Ceļošana mašīnā kopā ar mazuli. Pieredzes stāsts
„Dalīšos ar Jums savā pieredzē, kā ceļot ar mazuli mašīnā. Pirmais tālākais ceļojums dēliņam bija 2,5 mēnešos,” raksta portālā mammam.lv reģistrētā mamma Ieva Cīrule.
Braucām uz Igauniju kristīt mazuli. Iepriekš visu sagatavojām. Tā kā es vairs nebaroju ar krūti, vajadzēja barot no pudelītes ar mākslīgo pieniņu. Mākslīgo pieniņu jau savlaicīgi 3 ēdienreizēm sabēru piena konteinerī un vienu ēdienreizi no rīta sagatavoju pudelītē un ieliku termosa somiņā. Pārējo paņēmām līdzi un ielikām bagāžniekā. Braucot izmantojām kulbiņu (kaut zinām, ka nevar), bija, protams, arī auto sēdeklītis. Kamēr mazais gulēja brauca ratu kulbā, bet, kad pamodās pārlikām auto sēdeklītī. Papildus paņēmām līdzi arī bērna mīļākās mantiņas. Ar tām mīļākajām mantiņām gan dažkārt var noiet galīgi greizi. Pēkšņi mazajam vairs nevajag savu mantu. Tad nu nākas izdomāt mantas no nekā! Parasti bija kāds pudeles korķītis, čaukstošs konfekšu papīrs.
Mazulis ēda ik pēc 3-3,5 stundām. Tas atkarīgs no tā, vai iepriekšējā reizē bija izēdis visu pudelīti. Kad bija jāēd, vienmēr iebraucām benzīntankā. Bagāžniekā bija arī tējkanna, kurā ir ūdens jau vienu reizi uzsildīts līdz 100C. Bijām nopirkuši PHILIPS elektrisko tējkannu ar iespējām uzsildīt ūdeni 40C, 60C, 80C, 100C. Kad iebraucām benzīntankā, krustmāte izņēma tējkannu no bagāžnieka iegāja benzīntankā un uzsildīja ūdeni līdz 60C, uzlēja piena maisījumam, kuru no dozētāja jau iebēra pudelītē. Tad mēs paēdām mašīnā un iepriekš vienmēr pārbaudījām, vai nav dēliņam jāsamaina autiņbiksītes. Tā kā mēs braucām oktobra vidū un bija jau auksti, mašīnā braucot, bērnu mēs atģērbjam, lai par daudz nesakarst, iepriekš, protams, uzsildījām mašīnu. Kad kāpām laukā, lai nebūtu ilgi jāģērbj mazais augšā, lejā, izmantojām cepuri un pledu, ko paņēmām līdzi. Satinām mazo kārtīgi pledā un paņēmām līdzi speciālo somu, kas nāca klāt ratiem. Var, protams, izmantot jebkuru citu somu, kas ir ērta! Ratu somā vienmēr bija ūdens necaurlaidīgie autiņi un plāna sedziņa, ko paklāt benzīntankā uz pārtinamā galda. Noteikti mašīnā aptieciņā jābūt līdzekļi pret caureju un temperatūru, pret iesnām der jūras sāls un degunam iesnu atsūcējs.
Nākošais tālākais
ceļojums bija 3mēnešos uz Vāciju – 17stundas uz vienu galu ar
mašīnu. Atkal kopā ar krustvecākiem. Ceļojumam sagatavojām visu to
pašu līdzi, bet papildus bija jāņem mazulim vairāk drēbītes un arī
dušas želeja. Kamēr braucām, salonā bija 4 komplekti pārvelkamās
drēbes, jo mazais smulējās. Iepriekš pirms kāds kāpa laukā no
mašīnas noteikti vilkām mazajam plāno cepurīti un piesedzām ar
pledu, lai no caurvēja nesaslimtu. Ik pēc 3,5 stundām stājāmies,
ēdām, mainījām autiņbiksītes un pastaigājām ar mazuli pa svaigu
gaisu vismaz 10 minūtes. Nakti mašīnā mazulis pavadīja, guļot saldā
miegā, un cēlās tikai 6 no rīta. Šo režīmu centāmies ievērot.
Dažkārt pamperu samainījām turpat mašīnā – ratu kulbā
iesedzām ūdens izturīgo autiņu un aiziet!
Kad sasniedzām gala mērķi, viesnīcā mazulim izmantojām ceļojuma
gultiņu. Nākošajā rītā, kad devāmies iepirkties, mazais brauca
līdzi uz Vācijas veikaliem H&M un C&A. Kamēr mamma ar
krustmāti staigāja pa veikaliem tikmēr krustēvs, tētis un brālēns
pieskatīja mazo Rodrigo. Un, kad bija jāmaina autiņbiksītes,
vīrieši tika labi galā un ēst arī iedeva. Vācijas lielveikalos ir
ērtas un praktiskas istabas mazuļiem, kur var pat pabarot, mazo
uzsildot ēdamo pat mikroviļņu krāsnī. Rodrigo braucienu pārcieta
labi, jo praktiski lielāko daļu gulēja.
Vēl pēc neilga laika
braucām uz Vīni – Zalcburgu sagaidīt Ziemassvētkus Tad braucot,
mazais vairāk bija nomodā un negulēja, tāpēc vajadzēja rotaļāties.
Šim nolūkam bijām iegādājušies pirkstiņlelles. Līdzīgas var
apskatīt http://www.lelle.lv.
Iegādājāmies 5 dažādas, lai varētu noturēt bērna uzmanību. Tad arī
katrreiz, kad kaut kur braucām, noteikti nopirkām kādu jaunu mantu,
lai varētu nomierināt, ja nu gadījumā uznāk lielais kreņķis. Šajā
braucienā izbaudījām Ziemassvētku gada tirdziņu, aizbraucām līdz
kalnu ciematiņiem. Tur bija aukstāks, bet Rodrigo bija siltais
kombinezons, un viņam bija silti.
Vēlāk, kad dēls mazāk
gulēja un vairāk gribēja izzināt pasauli, braucām mazākus gabalus,
bet tomēr vēlme ceļot nepameta. Tāpēc, kad dēlam bija 11 mēneši
devāmies atkal ceļojumā kopā ar krustēvu. Tas bija jūnija vidus.
Ceļojums bija uz Milānu ar lidmašīnu, kur mūs sagaidīja ar mašīnu
krustēvs un brālēns. Ielidojot Milānā bija 35C karsts. Lidmašīnā
dēls uzvedās labi. Līdzi atkal bijām paņēmuši jaunu mantiņu, bet ar
to viņš nespēlējās, vairāk interesēja, kas ir aiz loga. Lielāko
ceļa lidojumu dēls nogulēja. Pacelšanos un nosēšanos pārcieta
labi.. Tagad jau dēls ēda pieaugušo pārtiku tāpēc nebija problēmas
ar ēšanu. Tālāk pēc Milānas braucām uz Parīzi bijām arī Eifeļtornī.
Tad vēl Rodrigo krustēvs minēja, ka arī pieaugušajiem vajag pabūt
Disnejlendā. Tad pēc Parīzes atkal devāmies uz Vāciju un atpakaļ uz
Latviju. Braucot dēls bija niķīgāks, jo atpakaļ tomēr braucām ar
mašīnu. Pa vidu atpūtāmies arī viesnīcās. Tagad Rodrigo gulēja auto
sēdeklītī, bet mēs speciāli izvēlējāmies ērtu, lai der gariem
pārbraucieniem.
Tā nu mēs ceļojam kopā ar mazuli. Vispār jau vajag pacietību, izdomu un atbalstu no apkārtējiem, kas brauc līdzi ceļojumā. Bet ceļot ar mazuli nav grūti un neiespējami. Tagad ir tik daudz atvieglojumu izdomātu, lai atvieglotu mammas un bērna ikdienu!
Lai jums jauki ceļojumi!