Zīdainīša drošība. Potenciālie riski, kas jāņem vērā vecākiem līdz bērna gada vecumam

Bērnu fizioterapeite Eleonora Circene stāsta par riskiem, ar kuriem jārēķinās pavisam mazo bērnu - zīdainīšu, vecākiem jau no pirmajiem dzimšanas mēnešiem. 

Bērns sāk velties
Ja vērtējam bērna attīstības posmus potenciālo traumu kontekstā, viens no pirmajiem posmiem, kas visbiežāk saistās ar dažādu veidu traumām, ir trīs—četru mēnešu vecums, kad mazulis sāk mēģināt velties no muguras uz vēdera. Bērns šīs kustības var sākt veikt pavisam spontāni, un negadījums var notikt, māmiņai novēršoties pat tikai uz īsu brīdi. Tāpēc šajā vecumā bērniņu nekādā gadījumā nedrīkst bez pieskatīšanas atstāt uz pārtinamā galdiņa, dīvāna vai kādas citas virsmas, no kuras viņš var nokrist.


Galvas traumas 
Otrais traumatiskākais posms ir vecums, kad bērns sāk rāpot un aktīvi pārvietoties (5—9 mēneši). Šajā vecumā bieži izplatītas ir galvas traumas, kas tiek gūtas, uztriecoties dažādiem priekšmetiem vai arī ierāpojot aiz mēbelēm, veļas mašīnas u.tml. Sešu mēnešu vecumā vecāki priecājas par bērna jaunajām iemaņām un sēdina augstā krēslā pie ģimenes galda. Bet vai vienmēr bērns ir pienācīgi piesprādzēts pie sēdeklīša? Deviņu desmit mēnešu vecumā bērns mēģina izkāpt no ratiem, tie sasveras un apgāžas.


Aizrīšanās
Vēl viena būtiska iezīme — līdz trīs gadu vecumam bērns vēl tikai izzina pasauli, un viņam šķiet, ka to vislabāk var izprast, visu pagaršojot.
Tāpēc visi sīkie priekšmeti, ko mazulis rāpojot atrod, tiek likti mutē. Šādi bērna barības traktā nonāk visneiedomājamākās lietas, sākot ar pogām un monētām un beidzot ar rokas pulksteņu baterijām. Ja arī poga mazulim neiegaršosies un viņš to nenorīs, pilnīgi iespējams, ka viņam šķitīs interesanti to iebāzt ausī vai degunā. Zīdaiņu vecumā svešķermeņi elpceļos vai barības traktā ir vienas no tipiskākajām traumām. Tāpēc vecākiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi tam, lai bērnam pieejamās vietās nebūtu sasniedzami sīki priekšmeti. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apkopotajos datos redzams, ka bērni var mēģināt apēst vai nogaršot gan neiedomājamas, gan ikdienišķas lietas, piemēram, metāla korķīšus, riekstus, pupas, pildspalvas korķīšus , kiepadatas, sīknaudu un ļoti bīstamās baterijas. 


Kritieni un medikamenti
Nākamais posms ir vecums, kad bērns sāk staigāt (ap viena gada vecumu). Paiet ilgs laiks, kamēr viņš iemācās turēt līdzsvaru un staigāt stabili, — šīs mācīšanās neatņemama sastāvdaļa ir puni, sasitumi, nobrāzumi u.c. vairāk vai mazāk nopietnas traumas. Vecākiem šajā vecumā īpaši jādomā par mājas pielāgošanu bērna aktivitātēm, lai padarītu to drošāku, — jānosedz asie mēbeļu stūri, durvīs un atvilktnēs jāievieto īpašas atdures, lai, tām aizcērtoties, mazulim netiktu iespiesti pirksti, jānodrošinās, lai viņš nevarētu kontaktligzdās iebāzt pirkstus vai kādu priekšmetu u.tml.

Tāpat vecākiem ir jāatceras, ka šā vecuma bērns jau ir mobils — ja viņš ir iemācījies staigāt, tad sāk izzināt arī augstumu, proti, viņā mostas vēlme uzrāpties uz gultas, skapja, galda u.c. mēbelēm, kam bieži vien seko kritiens. Līdz ar vēlmi apgūt augstākas virsotnes, mazulis grib aizsniegt līdz šim neaizsniedzamas lietas.

Par visinteresantāko priekšmetu mazie visbiežāk uzskata aptieciņu, ko vērīgākie vecāki novieto iespējami augstākā plauktā. Tabletes piesaista bērnu uzmanību ar savu krāsu un formu, jo tās bieži vien izskatās pēc konfektēm, tāpēc mazulim rodas vēlme tās pagaršot. Aptieciņai jābūt noslēgtai tā, lai, arī tiekot pie tās, bērns nevarētu to attaisīt un izgaršot tās saturu. Vēl viena būtiska kļūda, ko visbiežāk pieļauj vecmammas un vectēvi, — tabletes nedrīkst atrasties somiņās vai jaku kabatās, ja tās ir bērnam pieejamā vietā. Saindēšanās ar medikamentiem var būt ļoti nopietna! 

Asie priekšmeti un šūpoles
Divu gadu vecumā  bērnu sāk interesēt asi priekšmeti — šķēres, naži, adatas u.tml., tāpēc vecākiem nemitīgi ir jāseko līdzi tam, lai šie priekšmeti neatrastos mazajam pieejamā vietā. Ārkārtīgi bieži traumas tiek gūtas tieši pastaigu laikā un rotaļu laukumos, piemēram, šūpolēs. Dažkārt vainojama pašu vecāku nolaidība, kad bērns tiek šūpots pārāk strauji, kā rezultātā viņš izkrīt no šūpolēm. Vēl nopietnākas traumas bērns var gūt, ar šīm šūpolēm saņemot triecienu pa galvu.

Dodoties pastaigās, ir ieteicams pievērst uzmanību arī ratiņu izvēlei, proti, vai tie ir stabili. Ļoti bieži zīdaiņi gūst traumas, tieši apgāžoties ratiem. Tāpat jāatceras, ka, iekāpjot sabiedriskajā transportā, ratiņiem vienmēr ir jāfiksē riteņi, jo pie mazākajām transporta kustībām tie var aizslīdēt vai apgāzties.


Novērtē mājokli
Lai veiksmīgi izvairītos no lielākās daļas minēto traumu, pirmā svarīgākā rīcība būtu sava mājokļa kritiska izvērtēšana no bērna redzes pozīcijas — droši aplūkojiet savu mājas iekārtojumu no rāpus stāvokļa, lai labāk izprastu, kas tad īsti apdraud jūsu mazuli un ko viņš var aizsniegt. Laikus parūpējoties par sava mājokļa pielāgošanu bērna aktīvajām pasaules iepazīšanas gaitām, jūs varēsiet ievērojami mazināt negadījumu iespējas nākotnē. Rūpējieties par drošu vidi, savlaicīgi pārdomājiet arī dažādas papildu iespējas, kā pasargāt savu mazuli, jo kas gan mums ir dārgāks par bērniem.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar