"Man pietiek ar seksu reizi gadā" jeb Kā sadzīvot ar aseksualitāti

Aseksualitātes iemesli
Šajā gadījumā runa ir par aseksualitāti. Pēc definīcijas par aseksuāliem sauc cilvēkus, kuriem ir nepietiekama vai pilnībā neesoša seksuālā tieksme. Viens no aseksualitātes iemesliem var būt dažādas hormonu izraisītas problēmas. Bet šķiet, ka šis nav Tavs gadījums.

Otrs iemesls aseksualitātei var būt ļoti spēcīgs mātes instinkts. Tu esi kopā ar bērniem 24 stundas diennaktī, rūpējies un uztraucies par viņiem, līdz ar to var teikt, ka savā ziņā esi iestrēgusi mātes lomā. Tēlaini runājot, var būt, ka esi izdegusi kā sieva, kā sieviete, kā mīļākā. Iespējams, enerģiju Tu izliec sava veida agresijā — zāģē malku, nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, mazgā grīdas, ar mazo dodies garās pastaigās. Īsāk sakot, ir kaut kāds veids, pa kuru seksuālā enerģija tiek novirzīta. Ja tomēr ir tā, ka sekss Tev nav sagādājis prieku un baudu arī pirms dzemdībām un šīm attiecībām, iespējams, esi biseksuāla vai pat homoseksuāla. Izlasot šādu apgalvojumu, loģisks būtu noliegums — nē, es esmu tradicionāli orientēta, man nav nekādu traucējošu faktoru, man vienkārši negribas seksu.

Homoseksualitāte un biseksualitāte sabiedrības grožos
Normāli tomēr būtu gribēt seksuālus kontaktus, izņemot, ja Tev nav kādas psihiskas slimības, jo šādas slimības seksualitāti var vai nu krasi paaugstināt, vai arī otrādi — nomākt vispār. Otrs jautājums, protams, ir — ko gribi, kurā virzienā. Interesanti ir tas, kur šie aseksuālie cilvēki paliek — viņi var iesaistīties kādās reliģiskās grupās, kur ir svarīgs celibāts, piemēram, kļūt par mūkiem vai mūķenēm. Un tad faktu, ka viņam seksualitātes vienkārši nav, viņš pasniedz kā reliģisku vērtību. Tajā pašā laikā — ja cilvēkam nepatīk pretējais dzimums, ir vērts uzdot jautājumu: kas Tev ir ar savu dzimumu? Ar pretējo dzimumu nav tā aizlieguma, bet, ja Tu gribēsi mīlēties ar meiteni, būs klāt tiesātāji. Gan vieni, gan otri ir bijuši visos laikos.

Aseksuāls cilvēks, visticamāk, nav ar sevi ticis skaidrībā, viņam ir izstumts ārpus apziņas tas, ko viņš vēlas patiesībā.

Aseksuāls cilvēks, visticamāk, nav ar sevi ticis skaidrībā, viņam ir izstumts ārpus apziņas tas, ko viņš vēlas patiesībā. Varbūt pēc būtības Tu esi homoseksuāla vai biseksuāla, bet sabiedrības spiediena dēļ šo faktu esi noslēpusi pati no sevis. No sērijas — labās meitenes tā nedara, laba meitene nedrīkst bučot otru meiteni... Šāds cilvēks savu homoseksuālo vai heteroseksuālo orientāciju nepieņem, paziņo: mani mīlēšanās neinteresē, esmu aseksuāls. Tā ir vienkāršāk, sabiedrība to sapratīs, baznīca izturēsies kā pret apsveicamu parādību — re, viņai nav seksualitātes, viņa ir teju svētā!

Seksuālā orientācija pēkšņi nemainās
Tas nenozīmē, ka Tev pēkšķi ir mainījusies seksuālā orientācija. Tas, iespējams, Tevī bijis apslēpts visu laiku. Manas klientes — meitenes, sievietes — viņas prasa: kas man tagad būs jādara? Es atbildu: nekas! Tev nav jāiet pa savu pilsētu ar varavīksnes karodziņu un jādeklarē: es esmu meitene, kam patīk meitenes. Tu vienkārši pieņem, ka tev tas tā ir. Paraugies, kādas izjūtas izraisa savs dzimums — tai uzreiz nav jābūt iekārei, varbūt Tu novērtē skaistu augumu, sievišķīgu gaitu vai veidu, kā kāda valkā apģērbu.

Atzīšanās sev
Tomēr atceries, ka nevēlēšanās nodarboties ar seksu nav patoloģija un tā mierīgi var nodzīvot visu dzīvi. Un vēl ir jautājums: vai Tu vispār gribi ar to tikt galā? Vai vēlies to risināt? Lai gan tieši tāpat, kā cilvēks nevar aizbēgt no sevis, Tu nekur nevari aizbēgt no savas seksualitātes, par to liecina gan mana kā cilvēka pieredze, gan citu cilvēku pieredze. Nebūtu nekā briesmīga, ja Tu pati sev atzītu, kas īsti notiek. Ja tā ir biseksualitāte, kādas nerealizētas vēlmes pēc sava dzimuma, atzīsti, ka pati allaž sev esi piekodinājusi — neuzdrošinies par to domāt, Tevi ierakstīs patoloģisko cilvēku grupā, tās būs beigas... Jo zemapziņā ir iedzīts, ka tas ir slikti.