Latvijā bērni mirst vairāk nekā citviet ES!

Katru gadu aptuveni 2000 Latvijas bērnu nopietni cieš no sadzīviskām traumām. Un gandrīz 150 no viņiem mirst... (daļa no cietušajiem bērniem pie mediķiem pat nenokļūst! Līdz ar to reālā situācija ir pat dramatiskāka)

Kampaņas Sargā savu bērnu! mērķis ir pastiprināti pievērst vecāku uzmanību bērnu drošībai, mazinot šausminoši lielos datus par bērnu traumatismu, kā arī nāves gadījumiem, kas notikuši neuzmanīgas rīcības dēļ. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem trīs no četriem nelaimes gadījumiem, kuros cietuši bērni (tai skaitā ar letālām sekām), ir bijis mūsu spēkos novērst!

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests mums ziņoja, ka pie viņiem regulāri nokļūst arī bērni, kas iedzēruši vecmāmiņas sirdsdrapes vai mammas hormonālās kontracepcijas tabletes...

„Kad vecākiem atgādina, ka bērns ir jāsargā, lielākoties skan atbilde — tas taču ir pašsaprotami. Jā, pašsaprotami, bet ir tik ļoti daudz risku, par kuriem mēs ikdienā neaizdomājamies, piemēram, ka arī jaundzimušo ne mirkli nedrīkst atstāt uz pārtinamā galdiņa. Mēs varam savus bērnus pasargāt, bet acīmredzami pievēršam tam pārlieku maz uzmanību — jo kāpēc gan citās Eiropas valstīs traumu un mirstības līmenis bērnu vidū ir tik ļoti mazāks..?” retoriski vaicā mammam.lv/tetiem.lv līdzautore Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Portāls mammam.lv/tetiem.lv aicina rūpēties, lai tavs bērns dzīvotu drošākā vidē. Jo ir tik daudz vienkāršu lietu, kas netiek ievērotas! Piemēram, bērniem nepieejamā vietā nav nolikta sadzīves ķīmija un degmaisījumi, kas aktualizējušies līdz ar siltā laika iestāšanos.

„Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests mums ziņoja, ka pie viņiem regulāri nokļūst arī bērni, kas iedzēruši vecmāmiņas sirdsdrapes vai mammas hormonālās kontracepcijas tabletes... Sākoties peldēšanas sezonai, vecākiem jābūt īpaši modriem un īpaši jāuzmana savs mazais — arī tad, ja vienmēr ir šķitis, ka „viņš man tāds prātīgs”. Jo ik gadu Latvijā vidēji noslīkst 30-40 bērnu!” teic I.Akmentiņa-Smildziņa.

Šokējoši fakti:*
•    Latvijā vidēji katru gadu ceļu satiksmes negadījumos cieš 900-1000 bērni, no tiem aptuveni 25 - 30 zaudē dzīvību. Ik gadu vidēji 10- 15 bērni izkrīt pa daudzstāvu namu logiem, 10 - iet bojā ugunsgrēkos, 30 - 40 noslīkst un 400-500 gūst dzīvnieku izraisītas traumas, bet 35 bērni iegūst iekšējo orgānu apdegumus, iedzerot ķīmiskas vielas.
•    Latvijā katru gadu ārējo cēloņu dēļ iet bojā aptuveni 70 bērni vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat un pat vairāk jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.  Bērni un jaunieši, kuri gūst ārējo cēloņu radītās traumas ar dažāda veida sekām, ir desmitiem reižu vairāk;
•    Visaugstākā mirstība ārējo cēloņu dēļ (ceļu satiksmes negadījumi, kritieni, slīkšana, nosalšana, aizrīšanās, pašnāvības, nosmakšana, uguns un dūmu iedarbe, u.c.) ir 15-19 gadu vecumā, otrajā vietā 0-4 gadu vecumu grupa;
•    Diemžēl nereti traumas rada ilglaicīgas sekas un ietekmē dzīves kvalitāti. Aplēses liecina, ka hronisku invaliditāti jauniešu vidū galvenokārt izraisa traumas, kā rezultātā būtiski samazinās to gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot ar labu veselību.
•    Priekšlaicīgu nāvi galvenokārt izraisa ārējie cēloņi, kas tiek klasificēti arī kā novēršami nāves cēloņi. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem 68% jeb vairāk nekā divi no trīs traumatisma gadījumiem (t.sk. ar letālām sekām) ir novēršami, bērnu vecumā šis novēršamo traumu īpatsvars ir pat lielāks — trīs no četrām.
•    Analizējot sadalījumā pēc dzīvesvietas, redzams, ka augstāka mirstība ārējo cēloņu dēļ ir laukos nekā pilsētās. Tas norāda uz bērniem nedrošāku vidi laukos, kā arī, iespējams, uz vecāku aizņemtību, pārmērīgu alkohola lietošanu un citām sociālām problēmām, kas vairāk izplatīta laukos.

*Informācija no Sabiedrības Veselības veicināšanas aģentūras 2007. gadā veiktā pētījuma Traumatisms un ārējie nāves cēloņi bērniem un jauniešiem.

Vai tu zini, ka
-    no pārtinamā galdiņa var nokrist arī jaundzimušais? Kas var radīt nopietnas veselības problēmas, kas atstāj sekas uz visu mūžu;
-     bērnu nedrīkst kratīt! Kad tevi pārņēmis bezspēks, mazais kliedz un tev šķiet — viņš vispār neklausās. Arī kratīšana rada neatgriezeniskas sekas bērna veselībai;
-    pusaudži spēj izdomāt tik dzīvībai bīstamas izklaides! Piemēram, šovasar jaunieši braukā, pieķērusies vilciena sastāviem!
-    bērna dzīvībai ir bīstami medikamenti, sadzīves ķīmija un degmaisījumi, kas aktuāli siltajā — grilēšanas laika — sezonā. Bērni applaucējas un gūst traumas, iedzerot dzīvībai bīstamus šķidrumus;

-    kad cilvēks slīkst, to ir grūti pamanīt! Nereti bērni noslīkst vecāku klātbūtnē...

Kā pasargāt savu bērnu un kas viņu var apdraudēt, lasi sadaļā Bērns aug -> Bērnu drošība.