Mazais veģetārietis Latvijas bērnudārzā

Zālēdāji un gaļēdāji
Latvijā, Indijā, Amerikā un citās valstis vārdam veģetārisms ir vairākas nozīmes, bet īstais veģetārisms nozīmē to, ka cilvēks savā uzturā atsakās no dzīvnieku olbaltumvielām. Tā ir gan gaļa, gan zivis, gan arī olas, kurās olbaltums ir vislielākajā koncentrācijā. 

Tātad veģetārieši atsakās arī no majonēzes, jo tā tiek gatavota no olām. Pirms ēst kūkas un konfektes, ir jādomā, vai tajās nav želatīna, ko gatavo no dzīvnieku kauliem. Pastāv arī tāds veģetārisma veids kā vegānisms — vegāni nelieto arī piena produktus, bet pārsvarā pārtiek tikai no augļiem un dārzeņiem. Pie mums valstī pārsvarā ir veģetārieši. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ļoti daudzi nodarbojas ar jogu un ļoti daudziem interese tas, ko viņi ēd.

Ājurvēdas speciāliste Linda ir pārliecināta, ka cilvēks pēc savas fizioloģiskās dabas ir zālēdājs. Dzīvā daba iedalās gaļēdājos un zālēdājos. Mēs svīstam caur ādu, tieši tāpat kā govis vai zirgi, nevis kā kaķi vai suņi — caur muti. Neviens dzīvnieks gaļēdājs barību nekošļā, to saplēš un norij, tāpēc viņiem ir tik asi zobi, bet mums ir plakanie zālēdāju zobi. Zarnu trakta garuma attiecība gaļēdājam pret ķermeņa augumu ir 1 pret 2, bet zālēdājam tas ir daudz garāks. Tas tādēļ, lai notiktu ilgāka barības pārstrāde atšķirībā no gaļēdājiem, kuriem ir ļoti spēcīga kuņģa sula, kas barību ātri pārstrādā un izvada no organisma, lai nesāktos pūšanas process. Cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ ir izdomājis ēst gaļu, lai gan cilvēka zālēdāja kuņģa sula nav piemērota tik smagai barībai, tā līdz galam nepārstrādāta nonāk zarnu traktā. Ājurvēda ļoti daudziem cilvēkiem ir palīdzējusi tikt galā ar neizārstējamām slimībām, tas pierāda to, ka veģetārisms ir pareizais ceļš uz veselību."
 

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ļoti daudzi nodarbojas ar jogu un ļoti daudziem interese tas, ko viņi ēd.

Bērns bez gaļas
Ļoti liela sabiedrības daļa uzskata, ka bez gaļas cilvēks nevar izdzīvot, kur nu vēl mazs bērns, bet veģetārieši pret šiem stereotipiem cīnās un apkārtējos mēģina pārliecināt par to, ka bez gaļas var izdzīvot un dzīvot labāk. Protams, rūpes par to, lai bērns būtu pilnvērtīgs, ir saprotamas, bet ir rinda produktu no augu valsts, kuros šīs vajadzīgās vielas ir lielā daudzumā. Viens no stereotipiem ir tāds, ka, neēdot zivis, nevar uzņemt fosforu, bet fosfors tādā veidā kādā tas ir vajadzīgs organismam, atrodas sēklās, turklāt pat piecas reizes vairāk nekā zivis. Pats svarīgākais ir uzņemt olbaltumvielas, jo bez tām organisms nevar funkcionēt. Arī to veģetārieši smeļas no augu valsts produktiem. Šajos produktos atrodamās olbaltumvielas ir ļoti viegli pārstrādājamas, tas nozīmē, ka organismam nav jāpatērē lieka enerģija, lai tās pārstrādātu.

Ir novērojamas arī tādas situācijas, kad vecāki atsakās no gaļas, bet saviem bērniem uzturā to baidās neiekļaut. Iemesls tam ir nezināšana, kā bērnam aizstāt dzīvībai nepieciešamās vielas, kas atrodamas gaļā. Cilvēks nevar izdzīvot bez olbaltumvielām. Veģetārieši, kuri domā par to, ko viņi ēd, olbaltumvielas uzņem ar pākšaugiem, riekstiem un citiem produktiem.

Arī grūtniecības laikā bez gaļas
Bez gaļas bērniņš var izaugt ne tikai skaists un pilnvērtīgs. Ir pierādīts, ka bērni, kuru vecāki ievēro veselīgu dzīvesveidu, nodarbojas ar jogu, atsakās no gaļas, dzimst mazāk ar dažādām patoloģijām, arī dzemdības norit vieglāk. Šādiem bērniņiem ir stiprāka imūnsistēma un var novērot daudz mazāk alerģisku reakciju. Veģetāriešu māmiņām ir daudz vairāk piena, viņas baro mazuļus ilgāk, nekā vidēji Latvijā ir pierasts. Linda uzskata, ka gaļa piesārņo organismu. Ājurvēdā ir fiziskais ķermenis un tam ir kopija, kas ir nemateriālā formā, pa piesārņojas šie enerģijas kanāli. Savukārt, bloķējoties enerģijas kanāliem, bloķējas arī fiziskie kanāli."

Veģetāriešu māmiņām ir daudz vairāk piena, viņas baro mazuļus ilgāk, nekā vidēji Latvijā ir pierasts.

Jāiet bērnudārzā
Ar lielām problēmām veģetāriešu ģimenes saskaras tad, kad mazajai atvasītei jāmeklē piemērots bērnudārzs. Latvijā pagaidām nav tikai veģetāriešu bērniem piemērotu pirmsskolas izglītības iestāžu. Ir ļoti nedaudzi bērnudārzi, kuri veģetāriešu bērniem var garantēt atsevišķu pilnvērtīgu uzturu, pārsvarā nodrošinot vien to, ka bērnam šķīvī netiks uzlikta kotlete, atstājot uz šķīvja visu pārējo kā citiem bērniem, piemēram, kartupeļus un salātus. Taču nekas īpašs veģetāriešu bērniem netiks gatavots, par griķu vai rīsu kotletēm var nesapņot. Ājurvēdas speciāliste Linda nomierina un saka, ka pagaidām var iztikt arī ar to, ko piedāvā šie bērnudārzi ..Protams, būtu ideāli, ja gatavotu atsevišķu ēdienu, kas būtu pilnvērtīgs arī bez gaļas. Šai gadījuma svarīgi apzināties, ka bērnudārzā bērns neuzņem visas nepieciešamās vielas, tāpēc īpaši jāpiedomā pie vakariņām, lai tajās bērns tomēr gūtu visu nepieciešamo."
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Aivija ir viena no retajām, kurā bērniņiem veģetāriešiem nodrošina atsevišķu pilnvērtīgu uzturu. Bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka bērnudārza vadītāja Viktorija pati ir veģetāriete. Viņa uzsver, ka pārsvarā bērniņi ir gaļēdāji, bet, ja grupiņā ir kāds veģetārietis, tad vecāki droši par to var informēt vadību. Viņam atsevišķi tiks gatavots ēdiens tā, lai tas būtu bagāts ar olbaltumvielām.
Pašvaldības bērnudārzos situācija ir smagāka - kad jaunie vecāki ar cerībām vēršas pie vadības, no viņu puses var sajust nevēlēšanos kaut ko mainīt izglītības iestādē. Daudzi uzskata, ka veģetārisms ir modes lieta.
Taču Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Silvija ir viena no nedaudzajām, kura saprot, ka veģetārietim atrast piemērotu bērnudārzu ir liela problēma. „Mūsu bērnudārzā tīrs veģetārietis nav bijis, ir bijuši tādi, kuri neēd, piemēram, gaļu, bet ēd zivis, daudz ir tādu bērnu, kuri ir alerģiski pret kādu konkrētu produktu, tad šiem bērniem gatavojam atsevišķi, par to no valsts mēs atbalstu nesaņemam, balstāmies vien paši uz savu entuziasmu."
 

Veģetārietis starp gaļēdājiem
Kad grupiņā, kurā pārsvarā visi bērni ēd gaļu, parādās kāds, kurš to neēd, var rasties problēmas. Protams, ēdot bērni skatās, kas ir katram šķīvī, un, ja visiem tur ir cīsiņš, bet vienam ne, tad veģetārietis var sākt pārdzīvot to, ka viņš ir savādāks. Tādā gadījumā dažreiz bērns sāk ēst gaļu. Par to nav jāuztraucas un jāatceras, ja bērns prasa gaļu, tad viņam tā ir jādod. īpaši, ja bērns ir ēdis gaļu pirms tam, bet mamma ar tēti pēkšņi kļuvuši par veģetāriešiem un no gaļas atteikušies, tad bērnam kāre pēc gaļas var būt pastiprināta. Nereti ir tā, ka auklītes bērnudārzos pa kluso pabaro bērnu ar gaļu, jo uzskata, ka bez gaļas bērns nevar augt. Taču gadījumos, kad bērniņš, kurš, vēl esot mammas vēderā, nezina, kas ir gaļa, un jau kopš dzimšanas ir veģetārietis, šādi piespiedu kārtā pabarots, jutīsies pavisam nelāgi - ieēdot kaut mazliet gaļas, viņam var sākties vemšana vai arī bērns vienkārši negribēs ēst gaļu, jo viņam tā negaršos. Bet, ja mazais prasa gaļu, tad tā viņam jādod, taču jāpārrunā, kāpēc esat veģetārieši. Bērni ir ļoti gudri, nereti pat gudrāki par pieaugušajiem, jo viņiem nav rāmju un tīri intuitīvi bērns saprot ļoti daudz.

Pieredze
Evita jau sešus gadus nodarbojas ar jogu un piecus gadus ir pārliecināta veģetāriete. Viņa no galvas zina argumentus par platuma grādiem un dzelzi, par cilvēku kā visēdāju, bet viņu tas neietekmē, tikai mazliet skumdina, ka cilvēki neatkāpjas no saviem stereotipiem.
„Kad es pārstāju ēst gaļu un sāku domāt par to, ko es ēdu un kā es dzīvoju, man zuda nogurums, uzlabojās oža un atkāpās slimības. Šobrīd esmu pārliecināta, ka cilvēce kļūdījās, uzskatot, ka gaļa ir pārtika, bet savus uzskatus es nevienam neuzspiežu. Ģimenē esam es, vīrs un piecgadīgais dēliņš Pauls. Arī mans vīrs nu jau trīs gadus ir veģetārietis. Mājās gaļa, olas un produktu, kas to satur, mums nav, gatavoju pareizi - ājurvēdiski. Dažreiz dēls, esot ārpus mājas, īpaši, atrodoties pie vecmāmiņas, izvēlas ēst gaļu, kas man ļoti nepatīk, bet mēs cenšamies Paulam skaidrot un stāstīt, kādēļ mēs neēdam gaļu. Es viņam neko neuzspiežu un atstāju izvēli viņa ziņā.
Kad piedzima Pauls, pieteicām viņu dārziņā netālu mājām, šo pašu bērnudārzu Pauls arī apmeklē. Pirms tam es biju interesējusies, vai bērnudārzi var nodrošināt veģetāru pārtiku, un sapratu, ka lielākajā daļā Latvijas bērnudārzu nav saprašanas par to, kas ir veselīgs uzturs bērniem, kas ir saderīgi un nesaderīgi produkti. Ja arī kāda vadītāja gribētu kaut ko mainīt, augstākstāvošas instances neļautu grozīt ierasto kārtību.
Uzskatu, ka bērnudārzos ēdienkartes ir briesmīgas, biju ļoti pārsteigta, kad uzzināju, ka bērniem pirmajā grupiņā dod kečupu. Privātie bērnudārzi piedāvā piedevas (rīsi, kartupeļi vai griķi — kas nu kuro dienu + salāti — gaļu var vienkārši uz šķīvja konkrētajam bērnam neuzlikt), bet tas nav veselīgs uzturs bērnam. Ar audzinātāju runājām, ka esam veģetārieši un lai ļauj bērnam neēst gaļu, ja viņš to negrib. Var arī dot līdzi savu pārtiku, bet tad bērns jebkurā gadījumā būs baltais zvirbulis. Tāpēc mēs nolēmām, ka stāstīsim Paulam par to, kāpēc gaļa nav jāēd, bet izvēli lai izdara viņš pats.”

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku.