No Rūjienas līdz Rīgai! Tāls ceļš!

Gatavojamies braukt uz Rīgu. Nikola (2,9 g.) no maisiņa ņem ārā matu gumijas. Es: "Nu, davai!  Saķemmēsim tev matus,lai smukas brauktu uz Rīgu." Nikola liek uz zirga "ausīm" matu gumijas, es ķemmēju. Nikola: "Uzlikšu zirdziņam, lai būtu smuks." Uzlika, apsēdāmies, lai būtu ērtāk, uztaisu divas astītes. Nikola: "Tagad mēs esam smukas. Varam braukt uz Rīgu. Ejam paskatīties." Liek atkal zirgam matu gumijas, saka: "Zināji, ka manam zirdziņam var likt matugumijas?!"  Ejam ārā no mājas,Nikola skrien pa priekšu uz mašīnu un prasa: "Mammu, tu ņemsi mani līdzi!?" Pa ceļam uz mājām! Nikola: "Mēs uz turieni (ar galvu rāda uz ceļu) braucam?" Es: "Jā! Mēs uz Rīgu braucam." Nikola: "Tur (rāda pa kreisi) arī ceļš?" Es:"Jā, tikai tas ceļš ved citur." Nikola: "Uz citu Rīgu?" Es: "Nē, citur. Mums Rīga ir tikai viena." Nikola: "Mēs braucam uz mūsu Rīgu?" Smaidot atbildu: "Jā!" :) Nikola pa ceļam vēl vis kaut ko runā, tad saka, ka mēs braucam uz mājām pie vecmammas. Es: "Nē! Uz Rīgu. Uz mājām." Nikola: "Mums māja palika mājā!? Mums divas Rīgas." Laikam ar tādu domu, ka pie vīramātes arī Rīga, jo pa vasaru tur dzīvojam un, kad ejam mājās, tad tā arī sakam, ka ejam mājās, neprecizējot uz kurām. :) Straupē! Spīd saule. Nikola: "Ak Dievs! Kāda saule." Pārjautāju, kā pateica. Nikola: "Ej nost!Kas par sauli. :) Ej bojā! Kā saule spīd." :)
Un tas viss dažu stundu garumā. Es pat šo to vienkārši nepaspēju pierakstīt ar mobīlo, jo viņa runāja vienā runāšanā. :D