Septiņas vecāku kļūdas, kas traucē bērna valodas attīstībai

Par raksturīgākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki, stāsta logopēde Romēna Namniece.
 

Vecāku monologs

Iespējams, bērnam viss ir kārtībā ar runas attīstību, bet, lai sāktu runāt, viņam ir jādod iespēja izteikties. Ir mērķtiecīgi jāveido dialogs. Piemēram, ir vecāki, kas vienā elpas vilcienā var izstāstīt divgadniekam, ka tagad viņi apģērbsies, dosies uz veikalu, tad gatavos pusdienas, bet pēc tam dosies gulēt diendusu. Šajā garajā monologā mazulis labākajā gadījumā var paspēt tikai pateikt „jā” vai pamāt ar galvu. Tāpēc ar bērnu ir jārunā tā, lai viņam ir iespēja atbildēt. Veido acu kontaktu, pajautā bērnam un sagaidi atbildi uz jautājumu, ļaujot teikumu papildināt. 

Palīdzēt var arī rotaļas. Savienojot dažādas rotaļlietas, rodas jauns kopīgs stāsts. Ļauj bērnam pašam pastāstīt par katru no rotaļlietām, bet pēc tam uzdod jautājumus, piemēram, kas ir šis dzīvnieciņš, ko tas ēd un kā tas runā, kādā krāsā ir katra no rotaļlietām? Lellēm varat kopīgi izdomāt vārdus un pasaku par katru no tām.

Runāšana mīļvārdiņu valodā 

Sākumā mazulis iemācās uztvert vārda ritmu un zilbju skaitu, tāpēc ir labi, ja visi ģimenes locekļi runā tā, ka bērns var mēģināt atkārtot vārda skanējumu, ritmu, zilbju skaitu un struktūru. Sākumā tās ir 1–2 zilbes, bet ap 3–4 gadu vecumu jau krietni garāki un sarežģītāki vārdi. Tas nenozīmē, ka ar bērnu nevar runāt ar mīlināmiem vārdiem, bet nevajadzētu visu sarunu piesātināt ar vārdiem „Jānītis, kaķītis, zeķītes, konfektītes, mājiņa”. Jo vairāk vārdā zilbju, jo sarežģītāk tās atkārtot agrīnā vecumā.

Nesarunāšanās ar bērnu

Ja vecāki ar bērnu runā maz, toties mazais ilgu laiku pavada pie televizora vai planšetes, tad viņam nav no kā runāšanu iemācīties. Tādēļ mazajam cilvēkam ir nepieciešamas rotaļas, kurās izpausties, piemēram, atdarinot dzīvnieku vai automašīnas braukšanas skaņas, jo tā viņš nodarbina mutes muskulatūru un gatavo runas aparātu darbam. Ja bērns nepraktizē skaņu izrunu mazākā vecumā, tad nevar sagaidīt, ka viņš sāks runāt pilniem vārdiem un teikumiem. 
Jāapdomā arī rotaļlietu izvēle. Dod priekšroku tādām rotaļlietām, kas raisa iztēli un liek par sevi stāstīt – krāsainas, dažāda lieluma, atpazīstamas figūras un varoņi bērnam šķitīs interesanti, un viņš labprāt vēlēsies par tām pastāstīt vairāk. Tasradīs vēlmi izdomāt arvien jaunus rotaļu scenārijus.

Ja vecāki ar bērnu runā maz, toties mazais ilgu laiku pavada pie televizora vai planšetes, tad viņam nav no kā runāšanu iemācīties. 

Pārāk sarežģītu uzdevumu došana 

Agrīnā bērna vecumā nevajadzētu mācīt sarežģītas figūras un parādības – taisnstūris, trīsstūris u. Tml. Vēlams, runas un valodas apguves treniņus sākt ar darbību apskaņošanu, proti, vienkāršām darbībām, priekšmetiem un mantām piešķirot skaņu vai zilbes. Piemēram, metot prom bumbu, atdarināt tās radīto skaņu, sakot: „Bum-bum!” Bērns redz un dzird gan priekšmetu, gan skaņu, un tādā veidā apgūst vārda pirmo daļu. Ar skaņām var atainot katru darbību, mācot mazulim zilbi pēc zilbes. Sasniedzot divu gadu vecumu, bērns no apgūtajām zilbēm sāk veidot vārdus.

Pāraprūpe 

Pārāk lielā aprūpe bērnam neļauj pilnvērtīgi attīstīties. Tas attiecas arī uz valodas attīstību. Tiklīdz mazulis pastiepj roku, lai tiktu pie ūdens vai ābola, tā vecāki jau izpalīdzīgi to pasniedz savam lolojumam. Ja visas vēlmes tiek nolasītas no acīm, tad nav arī nepieciešamības runāt. Līdzīgi var būt, ja ģimenē ir vairāki bērni un pastarīti visi lutina. Ļaujiet bērniem būt patstāvīgākiem. Lai cik nozīmīgi ir pavadīt laiku kopā un kopā spēlēties, dodiet arī laiku rotaļām vienatnē. Ja tikko uzceltais klucīšu tornis sabrūk, paskaidrojiet, ka tā gadās un tas jāceļ no jauna. 
Ja pie logopēda atnāk bērns ar šādām runas problēmām, tad pirmais pusgads aiziet tikai, lai sakārtotu motivāciju, proti, vispirms jāmaina mammas ieradums atsaukties uz žestiem, tikai tad var ķerties pie bērna runas pilnveidošanas.
 

Psihiskās attīstības aizture 

Jebkuram bērnam, kuram aizkavējas runas attīstība, nedaudz aizkavējas arī psihiskā attīstība. Arī pilnīgi veselam bērnam, kas ir pavadījis daudz laika pie datora vai ir pāraprūpēts, var būt problēmas uzsākt runāt. Viņš visu saprot un var izdarīt, bet nav bijusi vajadzība izmantot valodu.
 

Dzirdes traucējumi 

Vidēji no katriem 1000 jaundzimušajiem divi trīs piedzimst ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. 17 jaundzimušie no 1000 piedzimst ar sliktu dzirdi. Ja bērnam jau dzemdību namā neveic dzirdes pārbaudi, tad līdz 2–3 gadiem vecāki pat var nenojaust, ka viņu atvase ir ar dzirdes defektiem. Parasti aizdomas par vājdzirdību rodas tad, kad sāk aizkavēties runas attīstība.

Savukārt, veicot dzirdes pārbaudi jaundzimušajam, dzirdes traucējumi var tikt atklāti ļoti laicīgi. Latvijā dzirdes pārbaudi zīdaiņiem izdara ceturtajā dzīves dienā. Ja bērns nereaģē uz skaņu, piemēram, skaļu putekļsūcēja darbošanos, tad tā var būt viena no pazīmēm, ka ir dzirdes traucējumi. Trīs mēnešu vecumā zīdainim ir jāsāk gugināt un lalināt. Ja mazulis tikai raud vai klusē, tad arī tā ir viena no pazīmēm, kurām jāpievērš uzmanība. Atsevišķas logopēdiskās mācību programmas ir bērniem, kuriem ir redzes problēmas.