanāmai" kaitei sports ar pastiprinātu fizisko slodzi var būt bīstams.
Lai aizvestu bērnu pie kardiologa, nepieciešams vien nosūtījums no ģimenes ārsta vai bērnu ārsta.
Ir vecāki, kuri nepadomā, lai bērniem pēc skolas būtu kustību aktivitātes, bet sarūpē papildus nodarbības, piemēram, mūzikas skolu, mākslas pulciņu vai kādu citu salīdzinoši mazkustīgu aktivitāti.
Ja sirsniņa nevesela, sportam - nē?
Sporta stundas skolā no vienas puses grūti uzskatīt par lielo sportu, bet arī šajos gadījumos jābūt piesardzīgiem, jo reizēm sporta stundās slodze īsā laika posmā var būt ļoti liela (krosi, sacensības). Skaidrs, ka veselam bērnam šāda slodze neko ļaunu nenodarīs, bet bērnam, kuram ir, bet nav atklāta sirds slimība, arī šāda slodze var beigties letāli.
Ja bērnam atrod sirds veselības problēmas, sadarbībā ar speciālistu var piemeklēt gan sporta veidu, gan slodzi, kas bērnam būtu piemērota, jo ikvienam cilvēkam sports atbilstošā apjomā nāks tikai par labu. Tādēļ pirms izlemjat bērnu vest uz sporta sekciju ar paaugstinātu fizisko slodzi, būtu jāpārliecinās, ka bērna sirds ir vesela.
Kustības – veselības pamats
Praktiski veselam bērnam vajadzētu sportot vismaz stundu dienā. “Padomājiet par bērnu attīstību – no piedzimšanas brīža mazulis iemācījies velties, rāpot, celties kājās, skriet un kustēties. Un pēkšņi septiņos gados viņš tiek iesēdināts skolas solā. Ir vecāki, kuri nepadomā, lai bērniem pēc skolas būtu kustību aktivitātes, bet sarūpē papildus nodarbības, piemēram, mūzikas skolu, mākslas pulciņu vai kādu citu salīdzinoši mazkustīgu aktivitāti. Šodien esmu redzējusi daudz mazus bērnus, kam regulāri ir trauksmes un panikas lēkmes, kas agrāk bija novērojamas pieaugušiem cilvēkiem. Taču labākais paņēmiens, kā ikvienam mazināts spriedzi ir nevis lietot antidepresantus, bet izkustēties,” skaidro daktere Lāce.
Vecāki saka – pārāk garas rindas...
Mammas un tēti bieži vien norāda, ka tikšana pie ārsta ir sarežģīts uzdevums. Taču speciāliste atgādina, ka vecāki taču laikus zina, ka bērns uzsāks skolas gaitas, līdz ar to arī mainīsies ikdienas fiziskā un emocionālā slodze. Tas nozīmē vien to, ka laikus ir iespējams pieteikties pie atbilstošā speciālista.
Ārste uzsver, ka liela problēma garo rindu jautājumā ir tādēļ, ka daļa pacientu vecāku bērnus pieraksta vairākās vietās un pēc tam pierakstus neatceļ un uz pieņemšanu neierodas.
Kas vēl jāzina par bērna sirds veselību?
Bieži vecāki par to nav informēti, bet vīrusu saslimšanas var veicināt sirds slimību attīstību. Agrāk vecmāmiņas slimiem bērniem teica – izguli slimību, neskrien uzreiz. Šodien vecāki reizēm par ātru palaiž bērnu uz skolu, uz dārziņu. Protams, ja ar katru iesnu sēdēs mājās līdz tā pazudīs pilnībā, liela iespēja, ka bērns uz skolu netiks, tomēr vienmēr rūpīgi jāvērtē, lai nepārforsētu un nenodarītu pāri bērna sirdij. Ne visiem bērniem no ikviena vīrusa radīsies komplikācijas, tas lielā mērā atkarīgs no bērna vispārējā veselības stāvokļa, tomēr piesardzība parasti par ļaunu nenāk. Ne velti pēc slimošanām bērnam ārsts nozīmē atbrīvojumu no sporta līdz pat divām nedēļām, lai organisms paspēj atkopties un atpūsties.
Bet bieži ir ļoti svarīgas sacensības, spēles, citas aktivitātes, līdz ar to, kā temperatūra nokrīt, tā bērns prom uz skolu, sportu. Speciāliste stāsta, ka šajā gadā bērniem konstatēti ļoti daudz miokardītu gadījumu (sirds muskuļa iekaisumi). Pēc tiem nereti ir nopietni sirds ritma traucējumi, kuri var arī atstāt sekas uz turpmāko sirds veselību. Ja bērnam ir sāpes krūtīs, īpaši pie fiziskas slodzes, tad tas ir zīmīgs rādītājs, kurš liek vest bērnu uz padziļinātām sirds pārbaudēm. Maziem un arī lielākiem bērniem bieži ir sūdzības par epizodiskām sāpēm krūšu kurvju apvidū, bet visbiežāk tās ir saistītas ar elpošanu, emocionālām un mugurkaula problēmām. Nereti šīs sūdzības ir tikai skolas laikā, bet vasaras brīvlaikos - nekad. Īpaši skolēniem pirms vai pēc eksāmeniem, emocionāliem pārdzīvojumiem ir sūdzības par diskomfortu sirds apvidū vai paātrinātu sirdsdarbību ir raksturīgi, bet atpūtā viss pāriet.
Tādēļ pārbaudīsim un izmeklēsim bērna sirsniņu pirms uzsākt sportot, kā arī saudzēsim un rūpēsimies, lai tā vesela ir visu mūžu.
LASI ARĪ: Svarīgi par pusaudžu sirds veselību
Mazuļa sirsniņas attīstība grūtniecības laikā
Raksta tapšanā izmantota informācija no www.bernukardiologija.lv
SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.