Bērna attīstības kalendārs: Divi gadi

Mans ķermenis

•    Es nepārtraukti atrodos kustībā — ātri rāpjos augšup pa kāpnēm, tad tikpat ātri atkal lejā, pēc tam mēģinu uzrāpties uz galda un, kad viss ir padarīts, kā vēja ķerts drāžos cauri visām istabām.
•    Esmu impulsīvs; sagrābju visu, kas ir pa rokai — istabas augu, vāzi, suņa asti. Ja vien man būtu tāda iespēja, es, daudz nedomājot, izskrietu uz ielas.
•    Metot bumbu, es to grūžu ar visu roku. Lai paspertu bumbu tālāk, es tai skrienu virsū. Lai apietu stūrus, metu lielu līkumu.
•    Ja jūs gribat mani samīļot, paņemot klēpī, kad es daudz labprātāk skraidītu riņķī, es izslienos pavisam taisns un izšļūcu no jūsu tvēriena. Taču, kad izstiepju rokas un saku „opā”, ziniet, ka man ir steidzami nepieciešams apskāviens.
•    Dažas dienas esmu ļoti izsalcis un ar abām rokām ātri sabāžu ēdienu mutē. Taču citu dienu mana apetīte pazūd pavisam. Tad es pieņemos svarā daudz lēnāk, tomēr mans vēderiņš kļūst apaļāks.
•    Iespējams, ka es sāku gražoties pirms ikvakara vannas. Man tiešām nepatīk mazgāt matus.
•    Jums nāksies mani nemitīgi atturēt no lielu, netīru un bieži vien bīstamu lietu izpētīšanas (spoguļa atvilktnes, kas pilnas ar māmiņas kosmētiku, konteineri vai trauku mazgājamā mašīna).

Lasi arī: Divgadnieks kaujas un kož. Vai sist pretī?

 

Sajūtas

•    Pēc savas pirmās dzimšanas dienas es pārsvarā esmu diezgan aktīvs un dzīvespriecīgs. Nākamo sešu mēnešu laikā kļūstu krietni nopietnāks un saspringtāks.
•    Pašreiz esmu ļoti egoistisks. Varu paciest bučas un apskāvienus, taču, ja vien jūs man neliksiet to darīt, es reti atbildēšu ar to pašu.
•    Daudz kas šajā pasaulē mani biedē — pērkons, lieli suņi, tumsa.
•    Ja noguldīsiet mani uz muguras pēc tam, kad esmu jau iemācījies staigāt, es jutīšos nedrošs. Mainot autiņbiksītes, nemitīgi lokos un grozos, lai tiktu atpakaļ uz kājām. Es būšu daudz mierīgāks, ja pārģērbsiet mani spoguļa priekšā vai ja ļausiet man stāvēt kājās.
•    Es gribu visu, ko jūs turat savās rokās.
•    Man patīk lēkāt un dejot ritmiskas mūzikas pavadījumā.
•    Es saprotu jūsu teikto „nē”, reizēm es to saku pats sev. Taču jums jāzina, ka ikreiz, kad sakāt man „nē”, ja esmu paņēmis rokā stikla bļodu, manī rodas nepārvarama vēlme to paņemt atkal. Es necenšos jūs ignorēt vai sakaitināt — es vienkārši nespēju sev neko padarīt.
 

Lasi arī: Pašapliecināšanās laiks jeb grūtais divgadnieka periods


Prāts

•    Lai izteiktu veselu teikumu, man ir nepieciešams viens vienīgs vārds. Vienkāršs „bumba?” var nozīmēt: „Vai mēs varam šodien iet uz parku un spēlēties ar bumbu, kā mēs to darījām vakar pie mammītes draudzenēm?”. Kā bērnam veicināt runas prasmes, lasi šajā rakstā -  Padomi un uzdevumi bērna runas, dzirdes, koordinācijas attīstībai.
•    Lai atrisinātu problēmas, visbiežāk paļaujos uz tīru veiksmi — meklējot īsto vietu puzles gabaliņam, es to cenšos iespiest pirmajā brīvajā vietiņā, ko pamanu.
•    Sāku apjaust, ka pasaule ir liela un sarežģīta, bet es esmu mazs un nespēcīgs tās priekšā. Tas ir biedējoši.
•    Mana atmiņa joprojām ir diezgan vāja. Ja jūs man kaut ko vienreiz pasakāt, tas nenozīmē, ka es to atcerēšos uz mūžiem. Mana spēja koncentrēt uzmanību nekad visā manā dzīvē vairs nebūs tik vāja un niecīga.
•    Arvien vairāk mani sāk interesēt īstas lietas — telefons, televizors, fotoaparāts, nevis krāsainie plastmasas atdarinājumi. Mana iztēle nav vēl pietiekami attīstīta, lai es varētu spēlēt izlikšanās spēles.
•    Mācos izprast pretstatus. Kad jūs man liekat atnest kurpes, es varu tās iesviest otrā istabā.
•    Mani neapstādinās jūsu brīdinājums, ka, turpinot dauzīt savu mašīnīti, es to varu saplēst. Lai to saprastu, man ir pašam jāredz, kā mantiņa salūzt.

Mana pasaule

•    Es kļūstu reizē arvien patstāvīgāks. Dažkārt es uzvedos kā bezbailīgs pētnieks, taču nākamajā mirklī, kad jūs atstājat istabu, es varu sākt gauži raudāt.
•    Ik pa brīdim es atskrienu pie jums, lai iemestu klēpī mantas un priekšmetus, ko esmu pa ceļam atradis, tikai lai pārliecinātos, ka neesat tālu no manis.
•    Man patīk ar jums spēlēt vienkāršas spēles — tik ilgi, kamēr es nezaudēju.
•    Es ne ar vienu negribu dalīties. Man nav ne mazākās izpratnes, ko tas nozīmē. Jo vairāk jūs mani spiedīsiet dalīties, jo stingrāk es turēšu mantas savās rokās.
•    Es varu spēlēties ar citiem bērniem tikai tad, ja esmu attiecīgajā noskaņojumā. Ja viens otrs bērns nemēģinās atņemt man mantiņas, es varu viņu pilnībā ignorēt.

•    Saplānota dienas kārtība ar precīzām ēdienkartēm un laiku diendusai palīdz man izprast lietu kārtību, kā arī rada manī drošības sajūtu.
•    Man patīk skatītāji. Es labprāt atkārtošu savas uzstāšanās vairākas reizes, ja vien beigās saņemšu pietiekami skaļus un sirsnīgus aplausus.
•    Mācos saprast savu vietu ģimenē.

Lasi arī: Bērns vēl nerunā! Kad uztraukties par bērna spējām runāt, izplatītākie problēmu cēloņi 
 

Mans ķermenis

•    Es brāžos apkārt kā norāvies no ķēdes — taisni uz priekšu, rokas izstieptas, bez apstāšanās, līdz tas viss beidzas ar ietriekšanos sienā vai cilvēkā.
•    Es eksperimentēju ar savām kustībām: skrienu, rāpjos, tipinu atpakaļgaitā, jāju uz rotaļu zirdziņa, metu zemē visu, ko vien varu atrast, un griežos uz riņķi, līdz apreibstu un nokrītu pie zemes.
•    Jau protu pats noģērbties un patiesībā to arī bieži daru, lai varētu skraidīt pliks. Lai nodrošinātos, ka es to nemēģinu darīt citu cilvēku klātbūtnē, velciet manas jaciņas ar pogām uz aizmuguri.
•    Ja līdz šim es vēl neesmu atklājis savus dzimumorgānus, tagad tos noteikti atradīšu.
•    Manas autiņbiksītes ir sausas ilgāku laiku, taču diezin vai es esmu gatavs doties uz podiņa.
•    Es kļūstu aizvien izveicīgāks. Varu pāršķirt grāmatas lapas, nospiest durvju rokturus un atmūķēt drošības slēdzenes.
•    Lēnām kļūst skaidrs, vai es esmu labrocis vai kreilis. Lūdzu, nemēģiniet to mainīt.
•    Es ēdu mazāk, lai gan man ir vairāk zobiņu — veseli sešpadsmit. Tā vietā, lai apēstu visas pupiņas uz mana šķīvja, dažas no tām gribu iebāzt savā degunā.
 

Lasi arī: 100 vienkārši veidi, kā nodarbināt divgadnieku, attīstīt koordināciju un sīko motoriku
 

Sajūtas

•    Ikreiz, kad mans ķermenis nedara to, ko es gribu, lai tas darītu, es sadusmojos. Kad mēģinu padzerties, sula izšļakstās pa galdu, kad cenšos palēkties, nokrītu.
•    Es izrādu savas emocijas ar visu savu ķermeni — kliedzu, dauzu kājas, ķēmojos, metu mantiņas, situ, kožu un skrāpēju.
•    Kārtējās dusmu lēkmes laikā es pilnībā zaudēju kontroli pār savām emocijām un savu ķermeni. Tāpēc ir tik svarīgi, lai jūs saglabātu mieru, kamēr manas dusmas dabīgi pāriet.
•    Ja es saku, ka ienīstu jūs, es tā nedomāju. Tie vienkārši ir man spēcīgākie zināmie vārdi, kas palīdz man izteikt emociju stiprumu.
•    Mani mulsina visu veidu pārmaiņas. Līdz šim es biju pasaules centrā, kur jūs un pārējie cilvēki darīja visu, ko es gribēju, bet tagad man šķiet, ka esmu zaudējis visu kontroli. Daudzie ierobežojumi mani uztrauc un sadusmo — gan mana ķermeņa ierobežotās spējas, gan jūsu izvirzītie noteikumi.
•    Kad jūs lūdzat mani kaut ko izdarīt, man biežākā atbilde ir „nē”. Taču es būšu pārsteigts un pat noskumis, ja jūs mani vienmēr uztversiet nopietni.
•    Iespējams, ka cilvēki, kas agrāk man patika, tagad kļūst vienaldzīgi.
 

Lasi arī: Franču bērnu audzināšanas principi, kas palīdz izvairīties no divgadnieka krīzes
 

Prāts

•    Tā vietā, lai paļautos uz veiksmi, es sāku daudz ko apsvērt savā prātā. Agrāk mēdzu paņemt jebkuru puzles gabaliņu un iespraust to izraudzītajā vietā, bet tagad to vispirms apgrozu, izpētu un mēģinu izdomāt, kur tas labāk iederētos.
•    Iespējams, ka es sāku lietot teikumus ar diviem vai vairāk vārdiem, piemēram, „vairāk sula” vai „es iet laukā”. Mans vārdu krājums ir no diviem līdz vairāk nekā 100 vārdiem.
•    Es sāku saprast, ka katru dienu sauc citā vārdā. Tāpēc es bieži jautāju: „Kas tas?”
•    Es vēl neprotu saskaitīt, lai gan reizēm varu atkārtot cipariņus. Taču zinu atšķirību starp vienu un vairāk nekā vienu cepumu.
•    Kad jūs nosaucat dažādas ķermeņa daļas, es varu uz tām norādīt. Tāpat varu atrast attiecīgus priekšmetus un dzīvās būtnes grāmatu attēlos.
•    Sāku izprast, kā darbojas laiks. Es nesapratīšu, ja jūs man teiksiet „pēc stundas”, taču es zinu, ko nozīmē „pēc pusdienām”.
•    Neprotu saprātīgi domāt. Es nesapratīšu, ja jūs man teiksiet: „Nesit savam brālim, jo viņam sāp. Ja viņš sitīs tev pretī, tev arī sāpēs.” Vienkārši pasakiet man „nē” un pārceliet citā vietā.
•    Es sāku atdarināt to, kā jūs tīrāt māju vai runājat pa telefonu. Arvien vairāk mani sāk interesēt izlikšanās spēle.
 

Lasi arī: Niķīgs un kaprīzs bērns. Ko viņš ar to grib panākt? Bērnu psihiatra komentārs​
 

Mana pasaule

•    Es nepārtraukti svārstos starp vēlmi būt jūsu tuvumā un būt neatkarīgam un patstāvīgam.
•    Man ir nepieciešams brīvi kustēties gan iekšā, gan ārā. Lai arī cik rūpīgi jūs esat nodrošinājuši visu māju, es vienalga tikšu klāt mantām, par ko jūs neesat iedomājušies. Jums joprojām nāksies mani uzmanīt visu laiku, kamēr vien esmu nomodā.
•    Mani tiešām fascinē telefoni. Tomēr es nevaru uzturēt telefona sarunu. Visbiežāk vienkārši klausos, smaidu vai māju ar galvu. Mani tracina, ka, runājot pa telefonu, jūs mani ignorējat.
•    Mutiska komunikācija nav mana stiprā puse. Bieži vien, kad nevaru atrast īstos vārdus, lai aprakstītu, ko vēlos, vai arī kad esmu pārāk noguris, lai domātu, es sagrābšu jūsu roku un vedīšu pie iedomātās mantas.
•    Man patīk palīdzēt mājas darbos. Lūdzu, uzticiet man ātrus, vienkāršus darbiņus, piemēram, ļaujiet man salikt iepirkumus kādā no zemajiem virtuves plauktiem.
•    Ja vien esat tuvumā, īsu brīdi es varu spēlēties arī vienatnē.
•    Vēl neesmu gatavs rotaļām ar citiem bērniem. Es esmu tik ļoti pieķēries savām rotaļlietām, ka pat varētu tās paslēpt no citiem bērniem.
•    Man patīk būt uzmanības centrā.
 

Lasi arī: 10 soļi podiņmācības gudrībās. Noderīgi padomi vecākiem 

No grāmatas: Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0 līdz 5 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2007.