Vai ļaut sunim laizīt bērna seju?
Tīrība ir veselības pamats, bet suņa mēle uz tava mazuļa sejas gluži higiēniski tomēr neizskatās. Vai suņa “skūpsti” ir higiēniski? Vai ļaut sunim laizīt seju, vai rokas, vai kādu svaigu brūci? Ko bērns iegūst, bet ar ko riskē, ikdienā esot ciešā saskarē ar mājdzīvnieku?
Ja mājās ir suns - mīlulis, kas ir draudzīgs un bērnam mīļš, nav
daudz iespēju mazo pasargāt no mīļošanās ar suņuku. Par laimi, daba
ir parūpējusies, lai cilvēks un suns, kas gadu tūkstošiem ir
dzīvojuši viens otram līdzās, viens otram pārāk nekaitētu,
bet dažās situācijas pat izrādītos abpusēji noderīgi viens
otram.
Jaunākie zinātniskie pētījumi atklāj, ka suņa siekalas gan satur
mikrobus un baktērijas, bet ne tik lielos apjomos, lai izraisīt
nopietnas saslimšanas. Agrāk uzskatīja, ka suņa mutes dobums ir
ļoti netīrs, saskare ar suņa siekalām bērnam ar vājāku imunitāti
varētu būt bīstama. Tagad ir skaidrs, ka ciešs kontakts ar suni,
kas turklāt ikdienā iet ārā, stiprina bērna imunitāti un samazina
iespēju saslimt ar astmu vai atvieglo tās gaitu.
Tas nav viss! Pavisam nesen veiktie pētījumi par suņa siekalu
sastāvu atklāj, ka svaigas nelielas brūcītes sadzīst ātrāk, ja tās
... laiza suns. Vēlams lai tas būtu jūsu mājdzīvnieks, nevis
jebkurš garām skrienošs duksis.
Tomēr, lai cik labvēlīgi dažbrīd suns ietekmētu bērna veselību,
teju ikviena vecāka veselais saprāts saka, ka nevajadzētu ļaut
sunim un bērnam būt nepārtrauktā kontaktā. Īsti higiēniski
tas nav, bet nosargāt bērnu no ikdienas saskarsmes ar suņuku
ir gandrīz neiespējami.
Ja mājās ir suns, tad...
1. Parūpējaties par vispārējo higiēnu mājās. Mitrā, sausā
uzkopšana, ikdienas rūpes par grīdas tīrību jāievēro
pastiprināti.
2. Veiciet regulāras profilaktiskās veselības pārbaudes mājas
mīlulim. Tas nozīmē ne tikai regulāru attārpošanu, bet arī rūpes
par suņuka zobiem. Zobakmens un cauri, slimi, izdrupuši zobi suņa
mutē ir baktēriju koloniju mājvieta.
3. Sekojiet, lai suņa āda ir vesela, jo ir saslimšanas jeb
zoonozes, ko dzīvnieks var nodot cilvēkam, piemēram, ādas sēnītes
un ēdes.
Iemāci bērnam, ka nekad nevajag aiztikt par ļoti draudzīgi un
mīlīgu mājas mīluli sunīti, ka viņš ēd vai atpūšās, jo tajā mirklī
suns ir visneaisargātākais un aizstāvoties, var iekost pat savējiem
ģimenes locekļiem. Kinologu skatījumā bērnus līdz 12
gadu vecumam vienus atstāt ar suni nevajadzētu.
Lasi arī: Kāpēc viņi KOŽ? Svarīgākais, kas jāzina, satiekot
svešu vai agresīvu SUNI
Baktērijas, parazīti un suns
Suņu un kaķu mutes dobumā mīt baktērijas pastarellas, kuras var
nodot cilvēkam. Tās izraisa ādas izsitumus, var palielināties
limfmezgli un sākties vispārēja infekcija. Biežāk gan inficēšanās
notiek tad, ja suns cilvēkam iekož, bet teorētiski šīs baktērijas
var iekļūt organismā arī caur ādu, gļotādām, mazām brūcītēm.
Suņa zarnu traktā dzīvo vismaz četras ne pārāk cilvēka
draudzīgas baktērijas - salmonellas, klostridijas, E. coli un
kampilobaktērijas. Fakts, ka viņas tur atrodas, vēl nenozīmē, ka
suns slimo ar kādu to izraisītu saslimšanu, tomēr suņa ieradums
laizīt savus dzimumorgānus veicina šo baktēriju nokļūšanu mutē, un
tālāk uz virsmām, ko viņš nolaiza.
Reālākais risks, no kā būtu patiešām jāsargā, ir iespēja inficēties
ar dažādiem parazītiem, kas dzīvo suņa zarnu traktā. Suņi parasti
kļūst par ehinokoku jeb lenteņu nēsātājiem, apēdot inficētu
liellopu vai cūku iekšējos orgānus, bet cilvēks – ļaujot sunim
laizīt rokas un seju vai glaudot mājas mīluli un pirms ēšanas
nenomazgājot rokas. Bērni līdz 10 gadu vecumam ir riska
grupa.
Rīgas Veselības centra ārste Daiga Pētersone uzsver, ka šobrīd būtu jāņem vērā arī fakts, ka suņi ar savām ķepām no āra var ienest arī koronvīrusa Covid - 19 izraisītājus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš ķepu tīrībai, ienākot no pastaigas. Lai saudzētu suņuka ķepas, pietiek tās nomazgāt ar bērnu šampūnu.
Zinot šos faktus, izvērtē ieguvumus un riskus, vēro bērna uzvedību un seko suņuka veselības stāvoklim.