Es pats žēlojos pa zemi
Iesūtījusi Ginta Dreimane-Odiņa
Hardijs (3 g.) dārziņā apkritis un nobrāzis roku. Mamma jautā:
"Vai audzinātāja tevi pažēloja?" Dēls atbild: "Nē, es pats žēlojos
pa zemi!"
Linardam (5 g.) atauguši mati, un galva līdz ar to izskatās tāda
paliela. Dēls prasa mammai: "Mammu, vai mana galva ir lielāka, kā
Raineram?" Mamma saka, ka tā izskatās gan.
Linards saka: "Tad jau man ir arī lielākas smadzenes!"
Linardam (5 g.) ļoti patīk gulēt mammas gultā, lai viņam paijā
muguriņu. Mamma, jau kādu labu brīdi paijājusi, pagurst, vairs
nepaijā. Linards attaisa acis un saka: "Nu, ko gaidi?"
Linardam (5 g.) neko negribas darīt, bezdarbībā staigā pa māju.
Mamma saka: "Dēliņ, nu tu taču vari ko padarīt!" Linards padomā un
saka: "Jā, es taču esmu gudrs - es taisīšu riteni!"
Hardijs (3 g.) raud, Linards (5 g.) pieiet pie brāļa gultiņas un,
aizspiedis ausis ar abām rokām, sāk skaļā balsī dziedāt: "Kas
dārzā, kas dārzā, bitīt rožu dārziņā..."