Kā mācīt bērnam lasīt?

Bērna lasītapmācība sākas jau no ļoti agrīna vecuma. Tas, ka lasāt priekšā bērnam grāmatu, ir sākums bērna lasītprasmes apguvei. Mazam bērnam trīs, četru gadu vecumā lasītmācīšana ir kā rotaļa - sameklējam sava vārda burtu, mammas, tēta burtu. Labi, ja šos burtus ne tikai skatās un lasa, bet uzzīmē uz papīra ar dubultu līniju un kopā ar bērnu ar pirkstu vai zīmuli pa vidu izvelk pa burta kontūru.
Burtus var izgriezt, piemēram, no kartona, auduma, linoleja vai no kāda cita materiāla un dot bērnam ar tiem darboties, nosaucot gan burta skaņu, gan saliekot kopā un mēģinot nosaukt zilbes. Tādā veidā bērns pat nemanot, ka mācās, būs apguvis lasītprasmes pamatu.

Burtus var izgriezt, piemēram, no kartona, auduma, linoleja vai no kāda cita materiāla un dot bērnam ar tiem darboties, nosaucot gan burta skaņu, gan saliekot kopā un mēģinot nosaukt zilbes.

Iepazīšanās ar rakstību
Visās vecuma grupās svarīga ir atkārtošana - atkārtotas darbības un rituāli rada psiholoģisku komfortu un drošības izjūtu. Vēlākā vecumā - 5-6 gadus veciem bērniem - var uzrakstīt vēstījumu uz lielas lapas vai tāfeles, un novietot tā, lai bērnam lapa ir redzama ērtā augstumā, kad viņš sēž pie galda.  Šī „vēstulīte” jāraksta lieliem, drukātiem burtiem, vienā un tajā pašā formā vismaz nedēļu, lai dotu iespēju bērnam ar šāda veida ziņojumu iepazīties un aprast, lai bērns ievērotu vārdus un to rakstību.

Sākumā rīta vēstījumu lasa vecāks, pēc tam kopā, kaut arī bērns vēl neprot lasīt. Svarīgi, ziņojumu lasot, vecākam vilkt līdzi katram vārdam, atraujot roku no lapas vietā, kur beidzas vārds, ieturot nelielu pauzi. Tādējādi bērns iegūst priekšstatu par lasīšanas procesu, par to, ka teksts sastāv no atsevišķiem vārdiem, bet vārdi veido teikumus, kurus atdala pieturas zīmes. Viņi ievēro, ka daži vārdi ir īsāki, citi - garāki. Bērns redz, kādā nolūkā tiek izmantoti burti, ka vārdi sastāv no burtiem, ka katrs vārds izskatās savādāks, ievēro vienādos vārdus.

Pateicoties tam, ka vēstījuma tekstā ir daļa, kura nemainās un tiek lasīta  atkārtoti, bērni tekstu iemācās no galvas, viņiem rodas iespaids, ka viņi lasa. Pamazām viņi ievēro, kā izskatās atsevišķi vārdi, atpazīst tos tekstā. Šādi notiek netiešā lasītapmācība, kad bērni kā kopumu atpazīst savu vārdu, veikalu nosaukumus. Vēstījumā nemainīgi tiek rakstīts datums, diena. Atsevišķi vārdi tekstā paliek nemainīgi, mainās dienas nosaukums, un jaunā ziņa (mēs iesim staigāt, mēs dziedāsim u.t.t.). Te uzreiz jāpiebilst, ka vēstījumu varat rakstīt atkarībā no savām un bērna aktualitātēm. 

Vēstījuma piemērs:

     ŠODIEN IR  (mainīgā daļa) DIENA  ( mainīgā daļa) DECEMBRIS.

     ŠODIEN MĒS (mainīgā daļa)

Kad bērns tekstu jau zina labi, vecāks var tīši ielaist kādu kļūdu vārdā, vai neuzrakstīt kādu vārdu, tad var lūgt bērnu izlabot vai pabeigt vēstījumu. Tas ir lielisks veids, kā mudināt bērnu pamanīt kļūdas.
Mācieties regulāri!
Pats svarīgākais lasītprasmes apmācības procesā ir sistemātiskums - arī tradicionālā lasītprasmes apguve, kad bērns jau labi atpazīst visus burtus, mēģinot tos „savilkt” kopā, zilbēt, ir jāveic katru dienu, nelielu laika posmu - ne ilgāk par pusstundu, ar nelielu pāris minūšu atpūtas pauzi. Un svarīgi pēc katras rindkopas, ko kopā esat izlasījuši, pārrunāt, par ko lasījāt. 

Vēl ļoti svarīga ir mierīga atmosfēra un klusums, lai netraucētu fona trokšņi. Kad manam dēlam bija seši gadi, viņš labi zināja burtus, nedaudz tos salasīja kopā, bet nekādi nevarējām tikt līdz tam, lai savilktu kopā zilbes. Es labi protu iemācīt lasīt citiem bērniem, bet savu bērnu nemācīju pati, bet palūdzu ar bērnu darboties omei, jo jutu, ka mani nervozē tas, ka bērns nedara tik labi, prasmīgi, cik man to gribētos. Šādos gadījumos labāk ir atrast kādu cilvēku, kurš to var izdarīt bez nervozitātes, jo tāda sadarbība nav produktīva.