Kāda nozīme ir dzemdību pozām

Gultā ar saliektām atvērtām kājām iegurni nav iespējams pilnībā atbrīvot! Un tādējādi rodas vairāk iespēju ķerties pie šķērēm — veikt starpenes iegriezumu, lai gan daudzos gadījumos pietiktu ar pozas maiņu un audu iestiepums nebūtu tik liels... To pierāda arī 2000. gadā Rīgas Dzemdību nama vecmātes Guntas Lavenieces veikts pētījums. Viņa pētīja dzemdību vēstures un secināja, ka no 1064 sievietēm, kuras dzemdējušas tradicionālajā pozā (uz muguras uz dzemdību galda), mātes traumatisms bijis 529 gadījumos jeb 49,7%. Bet 486 sievietēm, kuras dzemdēja citā pozā, — tikai 86 gadījumos jeb 17,6%.

Pozas nozīme

Dzemdību pozas maiņa veicina bērniņa iegrozīšanos izdevīgā pozīcijā un noslīdēšanu, kā arī mazina sievietes stresu.
Lai sieviete varētu izmantot sava ķermeņa potenciālu, viņai jādod laiks, miers un atbalsts visos dzemdību posmos. Īpaši izstumšanas periodā svarīgi, lai bērna galviņa nāktu lēni, iestiepjot audus, tā pasargājot tos no steidzīgas izspiešanas radītiem plīsumiem vai nepieciešamības veikt epiziotomiju (starpenes iegriešanu). Pozā uz muguras bērnam arī piekļūst mazāk skābekļa.

Dzemdību pozas maiņa veicina bērniņa iegrozīšanos izdevīgā pozīcijā un noslīdēšanu, kā arī mazina sievietes stresu.

Epiziotomijas izvēlē ir nozīme arī tradīcijām: ir vecmātes un ārsti, kas no diviem ļaunumiem — epiziotomijas un plīsumiem — biežāk izvēlas vienu vai otru.
Statistika rāda, ka Latvijā tradicionāli atbalsta epiziotomijas veikšanu. Valsts Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams, ka no 2004. līdz 2006. gadam epiziotomija veikta 20,3% dzemdību, bet starpenes plīsumi bijuši 12,5% radību.
Salīdzinājumā Latvijā 2004.–2007. gadā plānotās mājdzemdībās epiziotomija veikta 1,3% gadījumu un pirmās un otrās pakāpes plīsumi bijuši 34% gadījumu. Lielu — trešās un ceturtās pakāpes — plīsumu mājdzemdībās nav bijis.
 

Iegriezumu sekas

Iegriezums starpenes viduslīnijā ir vieglāk sašujams un labāk dzīst, bet nereti mediķi baidās savainot anālo savilcējmuskuli un tādēļ iegriež vairāk sānā. Šādos gadījumos ir lielāks asins zudums un diskomforts pēcdzemdību posmā. Turklāt rētu veidošanās vienā maksts pusē apgrūtina muskuļu atjaunošanos, un ir risks nepilnvērtīgi atjaunot iegurņa muskuļu darbību. Sekas var būt nepatīkamas, piemēram, hemoroīdi un urīna nesaturēšana, kas smagākos gadījumos var pat novest pie dzemdes noslīdēšanas.
Daudzi pētījumi apliecina, ka epiziotomija tomēr nepasargā no lieliem (trešās un ceturtās pakāpes) plīsumiem — to skaits ir tāds pats vai pat nedaudz lielāks, epiziotomiju lietojot ļoti bieži. Plašu šo pētījumu apkopojumu variet skatīt mājaslapā www.gentlebirth.org rakstā Benefits and risks of episiotomy: A review of the English-language literature since 1980.
Pirmās un otrās pakāpes plīsumi dzīst labāk nekā griezums. Vienīgi mediķim jābūt īpaši prasmīgam, jo sašūt tos ir grūtāk nekā taisnu griezumu.

Teksts no Lindas Rozenbahas grāmatas Gaidības un radības ar prieku intervijām ar vecmātēm Rudīti Brūveri un Dinu Cepli.