Zīdainīša drošība. Potenciālie riski, kas jāņem vērā vecākiem līdz bērna gada vecumam
Statistikas dati rāda, ka bērni dažādu veidu un smaguma traumas gūst galvenokārt vecumā līdz pieciem gadiem. Salīdzinot ar Eiropas Savienības datiem, situācija Latvijā ir īpaši slikta.
Bērnu fizioterapeite Eleonora Circene stāsta par riskiem, ar kuriem jārēķinās pavisam mazo bērnu - zīdainīšu, vecākiem jau no pirmajiem dzimšanas mēnešiem.
Bērns sāk velties
Ja vērtējam bērna attīstības posmus potenciālo traumu kontekstā,
viens no pirmajiem posmiem, kas visbiežāk saistās ar dažādu veidu
traumām, ir trīs—četru mēnešu vecums, kad mazulis sāk mēģināt
velties no muguras uz vēdera. Bērns šīs kustības var sākt veikt
pavisam spontāni, un negadījums var notikt, māmiņai novēršoties pat
tikai uz īsu brīdi. Tāpēc šajā vecumā bērniņu nekādā gadījumā
nedrīkst bez pieskatīšanas atstāt uz pārtinamā galdiņa, dīvāna vai
kādas citas virsmas, no kuras viņš var nokrist.
Galvas traumas
Otrais traumatiskākais posms ir vecums, kad bērns sāk rāpot un
aktīvi pārvietoties (5—9 mēneši). Šajā vecumā bieži izplatītas ir
galvas traumas, kas tiek gūtas, uztriecoties dažādiem priekšmetiem
vai arī ierāpojot aiz mēbelēm, veļas mašīnas u.tml. Sešu mēnešu
vecumā vecāki priecājas par bērna jaunajām iemaņām un sēdina augstā
krēslā pie ģimenes galda. Bet vai vienmēr bērns ir pienācīgi
piesprādzēts pie sēdeklīša? Deviņu desmit mēnešu vecumā bērns
mēģina izkāpt no ratiem, tie sasveras un apgāžas.
Aizrīšanās
Vēl viena būtiska iezīme — līdz trīs gadu vecumam bērns vēl tikai
izzina pasauli, un viņam šķiet, ka to vislabāk var izprast, visu
pagaršojot.
Tāpēc visi sīkie priekšmeti, ko mazulis rāpojot atrod, tiek likti
mutē. Šādi bērna barības traktā nonāk visneiedomājamākās lietas,
sākot ar pogām un monētām un beidzot ar rokas pulksteņu baterijām.
Ja arī poga mazulim neiegaršosies un viņš to nenorīs, pilnīgi
iespējams, ka viņam šķitīs interesanti to iebāzt ausī vai degunā.
Zīdaiņu vecumā svešķermeņi elpceļos vai barības traktā ir vienas no
tipiskākajām traumām. Tāpēc vecākiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi
tam, lai bērnam pieejamās vietās nebūtu sasniedzami sīki
priekšmeti.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apkopotajos datos redzams,
ka bērni var mēģināt apēst vai nogaršot gan neiedomājamas, gan
ikdienišķas lietas, piemēram, metāla korķīšus, riekstus, pupas,
pildspalvas korķīšus , kiepadatas, sīknaudu un ļoti bīstamās
baterijas.
Kritieni un medikamenti
Nākamais posms ir vecums, kad bērns sāk staigāt (ap viena gada
vecumu). Paiet ilgs laiks, kamēr viņš iemācās turēt līdzsvaru un
staigāt stabili, — šīs mācīšanās neatņemama sastāvdaļa ir puni,
sasitumi, nobrāzumi u.c. vairāk vai mazāk nopietnas traumas.
Vecākiem šajā vecumā īpaši jādomā par mājas pielāgošanu bērna
aktivitātēm, lai padarītu to drošāku, — jānosedz asie mēbeļu stūri,
durvīs un atvilktnēs jāievieto īpašas atdures, lai, tām
aizcērtoties, mazulim netiktu iespiesti pirksti, jānodrošinās, lai
viņš nevarētu kontaktligzdās iebāzt pirkstus vai kādu priekšmetu
u.tml.
Tāpat vecākiem ir jāatceras, ka šā vecuma bērns jau ir mobils — ja
viņš ir iemācījies staigāt, tad sāk izzināt arī augstumu, proti,
viņā mostas vēlme uzrāpties uz gultas, skapja, galda u.c. mēbelēm,
kam bieži vien seko kritiens. Līdz ar vēlmi apgūt augstākas
virsotnes, mazulis grib aizsniegt līdz šim neaizsniedzamas
lietas.
Par visinteresantāko priekšmetu mazie visbiežāk uzskata aptieciņu,
ko vērīgākie vecāki novieto iespējami augstākā plauktā. Tabletes
piesaista bērnu uzmanību ar savu krāsu un formu, jo tās bieži vien
izskatās pēc konfektēm, tāpēc mazulim rodas vēlme tās pagaršot.
Aptieciņai jābūt noslēgtai tā, lai, arī tiekot pie tās, bērns
nevarētu to attaisīt un izgaršot tās saturu. Vēl viena būtiska
kļūda, ko visbiežāk pieļauj vecmammas un vectēvi, — tabletes
nedrīkst atrasties somiņās vai jaku kabatās, ja tās ir bērnam
pieejamā vietā. Saindēšanās ar medikamentiem var būt ļoti
nopietna!
Asie priekšmeti un šūpoles
Divu gadu vecumā bērnu sāk interesēt asi priekšmeti — šķēres,
naži, adatas u.tml., tāpēc vecākiem nemitīgi ir jāseko līdzi tam,
lai šie priekšmeti neatrastos mazajam pieejamā vietā. Ārkārtīgi
bieži traumas tiek gūtas tieši pastaigu laikā un rotaļu laukumos,
piemēram, šūpolēs. Dažkārt vainojama pašu vecāku nolaidība, kad
bērns tiek šūpots pārāk strauji, kā rezultātā viņš izkrīt no
šūpolēm. Vēl nopietnākas traumas bērns var gūt, ar šīm šūpolēm
saņemot triecienu pa galvu.
Dodoties pastaigās, ir ieteicams pievērst uzmanību arī ratiņu
izvēlei, proti, vai tie ir stabili. Ļoti bieži zīdaiņi gūst
traumas, tieši apgāžoties ratiem. Tāpat jāatceras, ka, iekāpjot
sabiedriskajā transportā, ratiņiem vienmēr ir jāfiksē riteņi, jo
pie mazākajām transporta kustībām tie var aizslīdēt vai
apgāzties.
Novērtē mājokli
Lai veiksmīgi izvairītos no lielākās daļas minēto traumu, pirmā
svarīgākā rīcība būtu sava mājokļa kritiska izvērtēšana no bērna
redzes pozīcijas — droši aplūkojiet savu mājas iekārtojumu no rāpus
stāvokļa, lai labāk izprastu, kas tad īsti apdraud jūsu mazuli un
ko viņš var aizsniegt. Laikus parūpējoties par sava mājokļa
pielāgošanu bērna aktīvajām pasaules iepazīšanas gaitām, jūs
varēsiet ievērojami mazināt negadījumu iespējas nākotnē.
Rūpējieties par drošu vidi, savlaicīgi pārdomājiet arī dažādas
papildu iespējas, kā pasargāt savu mazuli, jo kas gan mums ir
dārgāks par bērniem.
Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar