Kāpēc vīrietis negrib bērnus? Un kā rīkoties gudrai sievietei?

Vīrietis, kurš vēlas būt dievināts
Viens no biežāk sastopamiem variantiem ir vīrieši, kuri paši jūt ārkārtīgi lielu vajadzību būt mīlētiem, apbrīnotiem, pat —  dievinātiem. Ja partnere to visu var sniegt, vīrietis baidās, kas notiks, ja piedzims bērns. Iespējams, viņa pievērsīsies bērnam un vīrietim šās mīlestības vairs nepietiks. Tāpēc viņš negrib pieļaut, ka viņam nepieciešamais tiks atņemts.

Vīrietim bijusi grūta bērnība
Citā gadījumā iespējams, ka vīrietis audzis ģimenē, kur viņam bērnībā ļoti pietrūcis tēva mīlestības vai arī mīlestība bijusi īpatnējā formā ar sodiem, cietsirdīgu izturēšanos un ļoti stingru disciplīnu. Kļūstot pieaudzis, viņš ļoti bieži apzināti saka nē. Viņa nostāja ir šāda: “Bērnībā viss bija kārtībā, es augu normālā ģimenē, vecāki bija ļoti stingri, taču mani mīlēja.” Tomēr iekšēji vīrietis fantazē kā mazs bērns: “Kad man būs bērns, es nezināšu, ko ar viņu iesākt, jo mana pieredze ir izturēties cietsirdīgi, bet tai pašā laikā esmu vēlējies, lai pret mani izturas pavisam citādi. Es esmu pieaudzis cilvēks un gribētu pret savu bērnu izturēties citādi, nekā izturējās pret mani, bet nezinu — kā.” Šis konflikts var būt ļoti dziļš, un nereti, uzzinot, ka sieviete ir stāvoklī, šādi vīrieši izbīstas, viņus pārņem bailes, viņi nezina, kā rīkoties, un var sākties pat panikas lēkme.

Kaut kādu iemeslu dēļ viņš nav pilnīgi pieaudzis. Gan sieviete, gan vīrietis ir nobrieduši radīt bērnu, ja ir gatavi no sevis kaut ko dot, proti, viņi kļuvuši pieauguši. Šis brīdis katram pienāk citā vecumā.

Vīrietis, kurš vēl nav pieaudzis
Cits gadījums, kādēļ vīrietis nevēlas bērnu — kaut kādu iemeslu dēļ viņš nav pilnīgi pieaudzis. Gan sieviete, gan vīrietis ir nobrieduši radīt bērnu, ja ir gatavi no sevis kaut ko dot, proti, viņi kļuvuši pieauguši. Šis brīdis katram pienāk citā vecumā. Iespējams, ka vīrietis, pēc pases datiem, ir pieaudzis (piemēram, viņam ir 35 gadi), bet emocionāli viņš redz pasauli, sevi un partneri kā bērns. Šis bērns negrib (neviens normāls bērns negrib) pēkšņi kļūt par tēvu.

Gribu minēt paradoksu — nereti par tēvu nevēlas kļūt vīrietis, kurš, bērns būdams, bijis spiests palīdzēt mātei uzraudzīt mazākos brāļus un māsas. Simboliski tas nozīmē, ka, būdams viņas bērns, viņš jau bijis tēva lomā. Visbiežāk tā gadās, ja māte bērnus audzinājusi viena (tēvs šķīries vai gājis bojā) un emocionāli vērsusies pie bērna, psiholoģiski viņam uzliekot tēva lomu. Tas nozīmē, ka, būdams mazs zēns, viņš ir bijis spiests rīkoties kā pieaugušais. Pieaugušie rēķinās ar citiem. Ja tas noticis bērnībā, viņš ir rēķinājies ar citiem, bet ne ar sevi, tāpat kā māte vai kāds cits radinieks nav rēķinājušies ar viņu.
Kad vīrietis kļūst pieaudzis un ieņēmis vietu dzīvē, pienāk laiks, kad beidzot viņš grib, lai viņa vajadzības būtu pirmajā vietā. To varētu saukt par novēlotu bērnību. Ja šāda vīrieša partnere kļūst grūta, pat vislabākais, visideālākais vīrietis pēkšņi var pateikt — nē, es negribu šo bērnu.
Vislabāk, protams, ja pāris identificējis, ka vīrietim ir kāda no iepriekš minētajām psiholoģiskajām problēmām, un vēršas pie psihoterapeita, lai šo iekšējo konfliktu atrisinātu.

Bērns tomēr piedzimst
Iespējams, ka pašas partneres tādā vai citādā veidā tomēr pratušas vīriešus pārliecināt, ka bērns ir vajadzīgs. No šās situācijas ir vismaz divas izejas.
Viena — vīrietis, apstākļu spiests, uzlabosies, viņš kļūs pieaudzis un par nākamo bērnu teiks: “Jā, es viņu gribu.” Otra izeja —  viņš neuzlabosies, viņš tikai pārliecināsies, ka tās šausmas, no kurām viņš baidījies, patiešām ir piepildījušās. Tāpēc nav liela atšķirība, par kuru bērnu ģimenē būtu runa — pirmo, otro vai piekto.

Interesanti, ka pirmais bērns (īpaši, ja viņš gadījies nejauši) tēvu un māti ir satuvinājis. Taču emocionālā tuvība starp partneriem nav radusies. Varbūt abi vecāki mīl bērnu, bet tas nenozīmē, ka viņi sākuši mīlēt viens otru vairāk. Šādos gadījumos parasti viens no partneriem, visbiežāk tā ir sieviete, fantazē: “Pirmais bērns mūs kaut kādā veidā satuvinājis, ja piedzims otrs bērns, mūsu attiecības uzlabosies un mēs paliksim kopā.” Taču vīrietis ir gluži pretējās domās.

Bērns ķīlnieka lomā
Vai bērns ir tas, uz kuru mēs liekam cerības, lai pilnveidotu paši sevi? Vai ģimenē, kur ir labas attiecības, partneri no šīm attiecībām grib radīt vēl kaut ko?
Galvenais ir ieklausīties un saprast otra cilvēka pozīciju. Īpaši, ja runa ir par bērnu. Mēs, pieaugušie, varam ar savu dzīvi darīt, kas ienāk prātā, tas ir mūsu varā un tā ir mūsu atbildība. Mēs arī zinām, ka tā nav bērna izvēle nākt pasaulē, un, ja mēs viņu savažojam savās problēmas, viņš tajās būs gūsteknis uz mūžu. Nākotnē viņam nāksies apmeklēt psihoterapeitu un tērēt daudz laika, naudas un enerģijas, lai no šā ķīlnieka stāvokļa izkļūtu. Tāpēc gadījumi, kad vīrietis nevēlas bērnu, var būt gauži pamatoti.
Katrai sievietei (un arī vīrietim) dzīvē pienāk brīdis, kad viņa ļoti vēlas bērnu. Atziņa, ka partneris saka nē, ir sāpīga. Varbūt pajautāt sev, ja viņš negrib bērnu, vai tas ir mans īstais vīrietis? Varbūt nav vērts šo vīrieti pārliecināt, labot, audzināt, pilnīgot, bet svarīgāk ir palūkoties apkārt. Kur ir tas cilvēks, kuram ir tādas pašas intereses kā man un ar kuru kopā es varētu radīt bērnu?
 

KO DARĪT, JA VĪRIETIS NEGRIB BĒRNU
Ja tu vēl neesi stāvoklī:
•    mēģini izzināt sarunā un saprast viņa nostāju;
•    apsver – vislabāk uzrakstot,
1)    kādēļ tu pati vēlies mazulīti (mini vismaz trīs iemeslus);
2)    kādēļ tieši tagad (mini vismaz trīs iemeslus);
3)    ko tu iegūsi savā dzīvē, ja bērniņš nāks tagad, šajās attiecībās, no šā konkrētā partnera (mini vismaz sešus iemeslus);
4)    ko tu zaudēsi savā dzīvē, ja bērniņš nāks tagad, šajās attiecībās, no šā konkrētā vīrieša (mini vismaz sešus iemeslus);
•    sagrupē savas atbildes, apzīmējot ar + un - . Ja + ir pārsvarā, laiks sēsties pie sarunu galda ar savu partneri un pārrunāt viedokļus.

Ja tu esi stāvoklī: 
vari darīt visu aprakstīto, taču vispirms pēc viņa atteikuma nekrīti izmisumā, bet centies saprast sevi, savu pārdzīvojumu, ko izraisa viņa vārdi;
•    uzraksti, ko tu jūti (piemēram — sāpes, dusmas, aizvainojumu, bēdas utt.);
•    dari viņam to zināmu — sakot, ka viņa nostāja liek tev justies (aizvainotai, sāpinātai..., bet īstenībā tu gribētu justies laimīga, jo mīli viņu un gribi viņa bērnu);
•    mēģini pārrunāt notiekošo (vari piedāvāt iepriekš minēto shēmu), bet, ja tu zaudē pārliecību, ka viņš tevi saprot un atbalsta, tad lēmums turpmāk būs jāpieņem tev vienai.

KO NEKAD NEDARI, JA VĪRIETIS NEGRIB BĒRNU
Ja tu neesi stāvoklī:
•    nekad nemēģini palikt stāvoklī ar viltu vai kādu maldinošu paņēmienu, tas noteikti neglābjami sabojās jūsu attiecības, jo liks viņam justies pazemotam un ignorētam.
Ja tu esi stāvoklī:
•    nekad nedraudi viņam un nemēģini pārliecināt ar morāli, bet mēģini saprast viņa pozīciju, tādējādi cerot, ka viņš sapratīs tavu vēlmi un nostāju.