Bērni slīkst vecāku klātbūtnē...

Vecāki, peldoties trīs metru attālumā no savas meitiņas, nav pamanījuši to slīkstam, savā blogā a dramatisku gadījumu apraksta Mario Vittone. Nepamanīja, jo par slīkšanu nekas neesot liecinājis.

Patiesi — slīkstošā meitenīte nesauca pēc palīdzības, nemāja ar rokām, viss notika pārāk ātri un nemanāmi. Par laimi, netālu uz kāda kutera atradās jauns kapteinis, bijušais glābējs, kurš zināja, ka slīkšana parasti nemaz neizskatās pēc slīkšanas.

Puse no bērniem, kuri noslīkst gada laikā, aiziet bojā savu vecāku tuvumā, bet desmitā daļa no tiem — brīdī, kad vecāki priecājas par sava lolojuma "nebēdnīgo plunčāšanos".

Portāls mammam.lv/tetiem.lv aicina: sargā savu bērnu! Tik ļoti, ļoti daudzus nelaimes gadījumus mēs varētu novērst, ja vien zinātu, kā izskatās briesmas, kas tuvojas.

Speciālisti apliecina, ka slīkšanai ir savas "pazīšanās zīmes", kuras parasti nesaskan ar filmās redzēto.
1. Slīkstot, cilvēks nespēj kliegt, jo viņam trūkst elpas, kas nepieciešama, lai iesvārstītu balss saites;
2. Mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī krampjaini kampj gaisu;
3. Pamāt nav iespējams, jo rokas instinktīvi cenšas "atspiesties" pret ūdeni, lai noturētos virs tā;
4. Cilvēks nespēj pats "pārtraukt slīkt", jo izdzīvošanas instinkts un adrenalīns liedz "ieturēt pauzi" un padomāt, kā labāk sev palīdzēt. Tādēļ šādam cilvēkam nav pat jēgas kaut ko teikt, viņš neko nedzird un bieži vien neredz (jo acis ir cieši samiegtas). Un neredz, kas notiek apkārt — galvā mežonīgā ātrumā joņo nesakarīgas domas. Vēlāk gan izglābtie pat ļoti skaidri atceras, ko domājuši, bet slīkstot tas nepalīdz;
5. Cilvēks atrodas ūdenī vertikāli, līdz ar to nevar vienkārši pāriet uz peldēšanu, viņš turpina haotiski kustēties tā, it kā "kāptu pa kāpnēm;
6. Glābējiem ir tikai kādas 20-60 sekundes no slīkšanas sākuma, jo pēc tam cilvēks pazūd zem ūdens.

Statistika ir skarba — puse no bērniem, kuri noslīkst gada laikā, aiziet bojā savu vecāku tuvumā, bet desmitā daļa no tiem — brīdī, kad vecāki priecājas par sava lolojuma "nebēdnīgo plunčāšanos".
Jaunajam kapteinim izdevās laicīgi nokļūt līdz slīkstošajai meitenītei un viņa, atguvusi elpu, izsaucās "Tēti!", un izplūda asarās. Kamēr viņa slīka, šis sauciens skanēja tikai viņas prātā.

Avots: www.mariovittone.com
 

Kā veikt mākslīgo elpināšanu bērnam, skati grāmatā "Kā nosargāt sava bērna dzīvību", sadaļā Pirmā palīdzība bērnam.