Bērns atdarina vecmāmiņu smēķēšanu. Ir pamats uztraukties?
„Mūsu abas vecmāmiņas smēķē, bet mājās šis kaitīgais ieradums nav cieņā. Esam par to priecīgi, jo Jolantai (2 gadi) nav jāelpo dūmi. Ir zināms, ka pasīvā smēķēšana var izraisīt bērnam plaušu pataloģijas. Tomēr šķiet, ka vecmāmiņas vai redzētais uz ielām ir ieinteresējis Joli. Viņa sēž ratos un tik uzvelk iedomātu dūmu. Pat satvēriens ir noskatīts līdz pēdējam sīkumam. Stāstām, ka smēķēt nav labi, taču mazā, ja uz ielas ierauga izsmēķi, vēlas to pacelt. Varbūt tas ir gēnos, un vecumdienās varēsim tik noskatīties, kā jaunā sieviete bojā savu veselību smēķējot. Vai ir pamats uztraukties?”
Atbild Ģimenes centra klīnikas psihoterapeite
Anita Plūme.
Tikko piedzimis bēbītis ir ieinteresēts savā māmiņā, tētī un tajos
cilvēkos, kuri viņu mīl. Jau mēnesi vecs viņš labprāt atdarina
māmiņas smaidu vai mazliet vēlāk ūjina, atdarinot runas melodiju.
Bēbītis daudz ko apgūst atdarinot, tādējādi veidojot attiecības ar
apkārtējiem cilvēkiem. Bērniņam augot, pakaļdarīšana kļūst arvien
sarežģītāka, jo mazais cilvēkbērns cenšas apgūt citu cilvēku
manieres. Viss, ko prot pieaugušie, ir ļoti vērtīgs un interesants.
Sevišķi aizraujoši ir atdarināt kaut ko, kas reti redzams, kā
minētajā stāstā vecmāmiņu smēķēšana.
Mazuļa pakaļdarīšana nav jāuztver kā viņa paša reāla uzvedība vai
īstena aizraušanās, vai interešu izpausme. Piemēram, mazā Jolanta
nebūt šajā brīdī neveidojas par smēķētāju, bet viņai ļoti patīk
vecmāmiņu žesti, kad viņas kūpina cigareti, droši vien viņu ķermeņa
poza ir ļoti aizraujoša, tāpat kā dūmu izpūšana, kas atgādina
rotaļu vai pasaku varoņu spējas. Ja uz ielas mazā Jolanta ierauga
izsmēķi, jādomā, ka viņa cer atkārtot redzēto un izpūst dūmus no
pazīstamā priekšmeta.
Mazuļi atdarina pieaugušo uzvedību, jo pieaugušie šķiet tik ideāli un varoši, tādēļ uztveriet bērniņu pakaļdarīšanu kā attīstošu teātri un atcerieties, ka tas var jums ļoti palīdzēt mazulim daudz ko iemācīt.
Kas jādara?
Pirmkārt, nav jāuztraucas, ka jūsu mazulīte augs par smēķētāju,
līdz tam vēl ļoti tālu, lai viņa saprastu, kas ir smēķēšana un ko
tas viņai izsaka.
Otrkārt, nav jāstāsta, ka tas, ko viņa dara, ir slikti, jo tas ir
vecāku pārpratums par notiekošo — mazā ATDARINA omīti un, jādomā,
dara to labi. Tieši šo momentu var pat uzslavēt.
Treškārt, var šai lietai nepievērst uzmanību vispār, jo agrāk vai
vēlāk šīs nodarbes atdarināšana mazajai apniks.
Ceturtkārt, nav vērts skaidrot, ka smēķēt ir slikti un ka jūs
gribat šo spēli aizliegt, jo aizliegums darbosies kā intereses
uzturētājs. Bet varat uzsvērt, ka cigaretes un izsmēķi nelāgi ož un
pēc to apošņāšanas tie jāaizmet. Tas drīzāk veidos bērniņam jums
tīkamo attieksmi pret smēķēšanu nekā lekcija par kaitīgiem
ieradumiem, kas pilnīgi neko neizsaka divus gadus vecam
klausītājam.
Secinājums: mazuļi atdarina pieaugušo uzvedību, jo
pieaugušie šķiet tik ideāli un varoši, tādēļ uztveriet bērniņu
pakaļdarīšanu kā attīstošu teātri un atcerieties, ka tas var jums
ļoti palīdzēt mazulim daudz ko iemācīt. Vienkārši mīliet teātri un
pieejiet notiekošajam radoši — jūsu bērniņš būs jums labs
skolotājs!