Cik daudz ir jārunā un jāsaprot gadu vecam bērnam

Tūlīt jūsu meitiņai būs 13 mēneši, un uz to laiku pēc psihiskās attīstības skalas bērnam jāprot – stāvēt un nedaudz iet bez atbalsta, ņemt sīkus priekšmetus, savākt sīkas mantiņas kastītē, ja to parāda priekšā, pēc rādīšanas censties uzlikt vienu mazu rotaļlietu uz citas, tad atmest to, pēc parauga ielikt rotaļlietu tai paredzētā kastē vai plauktā, prast turēt karoti, bet bez palīdzības vēl nav jāprot paēst, pēc parauga jācenšas zīmēt.

Šai vecumā bērns saprot dažus lūgumus, izmanto žestu "še" uz lūgumu "iedod".

Var nobučot pēc lūguma. Bērns ir kautrīgs. Jau uz 1,2 gadu vecumu bērnam būtu jāprot staigāt patstāvīgi, gandrīz nerāpot, salikt divus klucīšus vienu uz otra, mest jums bumbu, novilkt zeķes, censties zīmēt, apiet augstus šķēršļus, piemēram, krēslu, tajā brīdī, kad saucat divas līdz trīs priekšā noliktas rotaļlietas, uz tām paskatīties, parādīt actiņas, muti, rokas, kājas.

Runas attīstībā būtu jāprot atkārtot īsus vārdus, dzirdot tos pieaugušo sarunā (vai arī reproducēt tos pēc dažām stundām), pazīt dažus īsus dzejoļus, kad jūs tos skaitāt (cepu, cepu kukulīti un tamlīdzīgi), izrunāt 4 – 6 vārdus, saprast un izpildīt parastus lūgumus un censties dziedāt vai mūzikas ritmā kustēties. Bērns saprot daudzu vārdu jēdzienus, kā arī vārdus kontekstā, piemēram, iesim pastaigāties. Jo vairāk jūs ar meitiņu runāsiet, jo vairāk paplašināsies viņas vārdu krājums.

Kā var paplašināt bērna vārdu krājumu?

• skaidri un precīzi nosaucot jaunos vārdus;
• vārdus nosaucot un demonstrējot;
• iesaistot jauno vārdu teikumā;
• atkārtojot jauno vārdu;
• uzdodot rosinošus jautājumus;
• bērnam var izlasīt pasaku, uzzīmēt to varoņus un rosināt atstāstīt, rādot zīmējumus un uzdodot rosinošus jautājumus.

Turklāt uz jautājumiem jāatbild no sākuma būs jums pašai, piemēram: Ko suns dara? Smaida. Tas jādara pareizā un skaidrā valodā, jo vecākiem ir jādod pareizs runas paraugs. Nedrīkst runāt pārāk ātri vai lēni. 

Galvenais ir runāt ar bērnu. Citādāk, ja vecāks runā bērna valodā, var sanākt, ka bērns pat četru vai piecu gadu vecumā runā nepareizi un izrunā, piemēram, tikai vārdu pirmās zilbes. 

Esmu redzējusi gadījumu, kad mamma atnes uz bērnudārzu veselu sarakstu ar bērna vārdiem un pieprasa, lai skolotāja sarunātos ar bērnu viņa valodā. Tā ir liela kļūda. Mammai ir jāatbild pareizi. Vecākiem tāpat ir jāskatās, kāds ir vecvecāku vai auklīšu runas veids, jo bērnam nepareiza valodiņa pielīp. 

Galvenais – cilvēkiem, kuri pieskata bērnu, ir jāskaidro, ka ir jārunā skaidri un precīzi un arī, darot kopīgas lietas, ir jārunā.