Ieteikumi, kā izvairīties no zibens spēriena

Zibens uzliesmojums ir elektrības šautra. Tā sākas pērkona negaisa augsto mākoņu iekšienē. Tur ledus kristāli džinkstēdami rotē šurpu turpu tik ātri, ka mākoņi sāk sprakšķēt. Negaisa laikā milzu dzirksteles šaujas zemes virzienā. Vidējais zibens garums ir 2,5 kilometri, bet ir novēroti arī tādi, kas stiepjas līdz atmosfērai 20 kilometru garumā. Zibens temperatūra var sasniegt 27 771 grādus pēc celsija skalas. Tas ir gandrīz piecas reizes lielāks karstums nekā uz Saules virsmas.


Lidmašīnai zibens trāpa vidēji vienu reizi no 5-10 tūkstoši lidojuma stundām. Katru gadu zibens ASV nogalina apmēram 200 cilvēku, bet Krievijā vairāk nekā 500. Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirds darbības apstāšanās. Par laimi letāli iznākumi cilvēka saskarē ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% no cietušajiem, tomēr ilgstoši nākas ārstēties un izjust zibens ietekmi uz organismu.


ESI GATAVS
•    Nekur nav pilnīgas drošības no zibens, tāpēc noskaidro, kuras ir drošākās vietas.
•    Tā nav patiesība, ka zibens divas reizes vienā vietā neiespers! Empire State Building augstceltne Ņujorkā, ASV ik gadu saņem 20-30 zibens spērienu.
•    Ja atrodies brīvā dabā, kad sākas pērkona negaiss, tu vari noskaidrot, cik tālu tas ir — lai zinātu, cik tev ir laika patvēruma sameklēšanai. Lai izskaitļotu, cik tālu no tava apvidus ir pērkona negaiss, saskaiti, cik sekundes paiet starp zibens uzplaiksnījumiem un pērkona grāvienu. Šo ciparu (sekunžu skaitu) izdali ar 3 un noskaidrosi, cik kilometru tevi šķir no negaisa vietas. Ja vētras laikā tie ir 8 km, nekavējoties meklē drošu vietu patvērumam.

Kā rīkoties un kur patverties
•    Meklē patvērumu automašīnā un aizver durvis, logus. Tā ir droša vieta — ja zibens trāpīs, riepas elektrību nevadīs.
•    Meklē patvērumu ēkā, aizver logus un durvis. Nestāvi pie loga.
•    Atrodoties ārā, neizmanto telefonu — vienīgi tad, ja jāizsauc palīdzība.
•    Neuzkavējies klajās vietās, virsotnēs, augstu grēdu korē vai staba galā. NEKAD neslēpies zem koka. Zibens bieži sper apvidus augstākajos objektos. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30-50 metriem.
•    Turies tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas.
•    Negaisa laikā  nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā. Kustēties vajag lēni un uzmanīgi.
•    Netuvojies stiepļu žogiem un citiem metāla objektiem. Atbrīvojies no jebkura metāla priekšmeta, piemēram, lietussarga (to nedrīkst atvērt!) vai atslēgām.
•    Ja tavi mati sāk slieties gaisā, tas nozīmē, ka gaiss ir uzlādēts ar elektrību un zibens spēriens ir iespējams. Nometies ceļos un saliecies līkumā, turot galvu zemu. Nenogulies plakani — līdz ar zemi.
•    Pagaidi, kamēr negaiss ir pilnīgi pārgājis. Pastāv risks, ka zibens spēriens iespējams vēl kādu pusstundu arī pēc tam, kad beidzies negaiss un zibens.
•    Ja negaisa laikā gadās būt atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens skars cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību.
•    Ja negaiss pārsteidz upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc, ja zibens iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, tas nekavējoties sasniegs peldētāju.
•    Nevajag palikt teltī vai zem saules sarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā. Nav ieteicams braukt ar velosipēdu vai motociklu.
•    Atrodoties vasarnīcā, vajadzētu atslēgt elektroierīces un vadus uzņemt no rozetēm.

Izmantotie avoti:
Kā izdzīvot. Padomu grāmata bērniem, Klēra Kelvina, Zvaigzne ABC