Sāpes locītavās? Arī bērniem jāapmeklē reimatologs

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

Dažādas reimatoloģiskas saslimšanas var skart jebkura vecuma bērnus. Bērnu reimatologi pārsvarā nodarbojas ar muskuloskeletālo, locītavu, kā arī saistaudu sistēmas saslimšanu un asinsvadu iekaisuma slimību ārstēšanu. Vairāk stāsta bērnu reimatoloģe Kristīne Urbanoviča. 

Visbiežākās sūdzības, ar pie bērnu reimatologa vēršas mazie pacienti, ir locītavu sāpes un/vai to pietūkums un apsārtums, klibošana, kustību ierobežojums, muskuļu sāpes un/vai vājums, neskaidri ādas bojājumi, vispārējs nogurums un/vai drudzis bez konkrēta iemesla. 
 

Muskuloskeletālās sāpes bērnībā ir bieži sastopamas – līdz pat 16% skolas vecuma bērnu ir sūdzējušies par sāpēm ekstremitātēs. Muskuloskeletālo sāpju iemesli var būt gan iekaisīgas, gan neiekaisīgas saslimšanas. Visbiežākās sāpes sastopamas ceļu locītavās (33%), kam seko pēdu, plaukstu un elkoņu locītavas (28%). 

Saslimšanas, ko diagnosticē un ārstē bērnu reimatologs:

• juvenils idiopātisks artrīts,
• dažādi reaktīvi artrīti,
• reimatiskais drudzis,
• sistēmas sarkanā vilkēde,
• juvenils dermatomiozīts,
• sklerodermija,
• jauktas saistaudu sistēmas saslimšanas,
• primāri vaskulīti (Henoha-Šenleina purpura, Kavasaki slimība),
• dažādi reti vaskulīti (nodozais poliarterīts).

Dodoties pie bērnu reimatologa, noteikti līdzi jāņem visi izmeklējumi, analīžu rezultāti un citi konsultantu slēdzieni, ja tādi ir pieejami. Tas var palīdzēt gan ātrākai diagnozes uzstādīšanai,  gan uzzināt vairāk par bērna iepriekšējām saslimšanām un veselības stāvokli, var palīdzēt izvairīties no dažādu testu un analīžu atkārtotas veikšanas.

Bērnu ar drudzi un toksisku izskatu, sāpēm locītavās un/vai pietūkumu locītavās nekavējoties būtu jāved uz slimnīcu. Pirms došanās pie ārsta būtu vēlams pārdomāt par nesenām infekcijām – akūti respiratorām saslimšanām, gastroenterītiem, angīnām, piedzīvotām traumām. 
 

Dzimumam un vecumam ir nozīme

Svarīgs bērna vecums un dzimums, jo daudzas slimības raksturīgas konkrētam vecumam un arī vairāk sastopams konkrētam dzimumam. Jaundzimušajiem galvenais anamnēzes avots ir vecāki vai aprūpētāji, lielāki bērni jau paši var pastāstīt par traumu vai saslimšanām, kas bija pirms sāpēm locītavās, ar pusaudžiem nepieciešama privāta saruna, lai izslēgtu vardarbību un iespējamās saslimšanas ar seksuāli transmisīvām slimībām.

Svarīga ārstam ir pastāstīt arī par nesenajiem ceļojumiem, piedzīvotajām traumām, bērna vakcināciju, alerģijām, ērces kodumiem. Tas viss palīdzēs mērķtiecīgāk veikt izmeklējumus.

Piemēram, izmaiņas bērna augumā vai nesenās svara izmaiņas var liecināt par malignitāti (vairogdziedzera veselība), iekaisīgām zarnu slimībām u.c. nopietniem stāvokļiem. 

Īpaša uzmanība tiek veltīta arī sirds un asinsvadu un plaušu sistēmām, kā arī acīm, ādai, jo šīs sistēmas bieži ir iesaistītas bērniem ar sāpēm locītavās. Izmaiņas šajās sistēmās var norādīt uz noteiktu locītavu sāpju izcelsmi.  Svarīgs bērna izskatās – vai viņš ir slims vai vesels, kāds ir bērna noskaņojums ikdienā.

Svarīgi kāds ir sāpju stiprums, kā arī kā bērns veic ikdienas gaitas un pašaprūpi var izvērtēt pēc sāpju skalām. Svarīgi zināt, ar ko vecāki saista sāpju parādīšanos. Kāds ir sāpju sākums – akūts vai pakāpenisks. Vai bērnam bez locītavu sāpēm ir nogurums, temperatūras pacēlumi, nespēks, svara zudums, svīšana, muskuļu sāpes, miega traucējumi u.c.simptomi. 

Laboratoriskie izmeklējumi, ko var nozīmēt ģimenes ārsts vai reimatologs: 

• Pilna asins aina – lai novērotu izmaiņas asins ainā pie bakteriālām vai virālām infekcijām, malignitātes un reimatoloģiskām saslimšanām;
• CRP, EGĀ;
• ALAT, ASAT, kreatinīns, urea,  LDH (palielināts pie maligniem procesiem), KFK (palielināts lielums pie miozītiem un muskuļu pārslodzes);
• Ja akūts – locītavas punkcija – uzsējums, bioķīmija, tuberkuloze.

Atkarībā no anamnēzes:

• Urīna analīze – var būt izmaiņas pie Henoha – Šenleina purpuras;
• ASOT;
• Uzsējumi (asins, urīns, no rīkles),  ja nepieciešams;
• Koagulogramma;
• Pārskata rentgenogramma un/vai ultrasonogrāfija skartajam apvidum, ja ilgstoši viena locītava – magnētiskā rezonanse;
• Laima slimības seroloģija – B. Burgdorferi IgM, IgG;
• Izmeklējums uz tuberkulozi – Mantū reakcija vai kvantiferona tests;
• ANA, RF, HLA B27;
• Acs izmeklējums spraugas lampā – uveīta izslēgšanai.

UZMANĪBU! Ja nepieciešama reimatologa konsultācija, SIA "Rīgas veselības centrs" ar ģimenes ārsta nosūtījumu tā pieejama bez rindas.

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.