Kāpēc sešgadnieks sūkā īkšķi?

"Manam puikam ir 6 gadiņi, bet viņš vēl joprojām sūkā īkšķi. Es nezinu, kā viņu atradināt no šāda niķīša, jo tas nav uz nervu pamata. Tas ir tāds ieradums, kā galva uz spilvena, tā pirksts mutē. Zobārsts jau draud ar pašu ļaunāko, kas būs jādara ar žokli, bet tas uz viņu neiedarbojas. Viņš saprot, ka nevar pirkstiņu sūkāt, bet pirkstiņš tik un tā ir mutē. Ko darīt?" jautā kāda mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma.

Attēlā redzamajam zēnam nav saistības ar raksta problemātiku.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Attēlā redzamajam zēnam nav saistības ar raksta problemātiku.

Atbild psiholoģe Laila Kalniņa:
"Šeit ļoti svarīgi ir izprast, kāpēc dēls tā dara. Protams, daļēji tas varētu būt ieradums. Nezinu, vai mazāks būdams viņš lietoja bērnu knupīti, ko parasti „piedāvā” tad, lai bērniņu nomierinātu. Ja bērna sajūtās nostiprinājies tas, ka varu nomierināties tikai ar knupīti, tad arī paaudzies bērns meklē kādu piesaistes objektu — pirkstu, daži bērni sūkā sedziņu, bet visbiežāk mazuļi meklē kādu iemīļoto mīksto spēļu mantiņu. Knupītis, pirksts mutē, mantiņas — tie ir tādi kā starpnieki starp bērnu un vecāku, lai bērns justos droši, mīlēts un pasargāts. Un bērni arī labprāt izmanto šos dažādos priekšmetus vai rituālus. Kad dēls iet gulēt, tur nav nekādas bīstamības, bet tas ir ļoti personisks process, saistīts ar savu gultiņu (tātad prom no vecākiem), nakti, tumsu, pat ja ir neliels apgaismojums (tātad nedaudz neskaidra situācija), ar spēju nomierināties pēc dienas skrējiena (piemēram,  ja to ir grūti izdarīt, bērns uztver vecāku neapmierinātību un paliek vēl nemierīgāks).

Knupītis, pirksts mutē, mantiņas — tie ir tādi kā starpnieki starp bērnu un vecāku, lai bērns justos droši, mīlēts un pasargāts.

Reklāma
Reklāma

Pietiek ar salīdzinoši niecīgiem iemesliem, kas bērnam var būt būtiski, lai mazais gandrīz automātiski meklētu šo „starpnieku” un pirksts ir mutē. Ieteiktu gulētiešanas procedūru pārskatīt, iespējams, jāievieš kādi pasākumi, kas bērniņu labāk noskaņotu gulētiešanai (silta tēja, atbalsts mantiņu savākšanā, kopīga gultas klāšana, mīkstās mantiņas izvēle u.c.), bet vislabāk palīdzētu Jūsu klātbūtne. Kad dēls jau ir gultiņā, ieteicams viņam lasīt priekšā kādu pasaku vai stāstu un šajā laikā Jūs varētu paturēt viņa roku vai abas rokas. Iespējams, viņš nedaudz protestētu, jo vēlētos atgriezties pie vecā ieraduma, bet tikai ar mieru un pacietību šo iegājušos bērna rituālu ir iespējams mainīt. Un tas prasītu laiku, iespējams ilgu laiku, tāpat kā pirkstiņš ilgākā laikā ir nostiprinājis savas „pozīcijas” . Lai Jums izdodas!"