Psiholoģe I. Tunne: Mans talantīgais bērns skolā garlaikojas...

Skolotāji un vecāki vairs nevar iegūt bērnu atzinību un cieņu ar stingrību un uzraudzīšanu, viņiem jākļūst par līdzvērtīgu sarunu partneri jaunajās kompetencēs un iejūtīgu padomdevēju ikdienā. Nereti, vai nu mums tas patīk vai ne, jāatzīst, ka bērni atsevišķās lietās ir krietni gudrāki par mums, pieaugušajiem... Arī pašu bērnu spējas, kas būtībā ir zināšanu un pieredzes apguves ātrums, ir ļoti dažādas. Ja bērns, kurš mācās trešajā klasē, lieliski tiek galā ar uzdevumiem, kas paredzēti ceturtajai vai pat piektajai klasei, mēs sakām, ka viņš ir gudrs. Skolā viņam dažkārt kļūst neinteresanti un garlaicīgi, tas izpaužas kā sarunāšanās ar citiem, nesekošana līdzi klasē notiekošajam vai citu nodarbju meklēšana stundas laikā. Gadās, ka šādi bērni, būdami ļoti aktīvi, uzdod daudz jautājumu vai iebilst skolotājam un klasesbiedriem. Ja mācību stundas ir saturiski nabadzīgas, neinteresantas vai šabloniskas, tieši šie skolēni to pamana ļoti ātri, un sākas disciplīnas problēmas...

Ja mācību stundas ir saturiski nabadzīgas, neinteresantas vai šabloniskas, tieši šie skolēni to pamana ļoti ātri, un sākas disciplīnas problēmas...

Psihologi ir atraduši atbilstošu apzīmējumu spēju raksturojumam — intelekta koeficients, kas pēc būtības nozīmē attiecību starp bērna hronoloģisko (dzimšanas) vecumu un garīgo (prāta vai mentālo) vecumu. Krievijas pētnieks L. S. Vigotskis, skaidrodams, kā notiek zināšanu apguve, pateicoties cilvēka individuālajām spējām, lieto tādus apzīmējumus kā „aktuālā zona” (AZ) un „tuvākās attīstības zona” (TAZ). Katram cilvēkam ir savs noteikts zināšanu prasmju un iemaņu apjoms, kas ļauj izpildīt uzdevumus (AZ), bet TAZ ir uzdevumu noteikta grūtības pakāpe, ko ikviens var veikt ar skolotāja palīdzību. Daži bērni, jau ierodoties skolā, ir daudz lasījuši paši vai kopā ar vecākiem, daudz ceļojuši, apmeklējuši pulciņus un visādā ziņā ir „soli priekšā” pārējiem klasesbiedriem. Viņiem šī aktuālā zona ir daudz plašāka nekā pārējiem.

Daži bērni, jau ierodoties skolā, ir daudz lasījuši paši vai kopā ar vecākiem, daudz ceļojuši, apmeklējuši pulciņus un visādā ziņā ir „soli priekšā” pārējiem klasesbiedriem.

Ir bērni ar bagātu iztēli, kas klasesbiedru neveiklas kļūdas ātri pārvērš jautros jokos un izraisa vispārēju jautrību. Joprojām nerimst pētnieku strīdi, vai augsts intelekts ir iedzimtības vai audzināšanas rezultāts. Iespējams, arī šo skolēnu prasme koncentrēt uzmanību, domāšanas ātrums un apķērīgums, kas bieži saistīti tieši ar iedzimtību, strādā viņu labā... Līdzās atrodas arī citi skolēni, kuriem vajadzīga individuāla pieeja vai ilgāks laiks domāšanai un uzdevumu veikšanai, tāpēc skolotājam jābūt profesionāli ļoti izveicīgam un prasmīgam, lai visiem būtu interesanti un stundas nepārvērstos nogurdinošā sēdēšanā, gaidot starpbrīdi... Mēs zinām arī to, ka līdz pusaudžu vecumam skolēni mācās labi un jūtas labi, ja viņiem ir interesanti, jo emocionālā pasaules uztvere ir dominējoša... Bez šīm spējām pakāpeniski attīstās arī emocionālais un sociālais intelekts, kas palīdz regulēt savas darbības arī tad, ja kaut kas nepatīk vai neinteresē, bet tas notiek pakāpeniski tikai pusaudžu un jauniešu vecumā.

 Kā vecāki var attīstīt un audzināt savus talantīgos bērnus?

1. Noteikti jāuzklausa, ja bērns stāsta, ka skolā viņam ir garlaicīgi. Jānoskaidro, kas tieši ir tik garlaicīgs un kāpēc. Jāuztur kontakts ar klases audzinātāju un skolotājiem, lai kopīgi atrastu īpašu pieeju talantīgam bērnam un uzticētu papildu pienākumus, kas ļauj izpausties.
2. Kopā ar bērnu jāizdomā, kā padarīt dzīvi interesantāku — kādos pulciņos iesaistīties.
3. Vecākiem bieži jāiesaistās diskusijās ar bērnu, jābūt draugam un padomdevējam ikdienā. Vecāku  personība un harisma ir nozīmīgi  faktori arī bērnu talantu izkopšanā.
4. Vecākiem jāorganizē pasākumi kopā ar bērnu, kas ļauj izpaust īpašos talantus, — kopīga slēpošana, slidošana, peldēšana vai vienkārši sarunas. Tādā sadarbībā ieguvēji ir visi un spilgti izpaužas katra skolēna īpašās spējas, ko var apliecināt praktiskā darbībā un iegūt atzinību.
5. Jārosina bērnus lasīt grāmatas un kopīgi pārrunāt to saturu, vērtējot varoņu rīcību.
6. Talantīgie bērni var būt intraverti (sevī vērsti) vai — gluži otrādi — ļoti aktīvi, līdz ar to dažkārt saskaras ar vienaudžu sadarbības un draudzības problēmām. Tāpēc viņiem būtu jāmāca iekļauties apkārtējā vidē, sadarboties ar dažādiem cilvēkiem un izvēlēties domubiedru loku draudzībai.
Tikai mazliet radošas pieejas, un jūsu bērns jutīsies novērtēts, bet rezultāts būs acīmredzams...

Autore: Dr.psych., mag paed. Ineta Tunne